Gatavi mērķrādītājam 55 %
Saskaņā ar Eiropas Klimata aktu ES klimata mērķa sasniegšana, proti, līdz 2030. gadam samazināt ES emisijas vismaz par 55 %, ir juridisks pienākums. ES dalībvalstis ir izstrādājušas jaunu tiesību aktu, lai sasniegtu un panāktu šo mērķi, proti, ka ES līdz 2050. gadam kļūst klimatneitrāla.
Kas ir pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %”?
Pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %” ir tiesību aktu kopums, kuru mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt ES siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 55 % un sākt ES virzību uz klimatneitralitāti 2050. gadā.
Pakete:
- nodrošina taisnīgu un sociāli taisnīgu pārkārtošanos,
- uztur un stiprina ES rūpniecības inovāciju un konkurētspēju, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā pret trešo valstu ekonomikas dalībniekiem,
- nostiprina ES vadošo pozīciju globālajā cīņā pret klimata pārmaiņām.
Padome kā viens no likumdevējiem
Paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” priekšlikumus iesniedza Eiropas Komisija, un pēc tam tos apsprieda tehniskā līmenī Padomes darba grupās, kas ir atbildīgas par attiecīgajām politikas jomām.
Vēlāk tos apsprieda ES dalībvalstu vēstnieki Pastāvīgo pārstāvju komitejā, lai sagatavotu pamatu vienošanās panākšanai starp 27 dalībvalstīm. ES dalībvalstu ministri dažādos Padomes sastāvos apmainījās viedokļiem par priekšlikumiem, lai panāktu vienošanos par kopēju nostāju attiecībā uz katru ierosināto tiesību aktu.
Saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru Padome pēc tam iesaistījās sarunās ar Eiropas Parlamentu, lai panāktu kopīgu vienošanos pirms tiesību aktu galīgās pieņemšanas.
“Gatavi mērķrādītājam 55 %”: kā ES savus klimata mērķus pārvērtīs tiesību aktos? (Infografika)
Kas ir iekļauts paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %”?
Interaktīvs vizuāls materiāls ar ikonām, kas ved uz infografikām. Katra ikona ir saite uz vienu infografiku, kurā izskaidrots viens vai divi paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %” iekļautie priekšlikumi.
ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma
ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS) ir oglekļa tirgus, kura pamatā ir emisiju kvotu ierobežošanas un tirdzniecības sistēma energoietilpīgajās rūpniecības nozarēs un elektroenerģijas ražošanas nozarē. Tas ir galvenais ES instruments, ar ko tiek risināta emisiju samazināšanas problēma.
Paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” mērķis bija reformēt ES ETS, padarot to vērienīgāku. Jaunie noteikumi ietver:
- piemērošanas jomas paplašināšanu, attiecinot to uz emisijām no jūras transporta,
- ātrāku emisijas kvotu samazināšanu sistēmā un pakāpenisku bezmaksas kvotu atcelšanu attiecībā uz dažām nozarēm,
- globālās Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēmas (CORSIA) īstenošanu, izmantojot ES ETS,
- Modernizācijas fonda un Inovāciju fonda finansējuma palielināšanu,
- tirgus stabilitātes rezerves pārskatīšanu.
Turklāt ir izveidota jauna, patstāvīga emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ēkām, autotransportam un degvielai citās nozarēs.
2022. gada jūnijā Vides padome pieņēma vispārējo pieeju attiecībā uz ES ETS pārskatīšanu. Padome 2022. gada decembrī panāca provizorisku vienošanos ar Eiropas Parlamentu. Tas nozīmē, ka ES ETS aptvertajās nozarēs izvirzītais vispārējais mērķrādītājs par emisiju samazināšanu līdz 2030. gadam tika palielināts līdz 62 % salīdzinājumā ar Komisijas ierosināto 61 %.
2022. gada decembrī Padome un Eiropas Parlaments panāca arī provizorisku politisku vienošanos par aviācijas nozarei piemērojamo ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) noteikumu pārskatīšanu. Šī vienošanās garantēja, ka aviācijas nozare palīdz sasniegt Parīzes nolīgumā paredzētos ES emisiju samazināšanas mērķus.
Padome 2023. gada martā pieņēma lēmumu par daļu no ES ETS – tirgus stabilitātes rezervi. 2023. gada aprīlī tā oficiāli pieņēma ES ETS pārskatīšanu.
