Hronoloģisks pārskats: Vēsture

Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans (Robert Schuman) paziņoja par kopējas Augstās iestādes kontrolē esošas Eiropas Ogļu un tērauda kopienas izveidi. Tika likti pamati Eiropas Savienībai, balstoties uz diviem pamatprincipiem – mieru un solidaritāti.

• Šūmana deklarācija (pārskats)

Ar Parīzes līgumu tiek nodibināta Eiropas Ogļu un tērauda kopiena (EOTK), kas izveido ogļu un tērauda kopējo tirgu. Tas mazina neuzticēšanos un spriedzi starp Eiropas kaimiņvalstīm pēc Otrā pasaules kara. EOTK līgums, kura termiņš beidzās 2002. gadā, ir pirmais Eiropas Kopienas dibināšanas līgums.

Luksemburgā notiek Eiropas Ogļu un tērauda kopienas Īpašās ministru padomes, kura vēlāk kļuva par Eiropas Savienības Padomi, pirmā sanāksme.

Ar Romas līgumiem tiek nodibināta Eiropas Ekonomikas kopiena (EEK) un Eiropas Atomenerģijas kopiena (Euratom). EEK Padomes pirmā sanāksme notiek 1958. gada 25. janvārī, un to vada Beļģijas ārlietu ministrs Viktors Laroks (Victor Larock).

1965. gadā sakarā ar domstarpībām par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu Francija paziņo, ka tā nepiedalīsies Padomes sanāksmēs. Šī krīze vēlāk tiek atrisināta, pateicoties 1966. gada Luksemburgas kompromisam, ar ko tiek ieviests vienprātības balsojums tad, ja ir skartas būtiskas intereses.

Ar šiem diviem (1967. un 1971. gada) līgumiem tiek izveidota viena Padome, viena Komisija un viens budžets visām trijām Kopienām (EOTK, Euratom un EEK). Pastāvīgo pārstāvju komiteja (Coreper) tiek oficiāli izveidota kā Padomes darba sagatavošanas struktūra.

• Pastāvīgo pārstāvju komiteja (I)
• Pastāvīgo pārstāvju komiteja (II)

Eiropas Kopienām pievienojas Apvienotā Karaliste, Dānija un Īrija, palielinot dalībvalstu skaitu līdz deviņām.

Pēc Kopenhāgenas samita 1973. gada decembrī, kurā noteica, ka samitus turpmāk sasauks pēc vajadzības, 1974. gada decembra Parīzes samitā, ko rīkoja prezidents Valerī Žiskārs d’Estēns (Valéry Giscard d’Estaing), tiek izveidota Eiropadome. To izveido, lai nodibinātu neformālu forumu valstu vai to valdību vadītāju diskusijām.

• European Council: 50 years of working together (English version)

Jaunā Eiropadome pirmo reizi sanāk 1975. gada martā Dublinā.

• Eiropadome – Dublina, 1975. gada 10. un 11. marts

Līdz ar Grieķijas pievienošanos ES dalībvalstu skaits sasniedz divciparu skaitli.

Beļģija, Francija, Luksemburga, Nīderlande un Vācija Šengenā (Luksemburgā) paraksta Šengenas nolīgumu par robežu kontroles atcelšanu.

Ar Šengenas nolīgumu cilvēkiem tiks pakāpeniski dota iespēja ceļot bez pasu kontroles pie iekšējām robežām. Šengenas nolīgumu sāk piemērot vēlāk, 1995. gadā.

Eiropadome oficiāli apstiprina karogu kā Eiropas Kopienu oficiālo logotipu.

Eiropadome panāk politisku vienošanos, ar ko paver ceļu Vienotā Eiropas akta pieņemšanai.

• Eiropadome – Luksemburga, 1985. gada 2. un 3. decembris

Spānija un Portugāle pievienojas ES, Eiropas Kopienu dalībvalstu skaitu palielinot līdz divpadsmit.

Ar Vienoto Eiropas aktu (VEA) izveido iekšējo tirgu, kur ir nodrošināta brīva preču, pakalpojumu un kapitāla aprite un personu brīva pārvietošanās. Ar to tiek sākta sadarbība ārpolitikas jomā un tiek paplašināta kvalificēta vairākuma balsošanas kārtības izmantošana attiecībā uz lēmumu pieņemšanu Padomē.

• Lēmumu pieņemšanas process Padomē

Ar Vienoto Eiropas aktu arī nosaka juridisko pamatu Eiropadomei, valstu vai to valdību vadītāju sanāksmēm piešķirot oficiālu statusu.

Eiropadomes Edinburgas sanāksmē 1992. gadā tiek aizsāktas publiskās debates, un gadu gaitā šī prakse tiek būtiski paplašināta, pavisam nesen – ar Lisabonas līgumu.

