Datu aizsardzība ES
ES ir stingrākie datu aizsardzības noteikumi pasaulē. Personas datu aizsardzība ES tiek uzskatīta par vienu no pamattiesībām.
Personas dati digitālajā laikmetā
Straujā tehnoloģiju attīstība pēdējos divdesmit gados ir radījusi jaunus izaicinājumus personas datu aizsardzībai. Arvien straujāk ir audzis datu apmaiņas un to vākšanas vēriens – tas reizēm notiek pat globālā līmenī, un cilvēki savus personas datus aizvien biežāk dara publiski pieejamus.
Arī no iekšējā tirgus darbības izrietošās ekonomiskās un sociālās integrācijas rezultātā ir būtiski palielinājusies datu plūsma pāri robežām.
Lai pilnībā ņemtu vērā visas šīs attīstības tendences un veicinātu digitālās ekonomikas attīstību, personas datiem ir jānodrošina augsta līmeņa aizsardzība, vienlaikus darot iespējamu šādu datu brīvu apriti.
Gadījumos, kad personas dati tiek izmantoti tiesībaizsardzības nolūkos, dalībvalstu iestādēm arvien biežāk rodas nepieciešamība datus apstrādāt un ar datiem apmainīties saistībā ar cīņu pret pārrobežu noziedzību un terorismu.
Šādā kontekstā, lai uzlabotu minēto iestāžu sadarbību, skaidri un konsekventi ES līmeņa noteikumi par datu aizsardzību ir būtiski svarīgi.
Datu aizsardzība kā pamattiesības
Kopš Lisabonas līguma parakstīšanas 2007. gadā personas datu aizsardzība saskaņā ar ES tiesību aktiem ir kļuvusi par vienu no pamattiesībām, kas atzīta:
- Līgumā par Eiropas Savienības darbību,
- ES Pamattiesību hartā.
Tas nozīmē, ka Eiropas Savienībai ir konkrēts juridiskais pamats, lai pieņemtu tiesību aktus šo pamattiesību aizsardzībai.
ES Pamattiesību hartas 8. pantā ir noteikts, ka Eiropas Savienībā ikvienai personai ir:
- tiesības uz savu personas datu aizsardzību,
- pieejas tiesības datiem, kas par viņu savākti, un tiesības ieviest labojumus šajos datos.
Personas datu piemēri
- vārds un uzvārds
- dzīvesvietas adrese
- e-pasta adrese, piemēram, vārds.uzvārds@uzņēmums.com
- personas apliecības numurs
- atrašanās vietas dati, piemēram, atrašanās vietas datu funkcija mobilajā telefonā
- interneta protokola (IP) adrese
- sīkdatnes ID
- jūsu telefona reklāmu identifikators
- slimnīcas vai ārsta rīcībā esoši dati, kas varētu būt zīmju kopums, kurš ir personas unikāls identifikators
Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR)
ES Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR) tika pieņemta 2016. gadā un stājās spēkā 2018. gada maijā.
ES Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR) tika pieņemta 2016. gadā un stājās spēkā 2018. gada maijā.
VDAR stāšanās spēkā nozīmē, ka visiem uzņēmumiem, kuri darbojas Eiropas Savienībā, neatkarīgi no to iedibinājuma vietas ir viens datu aizsardzības noteikumu kopums.
Ar VDAR ieviestie stingrākie noteikumi nozīmē, ka:
- cilvēkiem ir lielāka kontrole pār saviem personas datiem,
- uzņēmumi gūst labumu no vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem.
VDAR nodrošina cilvēkiem lielāku kontroli pār to, kā viņu dati tiek izmantoti tiešsaistē, tostarp saistībā ar tiešsaistes pakalpojumiem, reklāmu un automatizētu apstrādi.
Direktīva par datu aizsardzību tiesībaizsardzības jomā
Mērķis šai direktīvai par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā tiesībaizsardzības nolūkā, ir aizsargāt cilvēku tiesības uz viņu personas datu aizsardzību, vienlaikus garantējot augstu sabiedriskās drošības līmeni.
Tā attiecas uz gadījumiem, kad dalībvalstu kompetentās iestādes tiesībaizsardzības nolūkos veic pārrobežu datu apstrādi vai datu apstrādi dalībvalstī.
Direktīva tika pieņemta 2016. gadā un stājās spēkā 2018. gadā.
Vispārīgā datu aizsardzības regula
Datu aizsardzība tiesībaizsardzības jomā
Pamattiesības Eiropas Savienībā
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 8. jūnijs