Pret terorismu vērstās sankcijas
ES ir noteikusi sankcijas pret personām, grupām un vienībām, kas iesaistītas terora aktos, tostarp “ISIL”/”Da’esh”, “Al-Qaida”, “Hamās” un “Palestīniešu islāma džihādu”.
ES izveidotais teroristu saraksts
ES pirmo reizi pieņēma ierobežojošus pasākumus pret terora aktos iesaistītām personām un vienībām 2001. gada decembrī pēc tā paša gada 11. septembrī notikušajiem terora aktiem.
ES saraksts tika izveidots, lai īstenotu ANO Drošības padomes Rezolūciju 1373 (2001). Šajā nolūkā ES pieņēma:
- Padomes Kopējo nostāju 2001/931/KĀDP par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu;
- Padomes Regulu (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām.
Kas ir teroristu sarakstā?
ES teroristu sarakstā ir iekļautas personas, grupas un vienības, kas iesaistītas terora aktos. Tas nozīmē:
- personas, kas izdarījušas vai mēģina izdarīt terora aktus, piedalās vai veicina terora aktu izdarīšanu;
- grupas un vienības, kas tieši vai netieši pieder šādām personām vai kuras šādas personas tieši vai netieši kontrolē;
- personas, grupas un vienības, kas rīkojas šādu personu, grupu un vienību vārdā vai to vadībā.
ES var vērsties arī pret ES sarakstā iekļauto grupu un vienību vadošajiem locekļiem, kā arī pret personām, grupām un vienībām, kas saistītas ar terora aktos iesaistītajām personām (tostarp tādām, kas veic finansēšanu, apmācību vai vervēšanu).
Tā dēvētajā “ES teroristu sarakstā” ir 13 personas un 23 grupas un vienības. Tās darbojas gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās.
Sarakstā ir iekļauts, piemēram, Irānas Islāma revolucionāro gvardu korpuss (IRGC), “The Base” un “Sendero Luminoso”.
Kādas ir sankcijas?
Uz visām personām, grupām un vienībām, kas iekļautas teroristu sarakstā, attiecas pasākumi, kas saistīti ar:
- līdzekļu un finanšu aktīvu iesaldēšanu;
- policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās.
Turklāt nav atļauts tieši vai netieši tām darīt pieejamus nekādus līdzekļus, finanšu aktīvus un saimnieciskos resursus. Sarakstā iekļautajām personām var piemērot arī ceļošanas aizliegumu.
Kas ir terora akts?
Saskaņā ar Padomes Kopējo nostāju 2001/931/KĀDP terora akti ir tīši nodarījumi, kas var nopietni kaitēt valstij vai starptautiskai organizācijai, ja tie ir veikti ar mērķi:
- nopietni iebiedēt iedzīvotājus;
- nepamatoti piespiest valdību vai starptautisku organizāciju veikt kādu darbību vai atturēties no tās;
- būtiski traucēt vai iznīcināt valsts vai starptautiskas organizācijas politiskās, konstitucionālās, ekonomiskās vai sociālās pamatstruktūras.
Kritēriji iekļaušanai sarakstā
Jaunas personas, grupas un vienības var iekļaut ES teroristu sarakstā tikai tad, ja kādas dalībvalsts vai trešās valsts kompetentā iestāde jau ir pieņēmusi lēmumu šajā jautājumā.
Šis lēmums var attiekties uz:
- izmeklēšanas uzsākšanu vai kriminālvajāšanu saistībā ar terora akta veikšanu, mēģinājumu izdarīt šādu aktu, dalību tajā vai tā veicināšanu;
- notiesāšanu par kādu no minētajiem nodarījumiem.
Padome regulāri un vismaz reizi sešos mēnešos pārskata šo sarakstu. Papildus šādai regulārai pārskatīšanai Padome jebkurā laikā var pieņemt lēmumu par personu, grupu un vienību iekļaušanu sarakstā vai svītrošanu no tā.
- Lēmums par terorisma apkarošanai paredzētiem ierobežojošiem pasākumiem (“ES Oficiālais Vēstnesis”)
- Regula par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām (“ES Oficiālais Vēstnesis”)
- Nostāja par konkrētu pasākumu piemērošanu cīņā pret terorismu (“ES Oficiālais Vēstnesis”)
- Darba metodes pret terorismu vērsto ES sankciju noteikšanai un atjaunināšanai
Humanitārais izņēmums
Padome 2024. gada februārī nolēma grozīt ES satvaru par ierobežojošiem pasākumiem terorisma apkarošanai (ES teroristu saraksts), ieviešot humanitāro izņēmumu attiecībā uz aktīvu iesaldēšanas pasākumiem.
Saskaņā ar lēmumu konkrētas humānās palīdzības sniedzēju kategorijas var iesaistīties darījumos ar sarakstā iekļautajām personām un vienībām bez iepriekšējas atļaujas, ja mērķis ir sniegt humāno palīdzību vai atbalstīt citas darbības, ar kurām atbalsta to cilvēku pamatvajadzības, kam vajadzīga palīdzība. Šīs kategorijas ir:
- ANO Drošības padomes Rezolūcijā 2664 (2022) noteiktās kategorijas;
- organizācijas un aģentūras, kas sertificētas kā ES vai tās dalībvalstu humānās palīdzības partneri, un dalībvalstu specializētās aģentūras.
Humanitārais izņēmums pēdējo reizi tika pagarināts līdz 2027. gada 22. februārim.
