ES cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu
ES noteikumi par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas apkarošanu aizsargā tās finanšu sistēmu un veicina drošību un izaugsmi.
ES cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju
Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana ir būtiskas problēmas, ar ko saskaras Eiropas Savienība. Tās rada būtiskus riskus ES ekonomikai un finanšu sistēmai, kā arī tās iedzīvotāju drošībai.
Vairāk nekā trīsdesmit gadus cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu ir bijusi ES politiskās darba kārtības augšgalā, un 1991. gadā tika pieņemta pirmā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīva (AMLD). Kopš tā laika direktīvas sakarā ir veiktas vairākas reformas.
Lai nodrošinātu, ka visi saistītie riski tiek pareizi novērsti, ES noteikumiem ir pastāvīgi jāpielāgojas jauniem riskiem, tostarp riskiem saistībā ar šādiem aspektiem:
- tehnoloģiskā inovācija – piemēram, virtuālās valūtas,
- teroristisko organizāciju globālais raksturs,
- noziedznieku prasme izmantot trūkumus vai nepilnības sistēmā.
Kas ir nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana (Infografika)
ES noteikumi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā
Padome 2024. gada 30. maijā pieņēma jaunus tiesību aktus, kuru mērķis ir aizsargāt ES iedzīvotājus un tās finanšu sistēmu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.
Pakete ietver:
- regulu, ar ko izveido jaunu ES iestādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai,
- regulu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pienākumiem privātajam sektoram,
- direktīva par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu valsts līmenī.
- 2023. gadā pieņemtās regulas par līdzekļu pārvedumiem pārskatīšanu.
Regula par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu
Ar jauno regulu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanu pirmo reizi tiek saskaņoti un precizēti visā ES spēkā esošie noteikumi, novēršot nepilnības, ko varētu izmantot krāpnieki. Tā arī nodrošinās noteikumu konsekventāku piemērošanu un labāku izpildi. Piemēram, tajā ir ietverti sīkāk izklāstīti noteikumi par klienta uzticamības pārbaudi un faktiskajiem īpašniekiem, kā arī par valstu uzraudzības iestāžu un finanšu ziņu vākšanas vienību (FIU) pilnvarām.
Atbildīgie subjekti
Ar jauno regulu ES ir noteikusi tieši piemērojamu tiesisko regulējumu ar prasībām atbildīgajiem subjektiem – galvenokārt kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kā arī izraudzītiem nefinanšu uzņēmumiem un profesijām (piemēram, juristiem un grāmatvežiem). Šiem subjektiem kā vārtziņiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmā ir centrāla loma, jo tie ir privileģētā stāvoklī attiecībā uz aizdomīgu darbību atklāšanu.
Jaunie noteikumi attieksies arī uz lielāko daļu kriptoaktīvu nozares. Visiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem būs jāpiemēro uzticamības pārbaude saviem klientiem. Tas nozīmē, ka tiem būs jāpārbauda fakti par saviem klientiem un par jebkādām aizdomām jāziņo FIU.
Citas jomas, kurām noteikti klientu uzticamības pārbaudes un ziņošanas pienākumi, ir tirgotāji, kuri tirgojas ar tādām luksusprecēm kā dārgmetāli un dārgakmeņi, kā arī juvelieri un zeltkaļi. Luksusa automobiļu, lidmašīnu, jahtu un kultūras priekšmetu (piemēram, mākslas darbu) tirgotāji arī kļūs par atbildīgajiem subjektiem.
Regulā atzīts, ka futbola nozare rada augstu risku un tāpēc tiek paplašināts atbildīgo subjektu saraksts, iekļaujot tajā profesionālus futbola klubus un aģentus. Tomēr, tā kā nozare un tās risks mēdz būt ļoti atšķirīgi, dalībvalstīm būs rīcības brīvība minētos subjektus svītrot no saraksta, ja to risks ir zems.
