ES un Āfrikas attiecības
ES un Āfrikas partnerības pamatā ir solidaritāte, drošība un miers, kā arī ilgtspējīga un ilgstoša ekonomiskā attīstība un labklājība.
Miera un labklājības veicināšana
Ģeopolitiskās nestabilitātes laikmetā Eiropas Savienības un Āfrikas Savienības partnerība ir stabilitātes un kopīgu vērtību pīlārs. Eiropas Savienības un Āfrikas Savienības attiecības veicina mierīgu, pārticīgu nākotni, kuras pamatā ir uz noteikumiem balstīta starptautiskā sadarbība.
2025. gadā Eiropas Savienība un Āfrikas Savienība atzīmē partnerības 25. gadadienu. Pēdējā ceturtdaļgadsimta laikā ES un ĀS partnerība ir attīstījusies, kļūstot par visaptverošu politisko, ekonomisko un drošības aliansi.
Šī partnerība ir stratēģiska ES prioritāte. ES ir Āfrikas vadošā tirdzniecības partnere, lielākā investore un galvenā miera un drošības partnere, kas atbalsta reģionālo stabilitāti un iekļaujošu izaugsmi.
Āfrikā, kur iedzīvotāju skaits pārsniedz 1,4 miljardus, ir dažas no pasaulē visstraujāk augošajām ekonomikām un vislielākais jauniešu skaits.
Eiropas Savienības un Āfrikas Savienības samiti
ES un ĀS samiti principā notiek reizi trijos gados, un tajos pulcējas valstu vai to valdību vadītāji, lai risinātu kopīgas problēmas un noteiktu kopīgus mērķus. Šie samiti notiek pārmaiņus Āfrikā un Eiropā.
Septītajā ES un ĀS samitā 2025. gada novembrī Eiropas Savienības un Āfrikas Savienības dalībvalstu līderi apsprieda to, kā stiprināt sadarbību:
virzībā uz pārticīgu un ilgtspējīgu nākotni
miera, drošības un pārvaldības jomā
daudzpusējos forumos
attiecībā uz migrāciju un mobilitāti
Citas oficiālas sanāksmes starp Āfrikas valstīm un ES
ES un Āfrikas partnerība tiek virzīta arī šādu oficiālu dialogu ceļā:
- regulāri rīkotas ministru sanāksmes, kurās piedalās Āfrikas un ES valstu ārlietu ministri un Āfrikas Savienības Komisijas un ES iestāžu pārstāvji;
- Eiropas Komisijas un Āfrikas Savienības Komisijas ikgadējās sanāksmes;
- regulāras Eiropas Parlamenta un Panāfrikas parlamenta sanāksmes.
ES un Āfrikas sadarbības jomas
Tirdzniecība un investīcijas
ES ir risinājusi sarunas par šādiem preferenciālas tirdzniecības nolīgumiem ar 19 Āfrikas valstīm:
- seši ekonomisko partnerattiecību nolīgumi (EPN) ar 15 Subsahāras Āfrikas valstīm,
- četri asociācijas nolīgumi ar Ziemeļāfrikas valstīm.
Turklāt 35 Āfrikas valstis gūst labumu no ES režīma “Viss, izņemot ieročus”, trīs valstis – no standarta vispārējo preferenču sistēmas (VPS) un viena valsts – no režīma VPS+.
ES un Āfrikas tirdzniecība: fakti un skaitļi
Stratēģija “Global Gateway”
Āfrika ir centrālais elements ES stratēģijā “Global Gateway”, kuras mērķis ir veidot ilgtspējīgus, augsta standarta savienojumus, kas sniedz labumu iedzīvotājiem un planētai.
No 264 “Global Gateway” pamatprojektiem 138 ir Āfrikā.
Āfrikas un Eiropas investīciju pakete, kas sākta “Global Gateway” ietvaros, mobilizēs publiskās un privātās investīcijas līdz 150 miljardu EUR apmērā, lai veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi visā kontinentā.
Miers un drošība
Civilās un militārās misijas un operācijas
Kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) ietvaros ES ir uzsākusi vairākas civilās un militārās misijas un operācijas Āfrikā.
