ES pasākumi radikalizācijas novēršanai
Lai arī par terorisma apkarošanu galvenokārt atbildīgas ir dalībvalstis, ES ir izstrādājusi vairākus instrumentus radikalizācijas novēršanai.
ES un tās dalībvalstis sadarbojas, lai novērstu radikalizāciju Eiropā. Radikalizācija nav jauna parādība, taču pēdējos gados tā ir kļuvusi par nopietnāku apdraudējumu, jo īpaši, ņemot vērā jaunu tehnoloģiju attīstību un interneta un sociālo mediju aizvien plašāku izmantošanu.
Kā ES vēršas pret teroristu propagandu
ES un tās dalībvalstis sadarbojas, lai novērstu radikalizāciju Eiropā. Radikalizācija nav jauna parādība, taču pēdējos gados tā ir kļuvusi par nopietnāku apdraudējumu, jo īpaši, ņemot vērā jaunu tehnoloģiju attīstību un interneta un sociālo mediju aizvien plašāku izmantošanu.
2021. gada 29. aprīlī ES pieņēma regulu par vēršanos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē.
Kompetentajām iestādēm dalībvalstīs ir pilnvaras izdot izņemšanas rīkojumus mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, pieprasot, lai tie izņemtu teroristisku saturu vai atspējotu piekļuvi šim saturam visās dalībvalstīs. Interneta platformām tad vienas stundas laikā ir jāizņem šāds saturs vai jāatspējo piekļuve tam.
Noteikumi attiecas uz visiem sniedzējiem, kuri piedāvā pakalpojumus ES, neatkarīgi no tā, vai to galvenais iedibinājums ir kādā no dalībvalstīm.
Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuru pakalpojumi tiek pakļauti teroristiska satura riskam, ir jāveic konkrēti pasākumi, lai vērstos pret savu platformu ļaunprātīgu izmantošanu un lai aizsargātu savus pakalpojumus pret teroristiska satura izplatīšanu. Lēmums par pasākumu izvēli joprojām ir mitināšanas pakalpojumu sniedzēja ziņā.
Jaunā regula attiecas uz tādu saturu kā, piemēram, teksti, attēli, skaņu ieraksti vai videomateriāli, tostarp pārraides tiešraidē, kas:
- kūda uz terora aktiem vai veicina tos,
- sniedz norādījumus par to, kā izdarīt noziedzīgus nodarījumus,
- aicina piedalīties teroristu grupās.
Lai nodrošinātu pamattiesību pilnīgu ievērošanu, tiesību aktos ir arī sniegta teroristiska satura definīcija un skaidri noteikts tā tvērums. Tas ietver arī efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus gan satura nodrošinātājiem, gan pakalpojumu sniedzējiem, kas ļauj iesniegt sūdzību satura izņemšanas gadījumā.
Jaunos noteikumus piemēros no 2022. gada 7. jūnija.
Eiropols 2015. gadā izveidoja īpašu vienību, lai cīnītos pret teroristu propagandu internetā. ES vienības ziņošanai par interneta saturu ("EU IRU") mērķis ir atklāt un izmeklēt teroristisku un vardarbīgi ekstrēmistisku saturu tiešsaistē un atbalstīt dalībvalstis šajā jautājumā.
Vēršanās pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē (Infografika)
2015. gadā ES izveidoja Radikalizācijas izpratnes tīklu (RAN). RAN ir tīkls, kas veicina paraugprakses apmaiņu un sastāv no vairāk nekā 6000 praktizējošiem priekšposteņa speciālistiem no visas Eiropas, piemēram, skolotājiem, policistiem un cietumu darbiniekiem. Cita starpā to darba mērķis ir uzlabot izpratni par to, kāpēc daži cilvēki ir neaizsargātāki pret radikalizāciju un kādus pasākumus var veikt, lai viņus aizsargātu.
-
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Kopš 2015. gada ES Interneta forums ir vienojis ES valstis, tiešsaistes platformas, Eiropolu, akadēmiskās aprindas un starptautiskos partnerus. Tas nodrošina platformu informācijas apmaiņai par tendencēm attiecībā uz to, kā teroristi izmanto internetu un kā šī izmantošana mainās, kā arī – kopš 2019. gada – cīņai pret seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē.
-
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Radikalizācija Eiropā
Lielākā daļa no pēdējo gadu laikā Eiropā notikušo teroristu uzbrukumu izdarītājiem ir Eiropas pilsoņi, kas dzimuši Eiropā un radikalizējušies, neatstājot savas izcelsmes valstis.
Radikalizācijai var būt dažādi iemesli, tostarp reliģiskā pārliecība, ideoloģija, politiskā pārliecība un aizspriedumi pret konkrētām cilvēku grupām. Nopietnas bažas joprojām rada jauniešu radikalizēšanās.
Cilvēki var radikalizēties dažādos veidos: viņus var radikalizēt ģimenes locekļi vai draugi, un viņi var radikalizēties, tieši kontaktējoties ar ekstrēmistu grupām vai izmantojot internetu.
Tiešsaistes saziņas tehnoloģijas ir atvieglojušas teroristu pārrobežu saziņu un pastiprinājušas teroristu propagandu un ekstrēmisma izplatīšanos. Teroristi radikalizēšanai, vervēšanai, kūdīšanai uz vardarbību un teroristu uzbrukumu veikšanas atvieglošanai izmanto sociālos medijus un tumšo tīmekli.
Pēdējos gados plaši tiek izmantotas šifrētas ziņapmaiņas lietotnes, piemēram, WhatsApp vai Telegram, lai izplatītu teroristu propagandu un koordinētu un plānotu uzbrukumus.
Lai gan visauglīgākā augsne radikalizācijai joprojām ir cietumi, daži ekstrēmistu grupējumi cilvēkus vervē arī skolās, universitātēs un lūgšanu vietās, piemēram, mošejās.
Ko ES dara, lai apkarotu terorismu?
Aicinām izpētīt, kā ES valstis divu desmitgažu laikā ir vēl ciešāk sadarbojušās terorisma apkarošanas jomā: sākot no tā, ka neļaut teroristiem iegādāties ieročus vai izgatavot bumbas, līdz pat tam, ka, pirmkārt, mēģināt apkarot radikalizāciju.
Pēdējo reizi pārskatīts: 2022. gada 7. jūnijs