Konsultāciju procedūra (96. pants)
Kotonū nolīgums nodrošina visaptverošu satvaru ES attiecībām ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm. To pieņēma 2000. gadā, lai aizstātu 1975. gada Lomes konvenciju.
Kotonū nolīgumā ES un ĀKK valstis atzīst, ka cilvēktiesības, demokrātijas principi un tiesiskums ir būtiski to partnerības elementi un svarīgi ilgtermiņa attīstības pīlāri. Tās apņemas aizsargāt un veicināt šīs jomas, jo īpaši izmantojot politisko dialogu.
Tās arī izveido procedūru, kuru var izmantot gadījumos, kad viena no pusēm neievēro iepriekšminētos pamatprincipus. Šajā nolūkā ES tiek uzskatīta par vienu līgumslēdzēju pusi un katra atsevišķā ĀKK valsts – par otru pusi. Šīs procedūras noteikumi ir izklāstīti nolīguma 96. pantā.
Kopš 2000. gada šis pants ir piemērots aptuveni 15 reizes pēc tam, kad notikusi vardarbīga valdības gāšana, vardarbības eskalācija vai cilvēktiesību pārkāpumi. Iepriekš tas tostarp ir ticis piemērots šādām valstīm:
- Fidži (2000. un 2007. gadā),
- Zimbabve (2002. gadā),
- Centrālāfrikas Republika (2003. gadā),
- Gvineja Bisava (2004. un 2011. gadā),
- Togo (2004. gadā),
- Madagaskara (2010. gadā).
Apspriežu process ar Burundi tika sākts 2015. gada 26. oktobrī un pabeigts 2015. gada 8. decembrī.
- Burundi – ES prasa sākt apspriedes ar Burundi saskaņā ar Kotonū nolīguma 96. pantu
- ES un Burundi Republikas apspriešanās saskaņā ar Kotonū nolīguma 96. pantu – Eiropas Savienības secinājumi
Noteikumi, lai sāktu apspriedes saskaņā ar 96. pantu
Ja viena no nolīguma līgumslēdzējām pusēm uzskata, ka otra puse nepilda savus pienākumus attiecībā uz cilvēktiesībām, demokrātijas principiem vai tiesiskumu, tai vispirms ir jācenšas panākt risinājumu, izmantojot pastiprinātu politisko dialogu (nolīguma 9. pants). Ja visas dialoga iespējas ir izsmeltas un joprojām pastāv bažas par cilvēktiesībām, demokrātijas principiem vai tiesiskumu, līgumslēdzējas puses var sākt apspriežu procesu.
Ir daži izņēmumi, kad apspriežu procesu var sākt bez iepriekšēja politiskā dialoga:
- īpašas steidzamības gadījumi, kad nepieciešama tūlītēja darbība,
- agrākā dialogā uzņemto saistību pastāvīga nepildīšana,
- nespēja labticīgi uzsākt dialogu.
Apspriežu procedūras sākšana saskaņā ar 96. pantu
Ja visas dialoga iespējas ir izsmeltas un līgumslēdzēja puse joprojām nepilda savas saistības, otra puse, lai panāktu risinājumu, var sākt apspriežu procesu.
Lai Eiropas Savienība sāktu apspriežu procesu, Padomei attiecīgās valsts valdība ir oficiāli jāuzaicina uz "apspriedēm". To veic, izmantojot uzaicinājuma vēstuli, kuru apstiprina Padome. Pēc tam apspriedēm būtu jāsākas 30 dienu laikā.
Apspriežu process
Praksē apspriedes saskaņā ar 96. pantu notiek valdību līmenī. Pusēm būtu jācenšas, lai apspriežu laikā tās būtu pārstāvētas vienādā līmenī. Apspriežu procedūrās Eiropas Savienību pārstāv Padomes prezidentvalsts un Eiropas Komisija.
Apspriežu perioda ilgums ir atkarīgs no pārkāpuma veida un smaguma pakāpes un pārrunu attīstības. To nosaka pēc pušu savstarpējas vienošanās, un tas nevar būt ilgāks par 120 dienām.
Apspriežu rezultāts
Apspriežu laikā ES mērķis būs panākt abām pusēm pieņemamu risinājumu. Šajā gadījumā dalībnieki izstrādās ceļvedi, kurā noteikti abām pusēm veicamie pasākumi, lai atjaunotu normālas attiecības. Šis ceļvedis būs atspoguļots lēmumā, ko pieņems ES Padome.