ES misijas pašreiz ir izvietotas šādās vietās:
- Centrālāfrikas Republikā,
- Lībijā,
- Mali,
- Mozambikā,
- Somālijā.
ES ir arī izveidojusi reģionālu padomdevēja un koordinācijas vienību Sāhelai, drošības un aizsardzības iniciatīvu Gvinejas līča Rietumāfrikas valstu atbalstam, kā arī trīs jūras spēku operācijas, kas darbojas Āfrikas tuvumā vai saistībā ar krīzēm Āfrikā.
Eiropas Miera mehānisms
ES arī atbalsta Āfrikas valstis, izmantojot 2021. gada martā izveidoto Eiropas Miera mehānismu (EMM). Šis mehānisms palīdz novērst konfliktus, veidot un saglabāt mieru, kā arī stiprināt starptautisko drošību un stabilitāti.
EMM veido divi finansēšanas pīlāri: operāciju pīlārs un palīdzības pasākumu pīlārs. Operāciju pīlārs finansē KDAP misiju un operāciju kopīgās izmaksas.
Palīdzības pasākumu pīlārs finansē trešo valstu un organizāciju rīcību, lai stiprinātu militārās un aizsardzības spējas un atbalstītu miera atbalsta operāciju militāros aspektus. Padome ir pieņēmusi palīdzības pasākumus vairākām Āfrikas valstīm, tostarp Beninai, Kamerūnai, Kotdivuārai, Kongo Demokrātiskajai Republikai, Ganai, Kenijai, Mali, Mauritānijai, Kongo Republikai, Ruandai un Somālijai.
Terorisma apkarošana
ES atbalsta terorisma apkarošanas iniciatīvas un darbības Āfrikas kontinentā.
Padome 2024. gada 16. decembrī apstiprināja secinājumus, kuru mērķis ir pastiprināt centienus vērsties pret terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu, aicinot palielināt ES iesaisti Āfrikas vadītās terorisma apkarošanas iniciatīvās. Padome arī uzsvēra, ka ir svarīgi izmantot ES dalību un pašreizējās līdzpriekšsēdētājas pilnvaras Globālajā terorisma apkarošanas forumā (GCTF), lai atbalstītu Āfrikas valstis cīņā pret terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu.
ES kopš 2022. gada septembra ir GCTF līdzpriekšsēdētāja, sākotnēji kopā ar Maroku un kopš 2023. gada marta – ar Ēģipti. GCTF ir neformāla daudzpusēja platforma, kuras mērķis ir stiprināt starptautiskos centienus, īstenojot stratēģisku ilgtermiņa pieeju cīņai pret terorismu, kā arī vardarbīga ekstrēmisma novēršanai un apkarošanai.
ES ir viens no pasaulē lielākajiem terorisma apkarošanas spēju veidošanas programmu nodrošinātājiem, kas nodrošina arī citas programmas, kuru mērķis ir novērst vardarbīgu ekstrēmismu Āfrikā. Līdz 2024. gada janvārim šajās programmās bija ieguldīti jau aptuveni 559 miljoni EUR, un vairāk nekā 70 % līdzekļu bija novirzīti projektiem Āfrikas valstīs.
Turklāt ES terorisma apkarošanas/drošības ekspertiem, kas tiek nodarbināti vairākās ES delegācijās Āfrikas kontinentā, ir būtiska nozīme sadarbībā ar uzņēmēju valstu valdībām, reģionālām organizācijām un pilsonisko sabiedrību.
- Cīņa pret terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu: Padome apstiprina secinājumus par ārējo un iekšējo saišu stiprināšanu (paziņojums presei, 2024. gada 16. decembris)
- Terorisma apkarošana (Eiropas Ārējās darbības dienests)
No mīnām brīva Āfrika
Kājnieku mīnas joprojām nopietni apdraud civiliedzīvotājus un kavē attīstību daudzās pasaules daļās, tostarp Āfrikā. 1999. gada martā stājās spēkā Konvencija par kājnieku mīnu izmantošanas, uzglabāšanas, ražošanas un nodošanas aizliegumu un to iznīcināšanu (dēvēta par “Otavas Konvenciju”), un tā ir starptautiskais satvars centieniem izbeigt kājnieku mīnu izraisītās ciešanas un bojāeju.