"Gatavi mērķrādītājam 55 %": ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas reforma (Infografika)
2022. gada decembrī Padome pieņēma lēmumu par CORSIA izlīdzināšanas prasību paziņošanu. CORSIA (Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēma) ir globāla shēma starptautiskās aviācijas radīto CO2 emisiju izlīdzināšanai, kurā piedalās ES dalībvalstis.
Sociālais klimata fonds
Sociālā klimata fonda mērķis ir pievērsties jaunās ēku un autotransporta nozares emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas sociālajai ietekmei un ietekmei uz sadali.
Pamatojoties uz sociālajiem klimata plāniem, kas jāizstrādā dalībvalstīm, fonda mērķis ir nodrošināt atbalsta pasākumus un investīcijas neaizsargātām:
- mājsaimniecībām,
- mikrouzņēmumiem,
- transporta lietotājiem.
Fonds var segt arī pagaidu tiešu ienākumu atbalstu. Fonds ir daļa no ES budžeta un to papildinās ar ārējiem piešķirtiem ieņēmumiem ne vairāk kā 65 miljardu EUR apmērā.
ES dalībvalstu vides ministri 2022. gada jūnijā vienojās par Padomes sarunu nostāju par Sociālā klimata fonda izveidi. Padome un Eiropas Parlaments 2022. gada decembrī panāca provizorisku politisku vienošanos par priekšlikumu fondam. Jaunos noteikumus Padome pieņēma 2023. gada aprīlī.
"Gatavi mērķrādītājam 55 %": fonds visvairāk skarto iedzīvotāju un uzņēmumu atbalstam (Infografika)
Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms
Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms (OIM) ir ES rīks cīņai pret oglekļa emisiju pārvirzi. Šī sistēma nosaka taisnīgu cenu oglekļa emisijām, kas rodas importēto preču ražošanas procesā oglekļietilpīgākajās nozarēs, proti, dzelzs un tērauda, cementa, mēslošanas līdzekļu, alumīnija, elektroenerģijas un ūdeņraža nozarē, un veicina tīrāku rūpniecisko ražošanu trešās valstīs.
Padome OIM regulu oficiāli pieņēma 2023. gada aprīlī, un tā pilnībā stājās spēkā 2026. gada 1. janvārī.
2025. gada septembrī Padome “Omnibus I” tiesību aktu paketes ietvaros pieņēma virkni grozījumu, lai vienkāršotu OIM un samazinātu birokrātiju. Regula stājās spēkā 2025. gada 20. oktobrī.
2025. gada decembrī Eiropas Komisija ierosināja turpmākus pasākumus, lai stiprinātu un paplašinātu oglekļa ievedkorekcijas mehānismu.
Padome 2026. gada 12. jūnijā vienojās nostāju par šo priekšlikumu. Padome atbalsta OIM paplašināšanu, attiecinot to arī uz atlasītiem lejupējiem produktiem, vienlaikus pilnveidojot aptverto produktu sarakstu. Tā arī atbalsta jaunu apiešanas novēršanas pasākumu ieviešanu un precizē nosacījumus, saskaņā ar kuriem ārkārtas apstākļos var piešķirt pagaidu atbrīvojumus.
Skaidrojums par oglekļa ievedkorekcijas mehānismu
Dalībvalstu emisiju samazināšanas mērķrādītāji
Kopīgo centienu regulā dalībvalstīm ir noteikti saistoši ikgadējie siltumnīcefekta gāzu emisiju mērķrādītāji nozarēs, uz kurām neattiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS) vai Regula par zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību (ZIZIMM). Šīs nozares ir:
- autotransports un iekšzemes jūras transports,
- ēkas,
- lauksaimniecība,
- atkritumu apsaimniekošana,
- mazās nozares.
Jaunie noteikumi, kas ir daļa no paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, attiecīgajās nozarēs palielinās ES līmeņa siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju 2030. gadam no 29 % līdz 40 % salīdzinājumā ar 2005. gadu. Ar tiem attiecīgi arī tiks atjaunināti nacionālie mērķrādītāji.
ES dalībvalstu vides ministri 2022. gada 29. jūnijā vienojās par Padomes sarunu nostāju par pārskatītajiem noteikumiem. Padome 2022. gada novembrī panāca provizorisku vienošanos ar Eiropas Parlamentu. Padome pieņēma regulu 2023. gada martā.
"Gatavi mērķrādītājam 55 %": emisiju samazināšana transporta, ēku, lauksaimniecības un atkritumu nozarēs (Infografika)
Emisijas un piesaiste, ko rada zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība
Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) regulā ir noteikta saistoša ES apņemšanās samazināt emisijas un palielināt piesaisti zemes izmantošanas un mežsaimniecības nozarēs. Ar paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %” noteikumi ir padarīti vērienīgāki.