Faktiskās īpašumtiesības
Faktiskās īpašumtiesības ir jēdziens, kas attiecas uz personām, kuras faktiski kontrolē juridiskas personas (piemēram, uzņēmuma, fonda vai trasta) īpašumtiesības vai gūst labumu no tām, lai gan īpašumtiesības vai īpašums ir reģistrēts uz citas personas vārda. Regula padarīs ES noteikumus par faktiskajām īpašumtiesībām saskaņotākus un pārredzamākus.
Abi faktisko īpašumtiesību pamatā esošie komponenti – īpašumtiesības un kontrole, tiks analizēti, lai identificētu visus faktiskos īpašniekus konkrētai juridiskai personai vai dažādu veidu subjektiem, tostarp trešo valstu subjektiem, kad tie veic uzņēmējdarbību ES vai iegādājas nekustamo īpašumu ES. Vienošanās nosaka, ka faktisko īpašumtiesību robežvērtība ir 25 %.
Ir precizēti arī saistītie noteikumi, kas piemērojami vairāklīmeņu īpašumtiesību un kontroles struktūrām, lai vairs nebūtu iespējams slēpties aiz vairākiem uzņēmumu īpašumtiesību līmeņiem. Vienlaikus, lai atvieglotu un paātrinātu kompetento iestāžu darbu, ir precizēti datu aizsardzības un ierakstu glabāšanas noteikumi.
Skaidras naudas maksājumi
Skaidras naudas maksājumiem visā ES tiks piemērota maksimālā robežvērtība 10 000 EUR apmērā, lai noziedzniekiem apgrūtinātu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Dalībvalstīm būs rīcības brīvība noteikt zemāku maksimālo robežvērtību, ja tās to vēlas.
Augsta riska trešās valstis
Atbildīgajiem subjektiem būs pienākums piemērot pastiprinātus uzticamības pārbaudes pasākumus neregulāriem darījumiem un darījumu attiecībām ar augsta riska trešām valstīm, kuru nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma apkarošanas režīmu nepilnības rada apdraudējumu ES iekšējā tirgus integritātei.
Komisija veiks riska novērtējumu, pamatojoties uz Finanšu darījumu darba grupas (FATF) sarakstiem. Turklāt augsts riska līmenis būs pamats īpašu ES vai valsts papildu pretpasākumu piemērošanai, ko veiks vai nu atbildīgie subjekti, vai dalībvalstis.
Direktīva par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu
Kopā ar regulu direktīva par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas mehānismiem ir daļa no nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas “vienotā noteikumu kopuma”. Tā aizstāj piekto direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, kas pieņemta 2018. gadā.
Visi noteikumi, kas attiecas uz privāto sektoru, tiks pārnesti uz regulu, savukārt direktīva attieksies uz institucionālo NILL/TFN sistēmu organizāciju valsts līmenī dalībvalstīs. Tāpēc direktīvā ietverti noteikumi, kas jātransponē valsts tiesību aktos, piemēram, noteikumi par faktisko īpašnieku reģistriem, valstu uzraudzības iestādēm un FIU.
Informācija par līdzekļu pārvedumiem
Padome un Parlaments 2022. gada 29. jūnijā panāca provizorisku vienošanos par to, ka jāatjaunina ES regula par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju, ar ko tās darbības jomu paplašina, iekļaujot kriptoaktīvus.
Ar noteikumiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem tiek noteikts pienākums vākt un darīt pieejamu konkrētu informāciju par savu pārvaldīto kriptoaktīvu pārvedumu iniciatoriem un saņēmējiem. Tas nodrošinās, ka kriptoaktīvu pārvedumi ir izsekojami, lai būtu vieglāk identificēt potenciāli aizdomīgus darījumus un bloķēt tos.
ES tagad ir stabils un proporcionāls satvars, kas atbilst visstingrākajiem starptautiskajiem standartiem kriptoaktīvu apmaiņas jomā, un jo īpaši tiek ievēroti ieteikumi, ko sniegusi FATF – globālā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas uzraudzītāja.
- Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana: Padome pieņem noteikumus, kas kriptoaktīvu pārvedumus padarīs izsekojamus (paziņojums presei, 2023. gada 16. maijs)
- Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana: panākta provizoriska vienošanās par kriptoaktīvu pārvedumu pārredzamību (paziņojums presei, 2022. gada 29. jūnijs)
Kas ir Finanšu darījumu darba grupa (FATF)?
Problēmas cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir globālas, un to risināšanai nepieciešama cieša sadarbība starptautiskā līmenī. Lai veidotu un īstenotu starptautiskus standartus, ES strādā ar saviem partneriem Finanšu darījumu darba grupā (FATF).
FATF izstrādā un veicina politikas virzienus, kas vērsti pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu, un sniedz ieteikumus, kas valstīm jāpiemēro.
Citi tiesību aktu atjauninājumi, kas attiecas uz NILL/TFN
Piektajā Kapitāla prasību direktīvā tiek precizēta prudenciālo uzraudzītāju loma. Prudenciālie uzraudzītāji ir atbildīgi par to, lai apzinātu un koriģētu tādu finanšu iestāžu vājās vietas, kuras ir iesaistītas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un teroristu finansēšanā. Kompetentajām iestādēm šie problēmjautājumi ir jāņem vērā savās uzraudzības darbībās.
Direktīva par to, lai atvieglotu finanšu informācijas izmantošanu noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atvieglo kompetento iestāžu piekļuvi finanšu un bankas kontu informācijai un tās izmantošanu. Tā arī atvieglo valstu finanšu ziņu vākšanas vienību piekļuvi tiesībaizsardzības informācijai.
Iestāde nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai
2024. gada 30. maijā Padome pieņēma regulu, ar ko izveido jaunu iestādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai (AMLA), lai uzlabotu NILL/TFN uzraudzību Eiropas Savienībā un atbalstītu sadarbību starp FIU. AMLA atradīsies Frankfurtē un sāks darbību 2025. gada janvāra vidū.
Tā kā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana ir pārrobežu finanšu noziegums, AMLA stiprinās ES NILL/TFN satvaru, izveidojot integrētu mehānismu ar valstu uzraudzības iestādēm dalībvalstīs, lai nodrošinātu, ka atbildīgie subjekti pilda savus pienākumus.
AMLA uzdevums būs:
- tieši uzraudzīt dažas riskantākās kredītiestādes un finanšu iestādes ES, tostarp kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus,
- nodrošināt atbalsta funkciju nefinanšu sektoram,
- koordinēt FIU dalībvalstīs,
- piemērot finanšu sankcijas nopietnu pārkāpumu gadījumā.
2023. gada 18. decembrī Padomes un Parlamenta pārstāvji panāca kopīgu izpratni par AMLA mītnes izraudzīšanās procesu. Galīgā vienošanās par AMLA reģistrētās mītnes atrašanās vietu tika panākta 2024. gada 22. februārī.
- Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana: Padome un Parlaments vienojas par procedūru jaunas iestādes mītnes vietas izvēlei (paziņojums presei, 2023. gada 18. decembris)
- Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršana: Padome pieņem noteikumu kopumu (paziņojums presei, 2024. gada 30. maijs)
- Frankfurte uzņems jauno ES iestādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai (AMLA) (paziņojums presei, 2024. gada 22. februāris)
- Bieži uzdotie jautājumi par jauno ES Iestādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai (AMLA) (Eiropas Komisija)
Ko ES dara, lai apkarotu terorismu?
Aicinām izpētīt, kā ES valstis divu desmitgažu laikā ir vēl ciešāk sadarbojušās terorisma apkarošanas jomā: sākot no tā, ka neļaut teroristiem iegādāties ieročus vai izgatavot bumbas, līdz pat tam, ka vispirms mēģināt tiešā veidā apkarot radikalizāciju.
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 18. februāris