Skip to content

"Gatavi mērķrādītājam 55 %": emisiju samazināšana transporta, ēku, lauksaimniecības un atkritumu nozarēs

ES ir izvirzījusi sev mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

Viens no elementiem, kas veicinās minēto mērķu sasniegšanu, ir Kopīgo centienu regulas (KCR) pārskatīšana, ar kuru atjaunina dalībvalstu pašreizējos emisiju samazināšanas mērķrādītājus 2030. gadam tādās nozarēs kā transports, ēkas, lauksaimniecība un atkritumi.

Padome 2022. gada jūnijā panāca vispārēju pieeju attiecībā uz Komisijas priekšlikumu pārskatītajai regulai. Ar Eiropas Parlamentu 2022. gada novembrī tika panākta provizoriska vienošanās.

Padome 2023. gada martā oficiāli pieņēma pārskatīto Kopīgo centienu regulu.

Infografikā ir sniegti skaitļi un dati, kas saistīti ar jaunajiem ierosinātajiem noteikumiem, kuru mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas galvenajās ekonomikas nozarēs.

Kopīgo centienu regulas pārskatīšana – skaidrojumi

Kopīgo centienu regulā (KCR) katrai dalībvalstij ir izvirzīts mērķrādītājs – vairākās ekonomikas nozarēs, kas patlaban veido aptuveni 60 % kopējo ES emisiju, samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. ES šo regulu pārskata, lai to saskaņotu ar saviem jaunajiem, vērienīgajiem klimata jomas mērķiem.

Par kurām nozarēm ir runa?

  • Autotransports
  • Ēkas
  • Lauksaimniecība
  • Atkritumi
  • Mazās nozares

Uz šīm nozarēm pašreizējā ES emisiju tirdzniecības shēma (ES ETS) neattiecas, jo tā aptver lielas iekārtas, spēkstacijas un komerciālo aviāciju (ETS pārskatīšana, kas ierosināta paketes "Gatavi mērķrādītājam 55 %" satvarā, ETS piemērošanas jomu paplašina, tajā ietverot jūras transportu).

Saskaņā ar paketi "Gatavi mērķrādītājam 55 %" tiek ierosināta jauna emisiju tirdzniecības sistēma ēku un autotransporta nozarēm, ko reglamentēs gan Kopīgo centienu regula, gan jaunā ETS.

Kādi ir jaunie noteikumi?

Ar atjauninātajiem noteikumiem ES tiecas līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas KCR aptvertajās nozarēs samazināt par 40 %.

Pašreizējais mērķrādītājs 2030. gadam: samazinājums par 29 %.

Jaunais mērķrādītājs 2030. gadam: samazinājums par 40 %
(salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni).

Nacionālie mērķrādītāji

  • Katra dalībvalsts dod ieguldījumu emisiju samazinājumā šajās nozarēs;
  • ierosinātajā regulā katrai dalībvalstij ir noteikti jauni un saistoši mērķrādītāji 2030. gadam, un tajā ir definēti ikgadējie nacionālie emisiju ierobežojumi, kuru rezultātā pakāpeniski tiek sasniegti minētie 2030. gada nacionālie mērķrādītāji;
  • mērķrādītāji ir noteikti taisnīgā un izmaksu ziņā lietderīgā veidā, ņemot vērā apstākļus attiecīgajā valstī;
  • nacionālās emisiju trajektorijas katrai dalībvalstij 2025. gadā var koriģēt, ja to uzskata par vajadzīgu, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas vai citu neparedzamu notikumu ietekmi uz emisijām.

Elastības iespējas, kas palīdz dalībvalstīm sasniegt savus mērķrādītājus

  • Kvotu uzkrāšana: ja kāda valsts emitē tādu emisiju daudzumu, kas ir mazāks par tās ikgadējo robežvērtību, tā daļu pārpalikuma var izmantot nākamajā gadā;
  • aizņēmumi: ja valsts emitē lielāku emisiju daudzumu nekā tās ikgadējais sadales apjoms, tā var aizņemties no nākamā gada sadales apjoma;
  • tirdzniecība: valstis savā starpā var pirkt un pārdot pāri palikušās iedalītās kvotas;

un arī:

  • ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma: dažas valstis, lai sasniegtu KCR mērķrādītājus, no ES ETS var izmantot ierobežotu kvotu apjomu;
  • Zemes izmantošanas un mežsaimniecības regula: lai sasniegtu KCR mērķrādītājus, var izmantot ierobežotu daudzumu kredītu no oglekļa piesaistījumiem saskaņā ar ZIZIMM regulu par zemes izmantošanu un mežsaimniecību.

Kā jaunā regula sekmē zaļo pārkārtošanos?

  • Samazinot galveno ekonomikas nozaru oglekļa emisijas,
  • taisnīgā un izmaksu ziņā lietderīgā veidā sadalot slogu starp dalībvalstīm.

Kopīgo centienu regula ir savstarpēji cieši saistīta ar:

  • ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (ES ETS),
  • Regulu par zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību (ZIZIMM).
Temati

Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 31. janvāris