"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padome
Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padome (Transports), 2026. gada 8. jūnijs
Galvenie rezultāti
Šodienas diskusijās tika uzsvērta mūsu kopīgā apņemšanās stiprināt Eiropas transporta nozares konkurētspēju, noturību un ilgtspēju. Sākot ar secinājumu pieņemšanu par Eiropas ostām līdz viedokļu apmaiņai par transporta nākotni pēc 2030. gada un virzot darbu pie tīriem korporatīvajiem transportlīdzekļiem, ministri rīkoja vērtīgas diskusijas par gaidāmajiem izaicinājumiem un iespējām. Visos darba kārtības jautājumos galvenā uzmanība nepārprotami tika pievērsta tam, lai radītu pareizos apstākļus investīcijām, inovācijai un efektīviem transporta tīkliem, palīdzētu padziļināt vienoto tirgu un stiprināt savienojamību visā Eiropā.
Aleksis Vafeadis, Kipras Republikas transporta, sakaru un būvdarbu ministrs
Šodienas sanāksme un secinājumu apstiprināšana par jūras industriālo stratēģiju ir nozīmīgs solis uz priekšu, lai atzītu Eiropas Jūrniecības industriālās stratēģijas stratēģisko nozīmi un globālo izcilību. Tie apliecina mūsu kopīgo redzējumu un apņemšanos saglabāt spēcīgu, inovatīvu un ilgtspējīgu jūrniecības nozari, kas veicina ekonomikas izaugsmi, nodrošina vitāli svarīgu savienojamību, stiprina mūsu kopējo drošību un kam ir izšķiroša nozīme mūsu dekarbonizācijas centienos.
Marina Hadzimanoli, Kipras Republikas kuģniecības viceministre
Tīri uzņēmumu transportlīdzekļi
Prezidentvalsts iepazīstināja ar progresa ziņojumu saistībā ar regulu par tīriem uzņēmumu transportlīdzekļiem. Priekšlikuma, kas ir daļa no automobiļu nozares tiesību aktu kopuma, mērķis ir noteikt valstu mērķrādītājus attiecībā uz bezemisiju un mazemisiju vieglo pasažieru automobiļu un mazas noslodzes autofurgonu minimālo īpatsvaru lielo uzņēmumu reģistrēto jauno transportlīdzekļu vidū katrā dalībvalstī. Tajā ir izklāstīta arī metodika, kā aprēķināt atbilstību šiem mērķrādītājiem.
Dalībvalstis plaši atbalstīja mērķi dekarbonizēt uzņēmumu transportlīdzekļu parkus un atzina to lomu tīrāku transportlīdzekļu ieviešanas paātrināšanā un lietotu bezemisiju transportlīdzekļu piedāvājuma palielināšanā. Dažas dalībvalstis pauda bažas par priekšlikumā paredzētajiem jautājumiem, piemēram, par saistošajiem mērķrādītājiem. Viņi lūdza, lai dalībvalstīm arī turpmāk būtu pietiekama elastība, nosakot vispiemērotākos stimulus vai pasākumus, lai paātrinātu elektrotransportlīdzekļu ieviešanu uzņēmumos. Vairākas dalībvalstis arī pauda bažas par paredzētajiem saistošajiem mērķrādītājiem attiecībā uz MVU un administratīvo slogu, kas saistīts ar ziņošanas un datu vākšanas prasībām. Ievērojams skaits dalībvalstu dod priekšroku stimulējošiem pasākumiem, piemēram, valsts nodokļu atvieglojumiem, nevis obligātiem pienākumiem.
Delegācijas arī uzsvēra, cik svarīgi ir nodrošināt saskaņotību ar plašāku autobūves tiesību aktu kopumu, saglabāt tehnoloģisko neitralitāti un ņemt vērā atšķirības valstu apstākļos, tostarp infrastruktūras pieejamību.
Dekarbonizācijas centieni transporta nozarē pēc 2030. gada
Ministri rīkoja viedokļu apmaiņu par dekarbonizācijas centieniem transporta nozarē pēc 2030. gada. Debašu mērķis bija pievērsties Savienības transporta dekarbonizācijas tiesiskā regulējuma atjauninājumiem, ņemot vērā nesenos grozījumus Eiropas Klimata aktā un to, ka ir pieņemts mērķrādītājs līdz 2040. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 90 %. Diskusija notika ļoti savlaicīgi, ņemot vērā plānoto Alternatīvo degvielu infrastruktūras regulas (AFIR), “ReFuel EU Aviation” regulas un “FuelEU Maritime” regulas pārskatīšanu 2026. un 2027. gadā.
Dalībvalstis plaši atbalstīja transporta nozares dekarbonizāciju, vienlaikus uzsverot nepieciešamību saglabāt konkurētspēju un izvairīties no oglekļa emisiju pārvirzes. Pastāv liela vēlme pēc stabilas un paredzamas normatīvās vides, lai veicinātu ieguldījumus.
Vairākas delegācijas minēja, ka ir jāpaplašina ilgtspējīgu degvielu ražošana un izmantošana, jo īpaši aviācijā un jūras transportā, lai samazinātu atkarību no fosilajām degvielām. Vairākas dalībvalstis uzsvēra, ka ir vajadzīgas investīcijas šajās degvielās.
Daudzas dalībvalstis uzskata, ka kravu un pasažieru novirzīšana uz dzelzceļu ir būtiska, lai samazinātu emisijas, uzlabotu savienojamību un mazinātu troksni un piesārņojumu. Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un šķēršļu novēršana ātrgaitas dzelzceļam tiek uzskatīti par svarīgiem dekarbonizāciju veicinošiem faktoriem.
