ES reakcija uz terorismu
Cīņa pret terorismu ir viena no galvenajām ES prioritātēm. Dalībvalstis cieši sadarbojas, lai novērstu teroristu uzbrukumus un garantētu iedzīvotāju drošību.
Kādēļ cīņa pret terorismu ir viena no galvenajām ES prioritātēm?
Pēc vairākiem uzbrukumiem, kas notikuši kopš 2015. gada, Eiropas Savienība ir pieņēmusi dažādus pasākumus terorisma apturēšanai.
Lai gan galvenā atbildība par noziedzības apkarošanu un drošības garantēšanu ir dalībvalstīm, pēdējo gadu laikā notikušie teroristu uzbrukumi ir parādījuši, ka arī šī ir kopīga atbildība, kas tām jāuzņemas kopīgi. ES veicina savu pilsoņu aizsardzību, darbojoties kā galvenais forums sadarbībai un koordinācijai starp dalībvalstīm.
ES līderi 2015. gadā nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, lai sniegtu ievirzi ES un tās dalībvalstu darbam. Tajā tika aicināts īstenot konkrētus pasākumus, galveno uzmanību pievēršot trim jomām:
- iedzīvotāju drošības garantēšana,
- radikalizācijas novēršana un vērtību aizsargāšana,
- sadarbība ar starptautiskajiem partneriem.
Pēc teroristu uzbrukumiem Francijā, Vācijā un Austrijā ES dalībvalstu iekšlietu ministri 2020. gada novembrī vienojās vēl vairāk pastiprināt kopīgos centienus cīņā pret terorismu, neapdraudot tādas ES kopīgās vērtības kā demokrātija, tiesiskums un vārda brīvība.
ES līderi 2020. gada decembrī atkārtoti apstiprināja savu vienotību cīņā pret radikalizāciju, terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu.
ES terorisma definīcija
Saskaņā ar ES tiesību aktiem teroristu nodarījumi ir darbības, kuru mērķis ir:
- nopietni iebiedēt iedzīvotājus,
- nepamatoti piespiest valdību vai starptautisku organizāciju veikt kādu darbību vai atturēties no tās,
- būtiski destabilizēt vai graut valsts vai starptautiskas organizācijas politiskās, konstitucionālās, ekonomiskās vai sociālās pamatstruktūras.
Radikalizācijas novēršana
Radikalizācija nav jauna parādība, taču pēdējos gados tā ir kļuvusi par nopietnāku apdraudējumu.
Tiešsaistes saziņas tehnoloģijas ir atvieglojušas teroristu pārrobežu saziņu un pastiprinājušas teroristu propagandu un ekstrēmisma izplatīšanos.
2021. gada aprīlī ES pieņēma regulu par vēršanos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē. Jaunos noteikumus piemēros no 2022. gada 7. jūnija.
Kompetentajām iestādēm dalībvalstīs būs pilnvaras izdot izņemšanas rīkojumus pakalpojumu sniedzējiem, pieprasot, lai tie vienas stundas laikā izņemtu teroristisku saturu vai atspējotu piekļuvi tam.
Vēršanās pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē (Infografika)
ES teroristu saraksts
Kā daļu no atbildes reakcijas pret terorismu pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem Eiropas Savienība izveidoja tādu personu, grupu un vienību sarakstu, kuras ir bijušas iesaistītas terora aktos un uz kurām attiecina ierobežojošus pasākumus. Padome regulāri – vismaz reizi sešos mēnešos – pārskata šo sarakstu.
No 2016. gada septembra ES var piemērot pati savas sankcijas “ISIL”/”Da'esh” un “Al-Qaida”, kā arī personām un vienībām, kas ar tām saistītas vai tās atbalsta.
Informācijas apmaiņa
Efektīvai informācijas apmaiņai starp dalībvalstu tiesībaizsardzības, tiesu un izlūkošanas iestādēm ir izšķiroša nozīme, lai apkarotu terorismu, izsekotu ārvalstu kaujiniekus un cīnītos pret organizēto noziedzību.