No 2026. gada konvencijas puses ir 161 valsts, tostarp lielākā daļa Āfrikas valstu. Tomēr vairākām Āfrikas valstīm saskaņā ar konvencijas 5. pantu joprojām ir pienākums neitralizēt to jurisdikcijā esošās mīnētās teritorijas.
ES jau ilgu laiku ir stingri atbalstījusi globālos centienus izskaust kājnieku mīnas un novērst to radītās humanitārās sekas. ES ir viena no vadošajām līdzekļu devējām pasaulē pretmīnu pasākumu jomā.
Padome 2026. gada 16. martā pieņēma Lēmumu, kas Āfrikai palīdz veidot spējas kontinentu atbrīvot no mīnām. Pateicoties šim lēmumam, ES atbalstīs Āfrikas valstis, ko skar kājnieku mīnu problēma, – tā īstenos projektu 3 miljonu EUR vērtībā, ko īsteno ANO Atbruņošanās pētniecības institūts (UNIDIR).
- Atbruņošanās: Padome pieņem lēmumu, ar ko atbalsta Āfrikas spējas izveidot no mīnām brīvu kontinentu (paziņojums presei, 2026. gada 16. marts)
- Kājnieku mīnu konvencija (Apvienoto Nāciju Organizācija)
Klimats un vide
Āfrikas valstis ir to valstu vidū, kuras klimata krīze skārusi vissmagāk, tomēr tās ir arī nozīmīgi dalībnieki ilgtspējīgu risinājumu nodrošināšanas procesā.
Ģeogrāfiskais tuvums un plašās ekonomiskās saites starp ES un Āfriku nodrošina stabilu pamatu kopīgam darbam klimata krīzes risināšanā un zaļās pārkārtošanās veicināšanā.
Sadarbība klimatrīcības jomā izpaužas dažādos veidos, tostarp šādos:
- “Global Gateway” investīciju pakete, kas veicina iniciatīvas ilgtspējīgai un zaļai infrastruktūrai Āfrikas valstīs;
- divpusējas un daudzpusējas partnerības tādos jautājumos kā apmežošana, zaļais ūdeņradis, dekarbonizācija un klimatnoturība.
Migrācija
Pēdējos gados pieņemtie Eiropadomes secinājumi par migrācijas ārējo dimensiju tiek izmantoti kā šīs jomas pamatnostādnes ES iestādēs, struktūrās un dalībvalstīs.
Secinājumu būtisks elements ir visaptveroša pieeja migrācijai un patvērumam, kas vērsta uz vairākām svarīgām jomām, piemēram:
- neaizsargātu migrantu, patvēruma meklētāju un bēgļu aizsardzība,
- likumīga migrācija un darbaspēka mobilitāte,
- neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņu novēršana,
- migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības apkarošana.
Šī pieeja ietver arī partnervalstu robežu pārvaldības spēju stiprināšanu papildus migrantu, kuru uzturēšanās ir neatbilstīga, atgriešanai no ES viņu izcelsmes valstīs, kā arī brīvprātīgas atgriešanās atbalstīšanu un atbalstu atgriežamo personu ilgtspējīgai reintegrācijai viņu izcelsmes valstīs.
ES Ārkārtas trasta fonds Āfrikai
Eiropas Savienība 2015. gada novembrī izveidoja ES Ārkārtas trasta fondu Āfrikai (EUTF Āfrikai), lai risinātu piespiedu pārvietošanas un neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņus un veicinātu labāku migrācijas pārvaldību. Fonda pilnvaru termiņš beidzās 2021. gadā, bet projekti turpinājās līdz 2025. gada beigās.
“EUTF Āfrikai” budžets bija 5 miljardi EUR, un to īstenoja vairāki dalībnieki, sākot ar ES dalībvalstu aģentūrām un beidzot ar ANO aģentūrām, citām starptautiskām organizācijām un vietējām NVO.
ES Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments
2021. gada 14. jūnijā tika pieņemts ES Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments “Eiropa pasaulē” (NDICI – “Eiropa pasaulē”) ar 79,5 miljardu EUR budžetu, no kura 10 % ir piešķirti ar migrāciju saistītai rīcībai laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam.