- Pret terorismu vērstās sankcijas: Padome atjaunina ES teroristu sarakstu un ar to saistītos humanitāros izņēmumus (paziņojums presei, 2025. gada 30. janvāris)
- Humanitārā rīcība: ES ievieš turpmāku izņēmumu attiecībā uz sankcijām (paziņojums presei, 2024. gada 19. februāris)
- Rezolūcija 2664 2022 (Apvienoto Nāciju Organizācija)
“ISIL”/“Da’esh” un “Al-Qaida”
ES 2016. gada 20. septembrī izveidoja īpašu ierobežojošu pasākumu satvaru pret “ISIL”/“Da’esh” un “Al-Qaida” un ar tām saistītām personām, grupām, uzņēmumiem un vienībām.
Šie autonomie ES ierobežojošie pasākumi papildina pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar “ES teroristu sarakstu”.
Kādas ir sankcijas?
ES sankcijas pret “ISIL”/”Da’esh” un “Al-Qaida” ietver:
- ceļošanas aizliegumu personām;
- aktīvu iesaldēšanu personām, grupām un vienībām;
- aizliegumu darīt pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus sarakstā iekļautajām personām, grupām un vienībām.
Saskaņā šo režīmu ES var vērsties pret tiem, kas materiāli vai finansiāli atbalsta “ISIL”/”Da’esh” un “Al-Qaida”. Tā var vērsties arī pret tiem, kas piedalās “ISIL”/“Da’esh” un “Al-Qaida” vardarbīgo darbību plānošanā, sagatavošanā vai veicināšanā.
Personas, grupas, vienības un struktūras arī var tikt iekļautas sarakstā tostarp par šādām darbībām:
- ieroču un saistītu materiālu piegāde, pārdošana vai nodošana “ISIL”/”Da’esh” un “Al-Qaida”;
- vervēšana šo divu organizāciju vajadzībām;
- kūdīšana vai publiska provocēšana uz vardarbības aktiem, ko veic abas minētās organizācijas.
Padome regulāri un vismaz reizi 12 mēnešos pārskata šo sarakstu. Sankcijas pašlaik piemēro kopumā 15 personām un astoņām grupām, un tās paliks spēkā līdz 2026. gada 31. oktobrim.
“Hamās” un “Palestīniešu islāma džihāds”
Padome 2024. gada 19. janvārī izveidoja īpašu ierobežojošu pasākumu satvaru, kas ļauj Eiropas Savienībai saukt pie atbildības jebkuru personu vai vienību, kas atbalsta, atvieglo vai veicina “Hamās” un “Palestīniešu islāma džihāda” (“PIJ”) vardarbīgās darbības.
Lēmums tika pieņemts, ņemot vērā 2023. gada 7. oktobra uzbrukumu Izraēlai nopietnību, un tā mērķis ir novērst šādas “Hamās” un “PIJ” vardarbīgas darbības nākotnē.
Jaunais režīms papildina ierobežojošos pasākumus, kas jau agrāk pieņemti saskaņā ar “ES teroristu sarakstu”.
Kādas ir sankcijas?
ES sankcijas pret “Hamās” un “Palestīniešu islāma džihādu” ietver:
- ceļošanas aizliegumu personām;
- aktīvu iesaldēšanu personām, grupām un vienībām;
- aizliegumu darīt pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus sarakstā iekļautajām personām, grupām un vienībām.
Saskaņā ar šo režīmu ES var vērsties pret tiem, kas materiāli vai finansiāli atbalsta “Hamās” vai “PIJ”. Tā var vērsties arī pret tiem, kas piedalās “Hamās” vai “PIJ” vardarbīgo darbību plānošanā, sagatavošanā vai veicināšanā.
Personas, grupas, vienības un struktūras arī var tikt iekļautas sarakstā tostarp par šādām darbībām:
- ieroču un saistītu materiālu piegāde, pārdošana vai nodošana abām teroristu organizācijām;
- tādu darbību atbalstīšana, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Izraēlas stabilitāte vai drošība saistībā ar “Hamās” un “PIJ”;
- iesaistīšanās nopietnos starptautisko humanitāro tiesību vai starptautisko cilvēktiesību pārkāpumos;
- kūdīšana vai publiska provocēšana uz vardarbības aktiem, ko veic abas minētās organizācijas.
ES pirmo reizi var vērsties arī pret personām, kas atbalsta tos, kuri atbalsta abas minētās teroristu organizācijas.
Padome 2026. gada maijā nolēma paplašināt sankciju darbības jomu, lai vērstos arī pret “Hamās” politiskā biroja (“politbirojs”) locekļiem, kuri veicina, aizstāv un attaisno vardarbīgas darbības.
Turklāt ES ir noteikusi sankcijas trim vienībām saskaņā ar globālo cilvēktiesību sankciju režīmu, reaģējot uz plaši izplatīto seksuālo un ar dzimumu saistīto vardarbību, kas tika pastrādāta 2023. gada 7. oktobrī visā Izraēlā notikušo brutālo un neselektīvo teroristu uzbrukumu laikā.
- Lēmums, ar ko nosaka ierobežojošus pasākumus pret tiem, kuri atbalsta, atvieglo vai veicina “Hamās” un “Palestīniešu islāma džihāda” vardarbīgas darbības (“ES Oficiālais Vēstnesis”)
- Regula, ar ko nosaka ierobežojošus pasākumus pret tiem, kuri atbalsta, atvieglo vai veicina “Hamās” un “Palestīniešu islāma džihāda” vardarbīgas darbības (“ES Oficiālais Vēstnesis”)
- Sankcijas pret cilvēktiesību pārkāpumiem
Skatīt arī
ES reakcija uz terorismu
ES cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu
ES pieņemto sankciju veidi
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 28. maijs