Padomes publiskās apspriedes un debates tagad var vērot tīmekļa vietnē.

• Skatieties apspriedes un debates tiešraidē

Stājas spēkā Māstrihtas līgums, ar ko izveido Eiropas Savienību, kuras pamatā ir paplašināts "Kopienas" pīlārs. Ar šo līgumu tiek izveidota ekonomiskā un monetārā savienība un divi jauni pīlāri – kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP) un sadarbība tieslietu un iekšlietu (TI) jomā.

Ar Māstrihtas līgumu Eiropadomei tiek piešķirts oficiāls statuss. To definē kā iestādi, kas sniedz stimulu un vispārējās politiskās pamatnostādnes ES attīstībai.

Ar Māstrihtas līgumu arī tiek sākta virzība uz euro un likti pamati kopējai ārpolitikai un drošības politikai (KĀDP).

• Kā Māstrihta pārveidoja Eiropu (vizuāls stāsts)

Eiropas Savienībai pievienojas Austrija, Somija un Zviedrija. Piecpadsmit ES dalībvalstis tagad aptver gandrīz visu Rietumeiropu.

Kopš 1996. gada Eiropadomes sanāksmes notiek vismaz četrreiz gadā. Pirms tam sanāksmes bija jārīko tikai divreiz gadā.

Eiropadome apstiprina, ka tiek izveidota Eurogrupa – neoficiāla struktūra, kuras sanāksmēs tiekas to dalībvalstu finanšu ministri, kuru naudas vienība ir euro. Pirmā Eurogrupas sanāksme notiek 1998. gada 4. jūnijā Château de Senningen Luksemburgā.

• Eurogrupa

To ievieš 11 dalībvalstīs – Austrijā, Beļģijā, Francijā, Itālijā, Īrijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Portugālē, Somijā, Spānijā un Vācijā.

Ar Amsterdamas līgumu izveido brīvības, drošības un tiesiskuma telpu un Šengenas nolīgumu integrē ES tiesību sistēmā. Ar šo līgumu tiek grozītas Padomes ģenerālsekretāra funkcijas – viņš kļūst arī par Augsto pārstāvi kopējās ārpolitikas un drošības politikas lietās.

Grieķija kļūst par ES 12. dalībvalsti, kas pievienojas eurozonai.

2002. gada 1. janvārī apritē nonāk euro banknotes un monētas, aizstājot valstu valūtas.

Ar Nicas līgumu ievieš ES iestāžu reformu, lai sagatavotos gaidāmajai paplašinātajai Eiropas Savienībai 27 valstu sastāvā. Padome tiek pārveidota, lai paplašinātu kvalificēta vairākuma balsošanas izmantošanu un ieviestu principu par ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm.

Kopš 2003. gada oktobra visas oficiālās Eiropadomes sanāksmes notiek Briselē.

Nicas līguma 22. deklarācijā ir noteikts, ka, tiklīdz ES sastāvā būs 18 dalībvalstis, visas Eiropadomes sanāksmes notiks Briselē.

Eiropas Savienībai vienlaikus pievienojas desmit jaunas dalībvalstis: Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija. Tā ir ES lielākā vienreizējā paplašināšanās iedzīvotāju skaita un valstu skaita ziņā.

Tagad ES ir 25 dalībvalstis.

Eurogrupa nolemj iecelt pastāvīgu priekšsēdētāju uz diviem gadiem.

Neformālā Ekonomikas un finanšu padomes (ECOFIN) sanāksmē Shēveningenā Žans Klods Junkers (Jean-Claude Juncker) tiek ievēlēts par pirmo pastāvīgo Eurogrupas priekšsēdētāju. Viņa pilnvaru laiks ir no 2005. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim.

Par Eurogrupas priekšsēdētāju viņš tiek ievēlēts uz otro pilnvaru termiņu.

Bulgārija un Rumānija kļūst par ES dalībvalstīm, palielinot dalībvalstu skaitu līdz 27.

Slovēnija kļūst par ES 13. dalībvalsti, kas pieņem euro par savu naudas vienību.

Tagad eurozonā ir 15 dalībvalstis.

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī (Nicolas Sarkozy) ierosina rīkot eurozonas valstu vai to valdību vadītāju regulāru tikšanos. Pirmā sanāksme notiek 2008. gada 12. oktobrī. Nākamās samita sanāksmes notiek 2010. gada maijā, 2011. gada martā, jūlijā un oktobrī Briselē.

Eurosamita sanāksmes palīdz koordinēt eurozonas ekonomikas politiku, un tajās piedalās arī Eurosamita priekšsēdētājs un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs.

• Eurosamits

Slovākija kļūst par eurozonas 16. dalībvalsti.