Ja līdz apspriežu beigām netiek panākta vienošanās, tā puse, kura uzsāka apspriežu procesu, var veikt atbilstošus pasākumus. Šiem pasākumiem jābūt samērīgiem ar attiecīgo pārkāpumu, un tiem jābūt vērstiem pret tiem, kas ir atbildīgi par būtisku partnerības elementu pārkāpšanu, vienlaikus radot pēc iespējas mazāku negatīvu ietekmi uz iedzīvotājiem. Starp tiem var būt piesardzības pasākumi attiecībā uz noritošajiem sadarbības projektiem un programmām vai projektu, programmu un cita veida palīdzības apturēšana. Kā pēdējais līdzeklis – pilnībā var tikt apturēta saskaņā ar nolīgumu sniegtā attīstības palīdzība.
Eiropas Savienībā šie pasākumi tiek pieņemti ar Padomes lēmumu, kurā ietver attiecīgās puses iestādēm adresētu vēstuli. Atbilstoši pasākumi ir paredzēti konkrētam laikposmam, un tie ir atkarīgi no situācijas attīstības. Šī laikposma beigās tie var zaudēt spēku vai, ja situācija nav uzlabojusies, tikt pagarināti.
96. pants praksē – Gvinejas-Bisavas piemērs (2011. gads)
2010. gada 1. aprīlī Gvinejas-Bisavas armijas štāba priekšnieka vietnieks vadīja dumpi, kura laikā tika sagūstīts armijas štāba priekšnieks un premjerministrs. Viņš kļuva par faktisko štāba priekšnieku un oficiāli šajā amatā tika iecelts 2010. gada 25. jūnijā.
ES nosodīja dumpi un aicināja iestādes atjaunot normālu demokrātisko kārtību. 14. aprīlī Padomes Āfrikas jautājumu darba grupa lūdza ES misijas vadītājiem Bisavā uzsākt ar iestādēm pastiprinātu politisko dialogu par šādiem jautājumiem:
- štāba priekšnieka un citu aizturēto personu atbrīvošana,
- iesaistīto personu juridiskā atbildība un disciplināra sodīšana,
- nepieciešamā pakļaušanās leģitīmām demokrātiskām iestādēm.
2010. gada maijā uz Gvineju-Bisavu devās kopīga Komisijas, Padomes un Āfrikas jautājumu darba grupas misija. Misija secināja, ka iestādes nespēj izpildīt ES prasību atjaunot konstitucionālo kārtību.
2011. gada 31. janvārī Padome vienojās sākt apspriedes ar Gvinejas-Bisavas iestādēm. Āfrikas Savienība, Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopiena un Portugāļu valodas valstu savienība tika aicinātas piedalīties apspriedēs kā novērotājas. Kamēr nebija zināmi apspriežu rezultāti, attīstības sadarbība tika apturēta.
Apspriežu procesa atklāšanas sanāksme notika 2011. gada 29. martā Briselē. 2011. gada 18. jūlijā Padome pabeidza apspriedes ar Gvineju-Bisavu un noteica virkni pasākumu, lai pakāpeniski atjaunotu attīstības sadarbību ar šo valsti. Tā noteica, ka lēmums tiks regulāri, vismaz reizi sešos mēnešos, pārskatīts un noteica beigu datumu – 2012. gada 19. jūliju. Gvinejas-Bisavas reformu procesā panāktajam progresam būtu jāatspoguļojas pakāpeniskā ES attīstības palīdzības atsākšanā.
2012. gada 10. jūlijā sakarā ar stāvokļa pasliktināšanos Gvinejā-Bisavā, tostarp valsts apvērsumu aprīlī, pasākumi tika pagarināti uz gadu. Tie vēlreiz tika pagarināti 2013. gada jūlijā.
2014. gadā pēc tam, kad Gvinejā-Bisavā bija notikušas brīvas vēlēšanas, Padome apturēja pasākumus, kas ierobežoja sadarbību ar šo valsti. Sākotnējais lēmums galīgi tika atcelts 2015. gada martā.
Pēdējo reizi pārskatīts: 2024. gada 11. janvāris