Par galveno ceļu tiek uzskatīta arī autotransporta (gan mazas, gan lielas noslodzes transportlīdzekļu) elektrifikācija, taču vairākas dalībvalstis uzsvēra, cik svarīga ir tehnoloģiskā neitralitāte un atbalsts alternatīvajām degvielām, tostarp ūdeņradim, lai izvairītos no atkarības.
Tika uzsvērts, ka ir svarīgi pārskatīt emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), un tika aicināts īstenot līdzsvarotu pieeju emisijas kvotu tirdzniecībai un dekarbonizācijai. Dažas dalībvalstis arī aicināja reālistiski pārskatīt Alternatīvo degvielu infrastruktūras regulu (AFIR), ņemot vērā tīkla jaudu un reģionālos ierobežojumus.
Visbeidzot, vairākas dalībvalstis norādīja, ka ir svarīgi samazināt atkarību no importēta fosilā kurināmā, jo īpaši ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju.
Jūrniecības industriālā stratēģija un ES ostu stratēģija
Dalībvalstis pieņēma divus secinājumu kopumus – vienu par jūrniecības industriālo stratēģiju un otru par ES ostu stratēģiju.
Jūrniecības industriālā stratēģija ir strukturēts rīcības plāns, kura mērķis ir stiprināt Eiropas vadošo lomu jūrlietās, par prioritāti izvirzot augsto tehnoloģiju kuģubūvi, atkrastes vēja parku apkalpošanas kuģus, zemūdens dronus un vismodernākās ostu iekārtas.
Secinājumos dalībvalstis atzīst, ka jūrniecības nozare ir Eiropas industriālās bāzes stūrakmens, un uzsver tās būtisko lomu piegādes ķēžu aizsardzībā, pārejas uz tīru enerģiju atbalstīšanā un ES tehnoloģiskās līderības stiprināšanā. Tās arī atzīst jūrnieciskās ražošanas un kuģniecības nozaru atšķirīgās valstu, reģionālās un vietējās iezīmes visā Savienībā un dalībvalstu atšķirīgās prioritātes.
Pēc tam dalībvalstis pieņēma arī secinājumus par ES ostu stratēģiju. ES ostu stratēģijas mērķis ir apvienot iniciatīvas, lai stiprinātu konkurētspēju, atbalstītu enerģētikas pārkārtošanu un rūpētos par drošību 283 jūras ostās un 223 iekšzemes ostās TEN-T tīklā.
Secinājumi apstiprina ostu būtisko lomu ES stratēģiskās autonomijas stiprināšanā, kritisko piegādes ķēžu nodrošināšanā, pārejas uz tīru enerģiju paātrināšanā un Eiropas vadošo lomu pasaulē ūdens transporta jomā.
Dalībvalstis uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt stratēģijas efektīvu un samērīgu īstenošanu. Viņi aicina Eiropas Komisiju novērtēt esošo ES līmeņa koordinācijas un pārvaldības struktūru efektivitāti un vajadzības gadījumā izveidot jaunus mehānismus īstenošanas atbalstam.
Sadaļā “Citi jautājumi” prezidentvalsts un Komisija informēja ministrus par krīzi Tuvajos Austrumos un pašreizējo stāvokli saistībā ar koordinācijas un reaģēšanas pasākumiem transporta nozarē, ņemot vērā transporta ministru neformālo videokonferenci pagājušā gada aprīlī.
Prezidentvalsts arī informēja ministrus par pašreizējo stāvokli saistībā ar pašreizējiem tiesību aktu priekšlikumiem, piemēram, direktīvu par noteiktu autotransporta līdzekļu maksimālajiem pieļaujamajiem gabarītiem un maksimālo pieļaujamo svaru, militāro mobilitāti, eirovinjeti, transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa paketi un regulām par aviopasažieru tiesībām un pasažieru tiesību izpildes panākšanu Eiropas Savienībā. Komisija informēja ministrus par nesen iesniegto pasākumu paketi attiecībā uz pasažieriem.
Nākamā prezidentvalsts Īrija arī iepazīstināja ar savu darba programmu nākamajiem sešiem mēnešiem.
Sadaļā “Citi jautājumi” starp citiem jautājumiem tika sniegta šāda informācija:
Beļģija – par ERTMS (Eiropas dzelzceļa satiksmes pārvaldības sistēmas) izvēršanas atraisīšanu: stabilitāte, vienkāršība un sadarbspēja kā prioritāte;
Grieķija – par ES līmeņa dzelzceļa sistēmu sertifikācijas un atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošanu un paātrināšanu, lai paātrinātu ERTMS izvēršanu;
Čehijas Republika – par Eiropas dzelzceļa kravu pārvadājumu konkurētspēju;
Austrija – par stratēģisku pieeju Eiropas dzelzceļa nozarei;
Spānija – par dzelzceļu rūpniecības konkurētspēju;
Austrija un Nīderlande – par Starptautisko dzelzceļa pasažieru pārvadājumu platformas (IRP) sesto progresa ziņojumu;
Komisija – par sezonālo laika maiņu;
Komisija – par tīra transporta koridora iniciatīvu;
Komisija – par ES liela mēroga pārrobežu testēšanas platformas autonomiem transportlīdzekļiem iniciatīvu;
Malta – par aicinājumu turpināt diskusijas par priekšlikumu pārskatīt Kombinēto pārvadājumu direktīvu;
Nīderlande – par problemātiskas uzvedības pasažieriem;
Lietuva – par dronu radītiem draudiem civilā transporta infrastruktūrai un darbībai;
Francija – par Komisijas publicēto ETS aviācijas izvērtējuma ziņojumu.
