Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padome (Telekomunikācijas), 2026. gada 9. jūnijs

Galvenie rezultāti

Pēdējo sešu mēnešu laikā mēs esam guvuši būtiskus panākumus mūsu digitālo prioritāšu jomā, stiprinot Eiropas savienotību, noturību, konkurētspēju un tehnoloģisko suverenitāti. Mēs panācām maija vienošanos par MI aktu un “Omnibus” VII paketi, uzlabojām bērnu aizsardzību pret MI riskiem un panācām vispārēju pieeju attiecībā uz Eiropas uzņēmējdarbības maku, kā arī progresu attiecībā uz kiberdrošības paketi un Digitālo tīklu aktu, kas ir galvenie pīlāri ceļvedī “Viens tirgus, viena Eiropa”. Lai gan darbs joprojām turpinās, šie sasniegumi pierāda, ko mēs varam paveikt, kad dalībvalstis apvienojas kopīgam mērķim.

Nikodims Damjanu, Kipras Republikas pētniecības, inovācijas un digitālās politikas viceministrs

Eiropas uzņēmējdarbības maki

Ministri apstiprināja Padomes nostāju (vispārēju pieeju) attiecībā uz regulu par Eiropas uzņēmējdarbības maku izveidošanu, proti, digitālu rīku, kas ir izstrādāts, lai vienkāršotu un nodrošinātu uzņēmējdarbības mijiedarbību visā ES gan starp uzņēmumiem, gan ar publiskās pārvaldes iestādēm.

Uz eIDAS2 regulējuma pamata Eiropas uzņēmējdarbības maki ļaus uzņēmumiem digitalizēt daudzas darbības, kurām pašlaik ir nepieciešama apstrāde klātienē. Nodrošinot saskaņotu Eiropas risinājumu, Eiropas uzņēmējdarbības maki nodrošinās drošu pārrobežu saziņu un dokumentu apmaiņu uzņēmumiem.

• Eiropas uzņēmējdarbības maki: Padome pieņem sarunu nostāju (paziņojums presei, 2026. gada 9. jūnijs)
• Vispārējā pieeja

  Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):

  EN

Digitālo tīklu akts un kiberdrošības aktu pakete

Prezidentvalsts iepazīstināja ar diviem progresa ziņojumiem: vienu par priekšlikumu regulai par digitālajiem tīkliem un otru par kiberdrošības aktu paketi, kas jo īpaši ietver priekšlikumu regulai par 2. kiberdrošības aktu. Abas iniciatīvas ir daļa no ceļveža “Viena Eiropa, viens tirgus”, kura mērķis ir pārveidot ES uzņēmējdarbības vidi par pilnībā integrētu vienoto tirgu.

Digitālo tīklu akta galvenais mērķis ir atbalstīt stabilas, ātras, drošas un progresīvas digitālo tīklu infrastruktūras attīstību, lai veicinātu ES digitālo pārveidi. Ierosināto pasākumu mērķis ir atvieglot pārrobežu uzņēmējdarbību un stimulēt tirgus dalībniekus ieviest jauninājumus un investēt uzlabotā savienotībā, stiprināt konkurētspēju un noturību un virzīties uz integrētāku vienoto tirgu.

Ministri kopumā atzinīgi novērtēja progresu, kas panākts saistībā ar Digitālo tīklu aktu (DTA), un pauda atbalstu tā vispārējiem mērķiem – stiprināt vienoto tirgu, veicināt konkurētspēju, uzlabot savienotību un uzlabot digitālās infrastruktūras noturību un drošību. Priekšlikums tiek plaši uzskatīts par stabilu pamatu turpmākajam darbam un diskusiju virzīšanai uz vispārēju pieeju. Tajā pašā laikā vairākās jomās ir vajadzīgi papildu precizējumi un izskaidrojumi. Delegācijas uzsvēra, ka ir svarīgi nodrošināt juridisko noteiktību, vienkāršot regulatīvās procedūras un ņemt vērā atšķirīgos valstu apstākļus un tirgus stāvokli, jo īpaši saistībā ar pāreju no vara kabeļu tīkliem uz optiskās šķiedras tīkliem.

