Datu aizsardzība tiesībaizsardzības jomā

Datu aizsardzība tiesu iestāžu un policijas sadarbības jomā

Policijas un tiesu iestāžu darbībai krimināllietās piemīt sava specifika, tāpēc, lai atvieglotu datu brīvu apriti un veicinātu dalībvalstu sadarbību šajās jomās, tajās ir vajadzīgi atšķirīgi noteikumi par personas datu aizsardzību.

Direktīva par tādu personas datu aizsardzību, kurus apstrādā, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, tika pieņemta 2016. gadā un stājās spēkā 2018. gadā.

Direktīvas mērķis ir aizsargāt fizisku personu tiesības uz savu personas datu aizsardzību un vienlaikus garantēt augstu sabiedriskās drošības līmeni.

Šī direktīva attiecas uz gadījumiem, kad dalībvalstu kompetentās iestādes veic pārrobežu datu apstrādi vai datu apstrādi dalībvalstī, lai:

• novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus un sauktu pie atbildības par tiem,
• pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu.

Tā neaptver nedz darbības, ko veic ES iestādes, struktūras, biroji un aģentūras, nedz arī darbības, uz kurām neattiecas ES tiesību akti.

• Direktīva par personas datu aizsardzību, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem (ES Oficiālais Vēstnesis)

Fizisku personu tiesības

Direktīvā ir noteikta virkne principu, tostarp pienākums nodrošināt, ka savāktie personas dati:

• tiek apstrādāti likumīgi,
• tiek vākti konkrētiem, skaidriem un likumīgiem nolūkiem,
• nav pārmērīgi salīdzinājumā ar šo datu apstrādes nolūku.

Noteikumos dalībvalstīm ir uzlikts pienākums sniegt saprotamu informāciju un paredzēts, ka datu subjektiem ir jābūt tiesībām piekļūt datiem, tos labot un dzēst un ierobežot to apstrādi. Tomēr noteikumos ir paredzēti arī šo tiesību ierobežojumi un ļauts dalībvalstīm pieņemt leģislatīvus pasākumus, ar kuriem šīs tiesības ierobežo.

Datu aizsardzības noteikumu piemērošana

Direktīvā par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā krimināltiesiskās aizsardzības nolūkos, ir izklāstīti datu pārziņiem (tiem, kas ir atbildīgi par datu apstrādi) uzliktie pienākumi. Tie cita starpā ietver:

prasību iecelt datu aizsardzības speciālistu, lai palīdzētu kompetentajām iestādēm nodrošināt atbilstību datu aizsardzības noteikumiem,

prasību sagatavot ietekmes novērtējumu, ja pastāv iespēja, ka apstrādes veids lielā mērā apdraudēs datu subjektu tiesības.

Uzraudzības iestādes var būt tās pašas, kas izveidotas saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu. Direktīvā ir paredzēti noteikumi par obligātu savstarpēju palīdzību un vispārīgs pienākums sadarboties.

Šīs direktīvas pilnīgu piemērošanu nodrošina Eiropas Datu aizsardzības kolēģija. Kolēģijā ir visu 27 neatkarīgo uzraudzības iestāžu pārstāvji, un tā uzrauga arī Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanu.

• Eiropas Datu aizsardzības kolēģija

Šī direktīva fiziskām personām dod tiesības saņemt kompensāciju, ja tās ir cietušas zaudējumus noteikumiem neatbilstošas apstrādes dēļ.

Nosūtīšana uz valstīm, kas nav ES dalībvalstis

Uz valstīm, kas nav ES dalībvalstis, datus var nosūtīt tikai tādā gadījumā, ja tas vajadzīgs tiesībaizsardzības nolūkos un ja Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu, ka minētās valsts nodrošinātais aizsardzības līmenis ir pietiekams.

Ja lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību nav pieņemts, datus var nosūtīt, ja ir ieviesti atbilstoši aizsardzības pasākumi.