Neformālā sanāksmē 2009. gada 19. novembrī Briselē ES valstu un to valdību vadītāji pieņem vienprātīgu lēmumu iecelt Hermani Van Rompeju (Herman Van Rompuy) par pirmo pastāvīgo Eiropadomes priekšsēdētāju.

• Hermaņa Van Rompeja paziņojums

Stājas spēkā Lisabonas līgums, ar ko tiek veiktas reformas ES uzbūvē un darbībā.

Ar to paplašina kvalificēta vairākuma balsošanas izmantošanu Padomē.

Eiropadome kļūst par pilntiesīgu iestādi, kurai ir pašai savs priekšsēdētājs. Pirms tam Eiropadome bija neoficiāla struktūra un Eiropadomes priekšsēdētāja amats – neoficiāls postenis. Šo lomu pildīja tās dalībvalsts valsts vai valdības vadītājs, kura attiecīgajā laikā pildīja ES Padomes rotējošās prezidentūras funkcijas.

• Eiropadomes priekšsēdētāja loma
• Lisabonas Līgums: kā veidojās ES, kādu to pazīstam šodien (vizuāls stāsts)

2009. gada 1. decembrī stājas spēkā Lisabonas līguma 14. protokols, ar ko nosaka Eurogrupas pienākumus. To dalībvalstu ministri, kuru naudas vienība ir euro, neformāli tiksies, lai apspriestu ar vienoto valūtu saistītus jautājumus, un viņi ievēlēs priekšsēdētāju uz divarpus gadiem.

Ar Lisabonas līgumu arī groza ES Padomes noteikumus, lai tad, kad Ekonomikas un finanšu padomes (Ecofin) pilnais sastāvs balso par jautājumiem, kas skar tikai eurozonu, balsot drīkstētu tikai Eurogrupas locekļi.

• 14. protokols par Eurogrupu

Pēdējo reizi Eiropadomes sanāksmi vada tās dalībvalsts prezidents vai premjerministrs, kura attiecīgajā brīdī veic rotējošās Padomes prezidentūras pienākumus.

2009. gada decembrī Eiropadomi vadīja Zviedrijas premjerministrs Fredriks Reinfelds (Fredrik Reinfeldt).

• Eiropadomes secinājumi – Brisele, 2009. gada 10. un 11. decembris

Igaunija kļūst par 17. valsti, kas pievienojas eurozonai.

Eiropadomes sanāksmē 2012. gada 1. un 2. martā 25 Eiropas valstu vadītāji paraksta Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā (LSKP).

Līgums stājas spēkā 2013. gada 1. janvārī, un ar to oficiāli izveido Eurosamitu. Eurosamita rīkošana un tā priekšsēdētāja funkcijas ir izklāstītas līguma 12. pantā.

• Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību (LSKP)

Hermani Van Rompeju (Herman Van Rompuy) ievēl Eiropadomes priekšsēdētāja amatā uz otro pilnvaru laiku no 2012. gada 1. jūnija līdz 2014. gada 30. novembrim.

Eiropas Savienība 2012. gadā saņem Nobela Miera prēmiju par miera, izlīguma, demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanu Eiropā.

Piešķirot Nobela Miera prēmiju Eiropas Savienībai, Norvēģijas Nobela komiteja paziņo, ka tās lēmuma pamatā ir stabilizējošā loma, ko ES ir īstenojusi Eiropas lielākās daļas pārveidē no kara pārņemta kontinenta uz kontinentu, kurā valda miers.

Jerūns Deiselblūms (Jeroen Dijsselbloem), Nīderlandes finanšu ministrs, ir ievēlēts par Eurogrupas prezidentu. Viņš kļūst par otro pastāvīgo Eurogrupas priekšsēdētāju tās vēsturē.

• President of the Eurogroup
• Jeroen Dijsselbloem

Eurosamita pirmā sanāksme, kopš stājies spēkā Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā (LSKP), notiek 2013. gada 14. martā. Šajā sanāksmē pieņem noteikumus par Eurosamita sanāksmju rīkošanu.

• Eurosamitu darba organizēšanas noteikumi

Pēc Slovēnijas Horvātija kļūst par otro bijušās Dienvidslāvijas valsti, kas pievienojusies Eiropas Savienībai.

Tagad ES ir 28 dalībvalstis.

Latvija kļūst par eurozonas 18. dalībvalsti.

Donalds Tusks (Donald Tusk) aizstāj Eiropadomes priekšsēdētāju Hermani Van Rompeju (Herman Van Rompuy). Viņa pilnvaru laiks ir no 2014. gada 1. decembra līdz 2017. gada 31. maijam.

• Priekšsēdētāja Tuska piezīmes amata pilnvaru pārņemšanas ceremonijā 2014. gada 1. decembrī
• Eiropadomes priekšsēdētāja Donalda Tuska biogrāfija

Tagad eurozonā ir 19 dalībvalstis – Austrija, Beļģija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija un Vācija.

