KLP: lauku attīstība pēc 2013. gada
Kādas ir izmaiņas lauku attīstības politikā?
Lauku attīstības politika ir pārstrukturēta, lai palielinātu tās efektivitāti. Ciešākas saiknes ar ES struktūrfondiem un investīciju fondiem pavērs iespējas ar ES līdzekļiem no dažādiem avotiem, saņemot dalībvalstu līdzfinansējumu, sniegt atbalstu dažādiem inovatīviem projektiem, sākot no lauku saimniecību un akvakultūras audzētavu apvienošanas līdz platjoslas infrastruktūras paplašināšanai.
Saskaņā ar lauku attīstības politiku dalībvalstis turpinās izstrādāt savas programmas, reaģējot uz attiecīgo lauku apgabalu vajadzībām.
Tās nodrošinās vēl lielāku elastību, jo pašreizējo sistēmu aizstās prioritāšu kopums, tostarp inovācijas. Šī prioritāte tiks atbalstīta ar, piemēram, šādiem pasākumiem:
- zināšanu nodošana, sadarbība un ieguldījumi attiecībā uz fiziskajiem pamatlīdzekļiem;
- resursu efektīva izmantošana, produktivitāte un ar zemu emisiju līmeni un klimatam labvēlīga noturīga lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstīšana;
- sadarbība starp lauksaimniecības un pētniecības jomām, lai paātrinātu tehnoloģiju nodošanu lauksaimniekiem.
Šie pasākumi saista KLP ar ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju "Eiropa 2020", kurā galvenā uzmanība pievērsta apmācībai, inovācijām un pētniecībai.
Ir pastiprināti pasākumi, kas attiecas uz vidi un klimatu. Joprojām obligāta ir īstenošana, un vismaz 30 % no kopējā budžeta lauku attīstībai ir jārezervē pasākumiem vides jomā un klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanās jomā – tostarp gan lauksaimniecības, gan mežsaimniecības nozarēs.
Ir novērsta finansējuma dublēšana ekoloģizācijas pasākumiem abu pīlāru ietvaros, nodrošinot, ka lauksaimnieki nesaņems maksājumus divreiz par vienu un to pašu darbību.
No jauna tiks definēti apgabali, kuros ir dabas ierobežojumi, pamatojoties uz astoņiem biofizikālajiem kritērijiem, un izveidota vienota un objektīva sistēma visā Eiropas Savienībā.
Ir pielāgotas fondu ieguldījumu likmes, lai ņemtu vērā finansiālās situācijas atšķirības dažādos reģionos. Reforma paredz augstākas līdzfinansējuma likmes mazāk attīstītajiem reģioniem.