Jaunajos noteikumos ir noteikts augstāks ES līmeņa mērķrādītājs, proti, siltumnīcefekta gāzu neto piesaistījumiem 2030. gadā ir jāsasniedz vismaz 310 miljonu tonnu CO2 ekvivalenta. Katrai dalībvalstij ir noteikti saistoši nacionālie mērķrādītāji.
2022. gada 29. jūnijā Vides padome pieņēma vispārējo pieeju attiecībā uz pārskatīto ZIZIMM regulu. Ar Eiropas Parlamentu 2022. gada novembrī tika panākta provizoriska vienošanās. Padome pieņēma regulu 2023. gada martā.
"Gatavi mērķrādītājam 55 %": klimata mērķu sasniegšana zemes izmantošanā un mežsaimniecības nozarē (Infografika)
CO2 emisiju standarti vieglajiem pasažieru automobiļiem un vieglajiem kravas automobiļiem
Vieglie pasažieru automobiļi un vieglie kravas automobiļi rada 15 % no ES kopējām oglekļa dioksīda emisijām. Paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” ietvaros ES ir pieņēmusi jaunus noteikumus, kas reglamentē šo transportlīdzekļu CO2 emisijas.
Ar regulu tiek ieviesti pakāpeniski ES mēroga emisiju samazināšanas mērķrādītāji vieglajiem pasažieru automobiļiem un vieglajiem kravas automobiļiem 2030. gadam un pēc tam, tostarp 100 % emisiju samazināšanas mērķrādītājs 2035. gadam jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un vieglajiem kravas automobiļiem.
2022. gada jūnijā Padome pieņēma vispārējo pieeju attiecībā uz priekšlikumu. Vienošanās ar Eiropas Parlamentu tika panākta 2022. gada decembrī. Padome pieņēma regulu 2023. gada martā.
"Gatavi mērķrādītājam 55 %": kāpēc ES pastiprina CO2 emisiju standartus vieglajiem automobiļiem un furgoniem (Infografika)
Metāna emisiju samazināšana enerģētikas nozarē
Komisija 2021. gada decembrī iesniedza priekšlikumu jauniem ES noteikumiem par metāna emisiju samazināšanu enerģētikas nozarē kā daļu no paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %”.
Padome 2022. gada decembrī panāca vienošanos (“vispārēju pieeju”) par priekšlikumu. Padome un Eiropas Parlaments 2023. gada novembrī par regulu vienojās provizoriski. Jaunos noteikumus Padome pieņēma 2024. gada maijā.
Regulas mērķis ir izsekot un samazināt metāna emisijas enerģētikas nozarē. Šis tiesību akts ir pirmais šāda veida dokuments, un tas ir būtisks ieguldījums klimatrīcībā, jo metāns ir otrā svarīgākā siltumnīcefekta gāze pēc oglekļa dioksīda.
Tas izriet no stratēģiskā redzējuma, kas izklāstīts 2020. gada ES Metāna stratēģijā. ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP 26) 2021. gadā Eiropas Savienība partnerībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm nāca klajā ar globālo metāna emisiju mazināšanas solījumu, ar kuru vairāk nekā 100 valstis apņēmās līdz 2030. gadam samazināt metāna emisijas par 30 % salīdzinājumā ar 2020. gada līmeni.
Gatavi mērķrādītājam 55 %: metāna emisiju samazināšana fosilajā kurināmajā (Infografika)
Ilgtspējīga aviācijas degviela
Ar ilgtspējīgu aviācijas degvielu (modernu biodegvielu un elektrodegvielu) tiek sniegta iespēja ievērojami samazināt gaisa kuģu emisijas. Tomēr šī iespēja lielākoties netiek izmantota, jo šāda degviela veido tikai 0,05 % no kopējā degvielas patēriņa aviācijas nozarē.
Regulas “ReFuelEU Aviation” mērķis ir samazināt aviācijas nozares vidisko pēdu un palīdzēt ES sasniegt savus klimata mērķrādītājus.
Padome 2022. gada jūnijā vienojās par vispārēju pieeju attiecībā uz priekšlikumu. 2023. gada aprīlī tika panākta provizoriska vienošanās ar Eiropas Parlamentu. Padome jauno regulu pieņēma 2023. gada oktobrī.
