Turcija
Turcija ieguva ES kandidātvalsts statusu 1999. gada decembrī. ES un Turcija pievienošanās sarunas sāka 2005. gada oktobrī, bet pēc tam, kad Turcijā sākās regress demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību jomā, ES un Turcijas pievienošanās sarunas kopš 2018. gada jūnija ir apstājušās.
Pieteikums dalībai ES
1987. gadā Turcija iesniedza pieteikumu par pievienošanos toreizējai Eiropas Ekonomikas kopienai.
Eiropadome 1999. gada decembra sanāksmē Helsinkos Turcijai piešķīra ES kandidātvalsts statusu.
Pievienošanās sarunas
2004. gada 16. un 17. decembra sanāksmē Eiropadome nolēma, ka Turcija ir pietiekami izpildījusi kritērijus, lai sāktu pievienošanās sarunas.
2005. gada 3. oktobrī Padome vienojās par programmu sarunām ar Turciju. Tajā pašā dienā starpvaldību konferencē tika sāktas sarunas starp ES un Turciju.
2008. gada februārī Padome pieņēma pārskatītu pievienošanās partnerību ar Turciju. Tas nodrošina pamatu, lai palīdzētu Turciju sagatavot iespējamai dalībai ES, izklāstot galvenās prioritārās jomas, un kalpo par kritēriju reformu progresa novērtēšanai.
Padome 2018. gada jūnijā pirmo reizi norādīja, ka Turcija attālinās no ES un ka tāpēc Turcijas pievienošanās sarunas ir faktiski apstājušās, kā arī to, ka sarunu sākšana vai beigšana par turpmākām sadaļām nevar tikt apsvērta.
Pievienošanās konferences sanāksmes
Pievienošanās sarunas notiek starp ES dalībvalstu un kandidātvalsts ministriem un vēstniekiem starpvaldību konferencēs (bieži vien sauktas par “pievienošanās konferencēm”). Sarunas aptver kopējo tiesību un tiesību aktu kopumu (“ES tiesību aktu kopums”) un ir kategorizētas dažādās sadaļās vai sadaļu kopās, kas aptver dažādas politikas jomas. Pievienošanās konferences var rīkot ministru vai vietnieku līmenī.
Pirms pievienošanās sarunu apstāšanās starp ES un Turciju bija notikušas 12 šādas sanāksmes. Pēdējā sanāksmē, kas notika 2016. gada 30. jūnijā, konference sāka sarunas par 33. sadaļu, kas attiecas uz finanšu un budžeta noteikumiem. Padome 2006. gadā secināja, ka astoņas sadaļas, kas attiecas uz Turcijas ierobežojumiem attiecībā uz Kipru, netiks atvērtas un neviena cita sadaļa netiks provizoriski slēgta, kamēr Turcija nebūs izpildījusi savas saistības attiecībā uz ES un Turcijas Asociācijas nolīguma papildprotokolu (“Ankaras nolīgums”).
Pievienošanās sarunu ietvaros tika atvērtas 16 sadaļas, un viena no tām tika provizoriski slēgta.
Ikgadējā progresa pārskatīšana
Katru gadu Padome parasti pieņem secinājumus par paplašināšanos, kuros izvērtē katras ES kandidātvalsts un partnera, tostarp Turcijas, panākto progresu ceļā uz Eiropu.
ES attiecības ar Turciju
Turcija joprojām ir kandidātvalsts un svarīgs ES partneris daudzās kopīgu interešu jomās, tostarp migrācijas, terorisma apkarošanas, sabiedrības veselības, klimata un reģionālos jautājumos. Eiropadome 2021. gada martā paziņoja, ka ES ir gatava strādāt ar Turciju pakāpeniskā, samērīgā un atgriezeniskā veidā kopīgu interešu jomās, ievērojot esošos nosacījumus.
ES ir stratēģiski ieinteresēta stabilā un drošā vidē Vidusjūras austrumdaļā un ir bieži aicinājusi Turciju mazināt spriedzi šajā reģionā, ievērot visu ES dalībvalstu suverenitāti un teritoriālo integritāti un ilgtspējīgā veidā veicināt labas kaimiņattiecības.
ES un Turcija 1963. gadā noslēdza asociācijas nolīgumu, kura mērķis ir uzlabot ekonomisko sadarbību un divpusējās tirdzniecības attiecības. ES un Turcijas muitas savienība ir spēkā kopš 1995. gada.