Diskusijās arī tika uzsvērts, ka ir svarīgi ievērot valstu kompetences, jo īpaši radiofrekvenču spektra pārvaldībā un jautājumos, kas saistīti ar nacionālo drošību, vienlaikus nodrošinot ierosināto pasākumu praktisku un samērīgu īstenošanu. Tiek uzskatīts, ka ir nepieciešams turpināt darbu pie tādiem jautājumiem kā vienotās pases procedūra.

Kiberdrošības aktu paketes priekšlikuma mērķis ir veicināt vairākas svarīgas politiskās prioritātes, tostarp ES stratēģisko autonomiju (jo īpaši noteikumus par IKT piegādes ķēdi), noturību (stiprinot ENISA) un vienkāršošanas programmu (sertifikācijas shēmu un dažu TID 2 direktīvas noteikumu vienkāršošanu).

Dalībvalstis kopumā atzinīgi novērtēja 2. kiberdrošības akta priekšlikumu un pauda atbalstu tā vispārējiem mērķiem, jo īpaši ENISA nozīmes stiprināšanai dalībvalstu operatīvās sadarbības atbalstam un sertifikācijas satvara racionalizēšanai. Tomēr diskusijās tika uzsvērtas vairākas jomas, kurās nepieciešama turpmāka izskatīšana un precizēšana, jo īpaši attiecībā uz ENISA paplašinātajiem operatīvajiem pienākumiem.

Ierosinātie pasākumi sertifikācijas satvara efektivitātes un lietderības uzlabošanai kopumā tiek vērtēti atzinīgi, un dalībvalstis uzsver, ka ir svarīgi saglabāt spēcīgu valsts iesaisti visā sertifikācijas procesā. Plašs atbalsts ir arī sertifikācijas brīvprātīgajam raksturam, lai gan dažas delegācijas pauž bažas par konkrētiem ierosinātajiem termiņiem.

Diskusijās par uzticamu IKT piegādes ķēdes satvaru tika konstatēta vajadzība lielākai skaidrībai par metodiku un procedūrām galveno IKT aktīvu un augsta riska piegādātāju identificēšanai, kā arī par ierosināto pasākumu darbības jomu un iespējamo ietekmi. Delegācijas arī uzsvēra, ka ir svarīgi nodrošināt atbilstošu dalībvalstu iesaistes līmeni satvara īstenošanā un pārvaldībā.

• Progresa ziņojums par Digitālo tīklu akta priekšlikumu
• Progresa ziņojums par kiberdrošības paketi

ES un ITU

Ministri rīkoja viedokļu apmaiņu ar nosaukumu “ES un ITU sadarbības stiprināšana iekļaujošai, drošai un ilgtspējīgai digitālajai pārveidei” par sadarbību starp ES un Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko Telesakaru savienību (ITU), kur piedalījās arī ITU ģenerālsekretāre Dorīna Bogdana-Mārtina (Doreen Bogdan-Martin).

Nākamā ITU pilnvaroto konference noteiks ITU politiku un darbības nākamajiem četriem gadiem. Tā ievēlēs arī organizācijas augstāko vadību, kā arī dažādu ITU struktūru locekļus. Mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos ES sadarbības stiprināšana ITU jautājumos un sadarbība ar pašu ITU ir svarīgāka nekā jebkad agrāk.

Savos komentāros dalībvalstis uzsvēra, ka ir svarīgi stiprināt sadarbību starp ES un ITU, konsekventi aicinot starptautiskajās diskusijās paust vienotu Eiropas nostāju. Vairākas delegācijas akcentēja, ka vienprātība palielina ES ietekmi un diplomātiskās iespējas, jo īpaši pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā.