Pakete "Gatavi mērķrādītājam 55 %": palielināt zaļāku degvielu izmantošanu aviācijas un jūras nozarēs (Infografika)
Dekarbonizētas degvielas kuģniecībā
Neraugoties uz pēdējos gados gūtajiem panākumiem, jūrniecības nozare joprojām ir gandrīz pilnībā atkarīga no fosilā kurināmā un ir ievērojams siltumnīcefekta gāzu un citu kaitīgu piesārņotāju emisiju avots. Iniciatīvas “FuelEU Maritime” mērķis ir līdz 2050. gadam par 80 % samazināt uz kuģiem izmantotās enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāti. Jaunie noteikumi veicina atjaunīgo un mazoglekļa degvielu izmantošanu kuģniecībā.
Padome 2022. gada jūnijā vienojās par vispārēju pieeju attiecībā uz priekšlikumu. 2023. gada martā Padome un Parlaments panāca provizorisku vienošanos.
Padome jaunos noteikumus pieņēma 2023. gada jūlijā, pabeidzot likumdošanas procedūru.
Alternatīvo degvielu infrastruktūra
Alternatīvo degvielu infrastruktūras regulas (“AFIR”) galvenais mērķis ir nodrošināt, lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem būtu pieejams pietiekams infrastruktūras tīkls autotransporta līdzekļu un kuģu uzlādei vai uzpildei ar alternatīvām degvielām.
Jaunie noteikumi ļaus transporta nozarei ievērojami samazināt savu oglekļa pēdu. Tajos ir noteikti vairāki mērķrādītāji 2025. vai 2030. gadam, tostarp:
- vieglo automobiļu un furgonu uzlādes stacijas ir jāuzstāda ik pēc 60 km,
- sākot no 2030. gada, visos pilsētu mezglos ir jāuzstāda gan vieglajiem, gan kravas automobiļiem paredzētas ūdeņraža uzpildes stacijas,
- elektrotransportlīdzekļu vai ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu lietotājiem uzlādes vai uzpildes punktos ir jābūt iespējai ērti maksāt.
Padome 2022. gada jūnijā vienojās par kopējo nostāju (vispārēju pieeju) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu šai regulai. Padome un Parlaments panāca provizorisku vienošanos 2023. gada martā.
Padome jaunos noteikumus pieņēma 2023. gada jūlijā.
"Gatavi mērķrādītājam 55": ceļā uz ilgtspējīgāku transportu (Infografika)
Atjaunīgā enerģija
ES Atjaunojamo energoresursu direktīva tika pārskatīta kā daļa no paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %”. Pārskatīšanas mērķis bija līdz 2030. gadam palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru ES kopējā enerģijas patēriņā līdz 42,5 %, paredzot arī vēl 2,5 % indikatīvu papildinājumu, kas ļautu sasniegt kopējo īpatsvaru 45 % apmērā.
Direktīva ietver nozaru apakšmērķrādītājus un pasākumus dažādās nozarēs, īpašu uzmanību pievēršot nozarēm, kurās progress atjaunīgo energoresursu integrēšanā ir bijis lēnāks, jo īpaši transporta, ēku un rūpniecības jomās.
ES dalībvalstu enerģētikas ministri 2022. gada 27. jūnijā vienojās par kopīgo nostāju attiecībā uz pārskatīto ES Atjaunojamo energoresursu direktīvu. 2023. gada martā Padome un Eiropas Parlaments panāca provizorisku politisku vienošanos. Padome jaunos noteikumus pieņēma 2023. gada oktobrī.
"Gatavi mērķrādītājam 55 %": kā ES plāno veicināt atjaunīgās enerģijas izmantošanu (Infografika)
Energoefektivitāte
Pārskatītā ES Energoefektivitātes direktīva līdz 2030. gadam samazinās enerģijas galapatēriņu ES līmenī par 11,7 % salīdzinājumā ar 2020. gada prognozēm.
Jaunie noteikumi paātrinās dalībvalstu centienus energoefektivitātes jomā, palielinot ikgadējos energotaupības pienākumus un samazinot enerģijas patēriņu publiskā sektora ēkās.
2022. gada 27. jūnijā Padome pieņēma vispārēju pieeju par ierosinātajiem jaunajiem noteikumiem. 2023. gada martā Padomes prezidentvalsts un Eiropas Parlamenta sarunu vedēji panāca provizorisku politisku vienošanos par direktīvas pārskatīšanu.
Padome jauno direktīvu pieņēma 2023. gada jūlijā.
