Pamattiesības Eiropas Savienībā
Visiem ES pilsoņiem ir vienādas pamattiesības, kuru pamatā ir tādas vērtības kā līdztiesība, nediskriminācija, cilvēka cieņa, brīvība un demokrātija. Šīs tiesības ir nostiprinātas un izklāstītas ES līgumos un Pamattiesību hartā.
ES Pamattiesību harta
ES pamatā ir tādas vērtības kā pamattiesības, demokrātija un tiesiskums. Tās veido ES pastāvēšanas jēgu un ir tās principu būtiska sastāvdaļa, un ES mērķis ir tās aizsargāt un veicināt gan savās robežās, gan aiz tām.
Pamattiesību harta nodrošina ikvienas personas pamattiesības Eiropas Savienībā. Tajā ir noteiktas ikviena ES iedzīvotāja personiskās, pilsoniskās, politiskās, ekonomiskās un sociālās tiesības. Tā tika pieņemta 2000. gadā, bet 2009. gadā – līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā – tā kļuva juridiski saistoša. Tas nozīmē, ka Harta ir saistoša visām ES iestādēm un struktūrām, kā arī dalībvalstīm, īstenojot ES tiesību aktus.
Hartā ir 50 panti, kas aptver tiesības šādās jomās:
- cilvēka cieņa,
- brīvības,
- līdztiesība,
- solidaritāte,
- pilsoņu tiesības,
- taisnīgums.
Šiem pantiem seko vispārīgi noteikumi par Hartas interpretāciju un piemērošanu.
Hartas īstenošana
Katru gadu Komisija iesniedz ziņojumu par Hartas piemērošanu, un pēc tam Padome var veikt turpmākus pasākumus, apstiprinot secinājumus. Kopumā secinājumos galvenā uzmanība ir pievērsta vairākiem jautājumiem, piemēram, tādiem kā nediskriminācija, bērnu tiesības, rasisms un ksenofobija, kā arī vardarbība pret sievietēm.
Vajadzības gadījumā ES var arī pieņemt tiesību aktus, lai nodrošinātu Hartā noteikto tiesību aizsardzību. Tas attiecas uz tādiem jautājumiem kā tiesības uz taisnīgu tiesu un personas datu aizsardzība.
ES pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību konvencijai
Eiropas Cilvēktiesību konvencija (ECTK) ir starptautisks līgums, kura mērķis ir aizsargāt cilvēktiesības un politiskās brīvības visā Eiropā. Konvencija tika pieņemta 1950. gadā, un visas 27 ES dalībvalstis ir tās puses.
Lai panāktu to, ka uz ES un ES tiesību aktiem attiecas tādi paši standarti, kā uz dalībvalstīm, Lisabonas līgumā ir noteikts pienākums Eiropas Savienībai pievienoties Eiropas Cilvēktiesību konvencijai.
Eiropas Savienības pievienošanās papildinātu ES pilsoņu un citu eiropiešu pamattiesību aizsardzību un stiprinātu kopīgās vērtības. Tā arī uzlabotu ES tiesību aktu efektivitāti un sekmētu pamattiesību aizsardzības saskaņotību Eiropā.
2014. gada 18. decembrī ES Tiesa sniedza negatīvu atzinumu par pievienošanās nolīguma tā brīža projekta atbilstību ES līgumiem. Grozīts nolīguma projekts ir iesniegts Eiropas Savienības Tiesai jauna atzinuma sniegšanai.
Padomes loma
Pamattiesību aizsardzība ir horizontāls jautājums, kas ietekmē visas ES darbības jomas. Tas nozīmē, ka tās ir jāņem vērā visām Padomes struktūrām, veicot savu darbu visā likumdošanas procesā – neatkarīgi no tā, kādā līmenī vai attiecībā uz kādiem tematiem tas notiek.
Papildus minētajam ir izveidota specializēta struktūra, kura nodarbojas ar visiem jautājumiem, kas tieši attiecas uz pamattiesībām, proti, Pamattiesību, pilsoņu tiesību un personu brīvas pārvietošanās jautājumu darba grupa (FREMP).
Sadarbība ar ES Pamattiesību aģentūru
Padome uztur ciešu sadarbību ar ES Pamattiesību aģentūru. Tā ietver:
- juridiskā pamata un plānošanas dokumenta pieņemšanu,
- turpmāku pasākumu nodrošināšanu saistībā ar aģentūras ikgadējo ziņojumu un citiem pētījumiem un ziņojumiem, kas attiecas uz Padomes darbu.
Aģentūras ikgadējais ziņojums kalpo arī par pamatu diskusijām Padomē ar mērķi izstrādāt projektu secinājumiem par Hartas īstenošanu.
Padome 2022. gada 5. aprīlī pieņēma paplašinātas aģentūras pilnvaras.
-
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
-
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Sk. arī
Cilvēktiesību aizsardzība un veicināšana
Shaping the EU as we know it: the Lisbon Treaty
Datu aizsardzība ES
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 4. decembris