ES ir veikusi pasākumus, lai uzlabotu informācijas apmaiņu starp ES valstīm, tostarp tā nesen:
- izveidoja regulējumu ES informācijas sistēmu sadarbspējai, kurš palīdz pārvaldīt robežas, drošību un migrāciju (2019. gads),
- atjaunināja Šengenas Informācijas sistēmu, ko policija un robežsargi izmanto, lai apmainītos ar brīdinājumiem par meklētām vai pazudušām personām un priekšmetiem (2018. gads),
- pieņēma Pasažieru datu reģistra direktīvu, ar ko reglamentē aviopasažieru sniegto personas datu pārsūtīšanu un apstrādi (2016. gads),
- Eiropolā izveidoja Eiropas Terorisma apkarošanas centru, lai atbalstītu informācijas apmaiņu starp valstu policijas iestādēm (2016. gads).
Kā sadarbspējīgas datubāzes sekmēs Eiropas drošību (Infografika)
ES terorisma apkarošanas koordinators
Pēc teroristu uzbrukumiem, kas 2004. gada 11. martā notika Madridē, ES līderi pieņēma deklarāciju par terorisma apkarošanu. Viens no pasākumiem, par ko viņi vienojās, bija ES terorisma apkarošanas koordinatora amata izveide.
Koordinatora atbildībā ir koordinēt terorisma apkarošanas darbu Eiropas Savienībā, pārraudzīt ES terorisma apkarošanas stratēģijas īstenošanu un uzlabot saziņu starp ES un trešām valstīm.
Terorisma finansēšanas novēršana
Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un teroristu finansēšana ir nopietns drauds ES finanšu sistēmai un ES iedzīvotāju drošībai.
Kopš 2018. gada ES ir spēkā stingrāki noteikumi, kas vērsti pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Šie noteikumi sarežģī nelikumīgi iegūtu līdzekļu slēpšanu, kuru veic, izmantojot fiktīvu uzņēmumu slāņus, un tie stiprina augsta riska trešo valstu pārbaudes. Tie arī pastiprina finanšu uzraudzības iestāžu lomu un uzlabo piekļuvi informācijai un tās apmaiņu.
Šaujamieroču kontrole
Lai novērstu juridiskas nepilnības, kas ļāva teroristiem izmantot pārveidotus ieročus, Padome 2017. gadā pieņēma jaunus noteikumus par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli.
Direktīvā ir iekļauti pasākumi izsekojamības uzlabošanai un stingrāki noteikumi par visbīstamāko šaujamieroču iegādi un glabāšanu.
Padome 2019. gada jūnijā pieņēma jaunus noteikumus nolūkā ierobežot sprāgstvielu prekursoru pieejamību plašai sabiedrībai un nodrošināt atbilstīgu ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem visā piegādes ķēdē.
Sprāgstvielu prekursori ir ķīmiskas vielas, ko var izmantot likumīgiem mērķiem, taču tos var izmantot arī ļaunprātīgi – pašdarinātu sprāgstvielu nelikumīgai izgatavošanai.
Tiesu iestāžu sadarbības digitalizācija
Arvien vairāk noziedznieku un teroristu, lai plānotu un izdarītu noziedzīgus nodarījumus, izmanto tehnoloģijas. Tā rezultātā, lai izsekotu noziedzniekus un tos notiesātu, iestādes arvien vairāk balstās uz e-pierādījumiem. ES patlaban strādā pie jauniem noteikumiem, ar ko nodrošina efektīvāku mehānismu pārrobežu piekļuvei e-pierādījumiem.
Digitālo rīku izmantošana ar teroristu nodarījumiem saistītos kriminālprocesos visā ES ir būtiska, ņemot vērā mainīgo drošības apdraudējuma ainu un tehnoloģiju attīstības straujo tempu.