Tika panākta plaša vienošanās par to, ka ir jānovērš digitālā plaisa un jānodrošina jēgpilna savienotība visiem. ES tika atzīta par svarīgu ITU partneri tādu iniciatīvu virzīšanā, kuru mērķis ir paplašināt digitālo iekļaušanu. Dažas dalībvalstis arī izcēla, ka ir svarīgi samazināt digitālās nozares vidisko pēdu un stiprināt sadarbību digitālās noturības jomā.

Mākslīgais intelekts tika atkārtoti identificēts kā pārveidojoša tehnoloģija, kuras iespēju un risku dēļ ir vajadzīga ciešāka starptautiskā sadarbība. Daudzas delegācijas uzsvēra, ka MI izstrādei, pārvaldībai un standartizēšanai svarīga ir cilvēkcentrēta pieeja.

ITU standartizācijas pamatpilnvaru saglabāšana tika plaši uzskatīta kā būtiska, un vairākas dalībvalstis akcentēja, ka starptautisko standartu pamatā vajadzētu būt cilvēktiesībām un cilvēkcentrētai pieejai. Tika izcelta arī daudzpusējā ieinteresēto personu digitālās pārvaldības modeļa vērtība.

• Starptautiskā Telesakaru savienība (tīmekļa vietne)

Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu tehnoloģiskā suverenitāte

Ministri apmainījās ar viedokļiem par Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu tehnoloģisko suverenitāti saistībā ar ES stratēģisko autonomiju un mērķi samazināt pārmērīgu atkarību kritiski svarīgās jomās.

Dalībvalstis atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas nesen publicēto tehnoloģiskās suverenitātes paketi. Bija vērojama plaša viedokļu tuvināšanās par to, ka digitālās suverenitātes stiprināšanai ir jāsamazina stratēģiskā atkarība visā digitālās vērtības ķēdē, vienlaikus saglabājot atvērtību, inovāciju un godīgu konkurenci.

Delegācijas uzsvēra, ka ir svarīgi nodrošināt noturīgus, uzticamus un pieejamus publiskos digitālos pakalpojumus, vienlaikus saglabājot spēju sadarboties ar trešo valstu partneriem saskaņā ar skaidriem nosacījumiem.

Vairākas dalībvalstis norādīja, ka digitālā suverenitāte ir gan nepieciešamība, gan iespējams konkurētspējas virzītājspēks, uzsvaru liekot uz to, lai stiprinātu ES spēju izstrādāt un ieviest progresīvas tehnoloģijas un drošu digitālo infrastruktūru.

Dalībvalstis savos komentāros uzsvēra, ka ir vajadzīga uz risku balstīta pieeja kritiskai atkarībai, sadarbspējai, atvērtiem standartiem un pārnesamībai, lai novērstu atkarību no viena pārdevēja un nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu nepārtrauktību. Tika uzsvērts, ka publiskais iepirkums ir svarīgs līdzeklis, lai stimulētu pieprasījumu pēc suverēniem, drošiem un sadarbspējīgiem risinājumiem, līdztekus plašākai atklātā pirmkoda izmantošanai un pārrobežu sadarbībai kopīgas digitālās infrastruktūras jomā. Īpaša uzmanība tika pievērsta sensitīvu datu aizsardzībai, kontroles nodrošināšanai pār kritiski svarīgām sistēmām un tam, lai publiskās pārvaldes iestādes varētu digitālos risinājumus saprast, veikt to auditu un vajadzības gadījumā tos aizstāt.

Citi jautājumi

Sadaļā “Citi jautājumi” prezidentvalsts informēja dalībvalstis par pašreizējiem tiesību aktu priekšlikumiem, piemēram, par digitālo “Omnibus” un Eiropas Konkurētspējas fondu. Prezidentvalsts arī informēja dalībvalstis par centieniem attiecībā uz nepilngadīgo aizsardzību tiešsaistē.

• Komisijas sniegta informācija par tēmu “Starptautiska Eiropas Savienības digitālā stratēģija: izvērtējums pēc viena gada”
• Luksemburgas sniegta informācija par D9+ ministru sanāksmes iznākumu
• Iepazīstināšana ar nākamās prezidentvalsts Īrijas darba programmu