"Gatavi mērķrādītājam 55 %": kā ES kļūs energoefektīvāka (Infografika)
Ēku energoefektivitāte
Eiropas Savienībā ēkās tiek izmantoti 40 % no patērētās enerģijas un radīti 36 % tiešo un netiešo siltumnīcefekta gāzu emisiju, kuras saistītas ar enerģiju. 2024. gadā pārskatītās Ēku energoefektivitātes direktīvas mērķis ir ēkas Eiropas Savienībā padarīt energoefektīvākas līdz 2030. gadam un pēc tam.
Direktīvas galvenie mērķi ir šādi:
- visas jaunās ēkas līdz 2030. gadam būs bezemisiju ēkas,
- esošās ēkas līdz 2050. gadam būs jāpārveido par bezemisiju ēkām.
2022. gada oktobrī Padomē sanākušās ES dalībvalstis vienojās par kopēju nostāju (vispārēju pieeju) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu pārskatīt direktīvu. 2023. gada 7. decembrī Padome un Parlaments panāca provizorisku politisku vienošanos par priekšlikumu. Jaunos noteikumus Padome pieņēma 2024. gada aprīlī.
Gatavi mērķrādītājam 55 %: panākt, lai ēkas ES kļūtu "zaļākas" (Infografika)
Ūdeņraža un dekarbonizēta gāzes tirgus pakete
Ūdeņraža un dekarbonizēta gāzes tirgus paketes mērķis ir samazināt gāzes tirgus oglekļa pēdu. Mērķis ir līdz 2030. gadam un pēc tam pāriet no dabasgāzes uz atjaunīgām un mazoglekļa gāzēm un veicināt to ieviešanu ES.
Šo paketi veido regula un direktīva. Šajos tiesību aktos ir noteikti kopīgi iekšējā tirgus noteikumi attiecībā uz atjaunīgajām gāzēm, dabasgāzi un ūdeņradi. Priekšlikumu mērķis ir izveidot tiesisko regulējumu specializētai ūdeņraža infrastruktūrai un tirgiem un integrētai tīkla plānošanai. Tie arī paredz noteikumus patērētāju aizsardzībai un stiprina piegādes drošību.
Padome 2023. gada martā noteica savu nostāju sarunām (vispārējo pieeju) ar Eiropas Parlamentu attiecībā uz abiem priekšlikumiem. Padome un Parlaments 2023. gada decembrī panāca provizorisku politisku vienošanos par regulu par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz atjaunīgo gāzu un dabasgāzes iekšējo tirgu un ūdeņraža iekšējo tirgu. Provizoriska vienošanās par direktīvu tika panākta 2023. gada 28. novembrī.
Padomepaketi pieņēma2024. gada maijā.
"Gatavi mērķrādītājam 55 %": pāreja no fosilās gāzes uz atjaunīgajām un mazoglekļa gāzēm (Infografika)
Enerģijas nodokļi
Priekšlikuma pārskatīt Padomes Direktīvu par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, mērķi ir šādi:
- saskaņot nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai ar ES enerģētikas, vides un klimata politiku,
- saglabāt un uzlabot ES iekšējo tirgu, atjauninot energoproduktu tvērumu un likmju struktūru, kā arī racionalizējot to, kā dalībvalstis izmanto atbrīvojumus no nodokļiem un nodokļu samazinājumus,
- saglabāt spēju radīt ieņēmumus dalībvalstu budžetos.
Šo priekšlikumu patlaban apspriež Padome. 2022. gada decembrī ES dalībvalstu finanšu ministri rīkoja politikas debates par Enerģijas nodokļu direktīvas pārskatīšanu. 2024. gada decembrī viņi rīkoja vēl vienas politikas debates par pārskatīšanu un atzinīgi novērtēja līdz šim panākto progresu.
“Gatavi mērķrādītājam 55 %“: kā ES plāno pārskatīt enerģijas nodokļus (Infografika)
8 veidi, kā ikdienas dzīve ES kļūst zaļāka
Pāreja uz zaļāku dzīvesveidu ir būtiska, lai risinātu ārkārtas situāciju klimata jomā un samazinātu atkarību no fosilā kurināmā, jo īpaši no Krievijas fosilā kurināmā. ES un tās 27 dalībvalstis strādā pie jauniem kopīgiem noteikumiem saskaņā ar paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, lai samazinātu ES oglekļa pēdu. Kā jaunie noteikumi ietekmēs mūsu dzīvi, darbu un ceļošanu? Lasiet mūsu stāstu, kurā ir daži piemēri par to, kāda būs dzīve ES 2030. gadā.
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 12. jūnijs