Instruments “Eiropa pasaulē” nodrošina vairāk nekā 70 % no ES ārējo attiecību finansējuma. Tas ir balstīts uz trim pīlāriem: ģeogrāfiskās programmas, tematiskās programmas un ātrās reaģēšanas darbības.
Reģionālas stratēģijas
Āfrikas rags
Padome 2021. gadā apstiprināja secinājumus, ar ko nosaka jaunu stratēģiju attiecībā uz Āfrikas ragu. Jaunā stratēģija ir vērsta uz stratēģiskās partnerības padziļināšanu un nestabilitātes mazināšanu, kā arī uz demokrātijas un ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanu.
Iepriekšējos gados ES ir pieņēmusi šādas stratēģijas:
- Reģionālais rīcības plāns Āfrikas ragam (2015–2020),
- stratēģiskā sistēma attiecībā uz Āfrikas ragu (2011).
ES ir īpašais pārstāvis (ESĪP) Āfrikas ragā.
- Āfrikas rags: ES padziļinās stratēģiskās attiecības ar reģionu (paziņojums presei, 2021. gada 10. maijs)
- Padomes secinājumi par ES Reģionālo rīcības plānu Āfrikas ragam (2015–2020) (paziņojums presei, 2015. gada 26. oktobris)
- Padomes secinājumi par Āfrikas ragu, 2011. gada 14. novembris
- ESĪP Āfrikas ragam (Eiropas Ārējās darbības dienests)
Lielie ezeri
Padome 2023. gada februārī apstiprināja secinājumus, kuros noteikta ES atjaunotā ilgtermiņa iesaiste Lielo ezeru reģionā.
ES visaptverošais mērķis un prioritāte ir sekmēt mieru, demokrātiju un ilgtspējīgu attīstību Lielo ezeru reģionā, palīdzot pārvērst nedrošības un nestabilitātes galvenos pamatcēloņus kopīgās iespējās. ES piedāvā atbalstīt reģiona valstis to centienos pāriet:
- no saspīlējuma pie uzticēšanās, drošības un stabilitātes,
- no dabas resursu nelikumīgas tirdzniecības pie tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības,
- no sāncensības pie sadarbības un integrācijas.
ES ir īpašais pārstāvis (ESĪP) Lielo ezeru reģionā.
- Atjaunota ES stratēģija par Lielajiem ezeriem: Padome apstiprina secinājumus (paziņojums presei, 2023. gada 20. februāris)
- Padome ieceļ jaunus ES īpašos pārstāvjus Bosnijā un Hercegovinā, Lielo ezeru reģionā, Kosovā *, kā arī Dienvidkaukāzā un saistībā ar krīzi Gruzijā un pagarina pilnvaru termiņu trim citiem īpašajiem pārstāvjiem (paziņojums presei, 2024. gada 26. jūlijs)
Sāhela
Padome 2021. gada aprīlī apstiprināja secinājumus par ES integrēto stratēģiju attiecībā uz Sāhelas reģionu. Jaunās stratēģijas mērķis ir pastiprināt spēcīgo un ilgstošo partnerību, un tā nosaka satvaru politikai un rīcībai reģionā.
Ņemot vērā pieaugošo nedrošību un politisko nestabilitāti reģionā, turpinās darbs pie jaunas ES pieejas izveides.
ES ir īpašais pārstāvis (ESĪP) Sāhelas reģionā.
Samoa nolīgums
Samoa nolīgums ir visaptverošais tiesiskais regulējums attiecībām starp ES un tās dalībvalstīm un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas (OACPS) dalībvalstīm, t. i., 77 valstīm, tostarp 47 Āfrikas valstīm.
Nolīguma mērķis ir stiprināt politisko sadarbību, nosakot kopīgas prioritātes un mērķus 20 gadu laikposmā. Tajā ir ietverts kopējs pamats OACPS līmenī apvienojumā ar trim reģionāliem protokoliem Āfrikai, Karību jūras reģionam un Klusā okeāna valstīm, galveno uzmanību pievēršot reģionu konkrētajām vajadzībām.
Plašāka informācija
Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstis
Tirdzniecība starp ES un Dienvidāfriku
Sudāna
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 16. marts