- Padomes prezidentvalsts un Eiropas Parlaments panāk provizorisku vienošanos uzlabot informācijas apmaiņu terorisma lietās (paziņojums presei, 2022. gada 14. decembris)
- Digitālā Eiropa: Padome pieņem jaunus noteikumus, lai modernizētu tiesu iestāžu sadarbību (paziņojums presei, 2020. gada 4. novembris)
- Tiesu iestāžu pretterorisma reģistrs (“Eurojust”)
Pasākumi ārvalstu kaujinieku teroristu apturēšanai
Tiek lēsts, ka kopš 2011. gada 4000 līdz 5000 ES valstspiederīgo ir ceļojuši vai mēģinājuši ceļot uz konflikta zonām – galvenokārt Irākā un Sīrijā –, lai pievienotos teroristu grupējumiem, piemēram, “ISIL/Da'esh”. 30 % no viņiem jau ir atgriezušies savās izcelsmes valstīs. Jautājums par ārvalstu kaujiniekiem jau daudzus gadus ir bijis ES politiskās darba kārtības augšgalā.
2017. gada martā ES pieņēma direktīvu par terorisma apkarošanu. Ar jaunajiem noteikumiem stiprina ES tiesisko regulējumu, lai novērstu teroristu uzbrukumus, un pievēršas tādai parādībai kā ārvalstu kaujinieki teroristi. Ar šo direktīvu nosaka kriminālatbildību par tādām darbībām kā:
- piedalīšanās apmācībās vai ceļošana terorisma nolūkos,
- šādas ceļošanas organizēšana vai veicināšana,
- tādu līdzekļu piešķiršana vai vākšana, kas saistīti ar teroristu grupējumiem vai darbībām.
2017. gada martā ES arī pieņēma regulu, ar ko groza Šengenas Robežu kodeksu. Jaunie noteikumi uzliek dalībvalstīm pienākumu attiecīgajās datubāzēs sistemātiski pārbaudīt visas personas, kad tās šķērso ārējās robežas, tostarp ES pilsoņus un viņu ģimenes locekļus.
- Terorisma apkarošana: Padome apstiprina secinājumus par turpmākajām prioritātēm terorisma apkarošanas jomā (paziņojums presei, 2024. gada 12. decembris)
- Šengenas Robežu kodekss: Padome pieņem regulu, lai pastiprinātu pārbaudes pie ārējām robežām (paziņojums presei, 2017. gada 7. marts)
- ES ārējo robežu stiprināšana
Sadarbība ar trešām valstīm
Savienības un tās pilsoņu drošība ir tieši saistīta ar to, kas notiek ārpus Eiropas. Padome 2015. gadā nolēma pastiprināt ārējo darbību terorisma apkarošanai, jo īpaši Vidusjūras reģionā, Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā, Persijas līča reģionā un Sāhelā:
- tiks stiprināta sadarbība ar galvenajiem partneriem,
- tiks sākti jauni projekti spēju veidošanas atbalstam,
- tiks pastiprināta rīcība, lai apkarotu radikalizāciju un vardarbīgu ekstrēmismu.
Padome 2014. gadā pieņēma ES stratēģiju attiecībā uz terorisma apkarošanu un ārvalstu kaujiniekiem, kurā galvenā uzmanība ir pievērsta Sīrijai un Irākai. Šajā stratēģijā ir izklāstītas vairākas prioritārās jomas, tostarp sadarbības uzlabošana ar trešām valstīm nolūkā identificēt vervēšanas tīklus un ārvalstu kaujiniekus.
Lai atkārtoti uzsvērtu savu nelokāmo apņemšanos aizsargāt ES pilsoņus pret terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu, Padome 2020. gada jūnijā aicināja pastiprināt ES ārējo iesaisti terorisma apkarošanā un rīcību dažās prioritārajās jomās:
- ģeogrāfiskajos reģionos, kas ietver Rietumbalkānus, Ziemeļāfriku, Tuvos Austrumus, Sāhelas reģionu un Āfrikas ragu,
- tematiskajās jomās, kas ietver cilvēktiesības, tiesiskumu, tādas radikalizācijas novēršanu, kas noved pie vardarbīga ekstrēmisma, terorisma finansēšanu.
Ko ES dara, lai apkarotu terorismu?
Aicinām izpētīt, kā ES valstis divu desmitgažu laikā ir vēl ciešāk sadarbojušās terorisma apkarošanas jomā: sākot no tā, ka neļaut teroristiem iegādāties ieročus vai izgatavot bumbas, līdz pat tam, ka vispirms mēģināt tiešā veidā apkarot radikalizāciju.
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 30. janvāris