ES vadītāji tikās 2015. gada 22. jūnijā, lai apmainītos viedokļiem par Grieķiju Eurosamita priekšsēdētājs Donalds Tusks (Donald Tusk) sacīja, ka jaunākie priekšlikumi, ko iesniegusi Grieķijas valdība, ir pozitīvs solis uz priekšu, taču ES iestādēm tie vēl ir jāizvērtē.

• Priekšsēdētāja Donalda Tuska paziņojums par Eurosamitu pirmdien, 2015. gada 22. jūnijā

Viņi ir gatavi sākt sarunas par Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM) finansiālās palīdzības programmu Grieķijai, taču vienošanās vispirms ir jāapstiprina Grieķijas parlamentam un citu valstu parlamentiem. Pēc procedūrām valstīs Eurogrupa turpinās sarunas.

• Eurosamita paziņojums, Brisele, 2015. gada 12. jūlijs
• Priekšsēdētāja Donalda Tuska piezīmes pēc 2015. gada 12. jūlija Eurosamita par Grieķiju

Jerūnu Deiselblūmu (Jeroen Dijsselbloem) atkārtoti ieceļ par Eurogrupas priekšsēdētāju uz otro pilnvaru termiņu, kas ilgst divarpus gadus.

• Eurogroup statement on the appointment of the President of the Eurogroup
• President of the Eurogroup

Donalds Tusks (Donald Tusk) ir atkārtoti ievēlēts par Eiropadomes priekšsēdētāju uz otro pilnvaru laiku, kas ilgst divarpus gadus – no 2017. gada 1. jūnija līdz 2019. gada 30. novembrim.

• Donaldu Tusku atkārtoti ievēl par Eiropadomes priekšsēdētāju (paziņojums presei, 09.03.2017.)

Pēc 2016. gada 23. jūnijā notikušā Apvienotās Karalistes referenduma, kurā Apvienotās Karalistes pilsoņi nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības, Apvienotā Karaliste oficiāli paziņoja Eiropadomei par savu nodomu izstāties no ES.

Eiropadome pieņēma paziņojumu par Apvienotās Karalistes paziņojumu.

Mēs paužam nožēlu par to, ka Apvienotā Karaliste pametīs Eiropas Savienību, taču mēs esam gatavi procesam, kas mums tagad jāīsteno. (..) Šajās sarunās Savienība rīkosies vienoti un sargās savas intereses. Mūsu pirmā prioritāte būs pēc iespējas samazināt nenoteiktību, kas mūsu pilsoņiem, uzņēmumiem un dalībvalstīm radusies Apvienotās Karalistes lēmuma dēļ.

Eiropadome, 2017. gada 29. marts

• Vēstule par paziņojumu saskaņā ar 50. pantu, 29.3.2017.
• ES attiecības ar Apvienoto Karalisti (vispārīga informācija)

Portugāles finanšu ministrs Māriu Sentēnu (Mário Centeno) ir ievēlēts par Eurogrupas priekšsēdētāju. Viņš kļūst par trešo pastāvīgo Eurogrupas priekšsēdētāju tās vēsturē.

Šarls Mišels (Charles Michel) Eiropadomes priekšsēdētāja amatā aizstāj Donaldu Tusku (Donald Tusk). Viņa pilnvaru laiks ir no 2019. gada 1. decembra līdz 2022. gada 31. maijam.

• Priekšsēdētāja Šarla Mišela runa amata pilnvaru pārņemšanas ceremonijā kopā ar aizejošo priekšsēdētāju Donaldu Tusku

Pēc valsts referenduma 2016. gada 23. jūnijā un pēc tam, kad abas puses 2020. gada janvārī ratificējušas izstāšanās līgumu, Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības.

Eurogrupa saskaņā ar ES līgumu 14. protokolu par Eurogrupas priekšsēdētāju ievēlēja Īrijas finanšu ministru un valsts izdevumu un reformu ministru Paskālu Donoho (Paschal Donohoe).

Jaunievēlētais priekšsēdētājs stājas amatā 2020. gada 13. jūlijā uz divarpus gadu termiņu.

• Par Eurogrupas priekšsēdētāju ievēlēts Paskāls Donoho (paziņojums presei, 2020. gada 9. jūlijs)

Šarls Mišels (Charles Michel) tika atkārtoti ievēlēts par Eiropadomes priekšsēdētāju uz otro pilnvaru termiņu kas ilgst divarpus gadus – no 2022. gada 1. jūnija līdz 2024. gada 30. novembrim.

• Šarlu Mišelu atkārtoti ievēl par Eiropadomes priekšsēdētāju (paziņojums presei, 2022. gada 24. marts)

Eurogrupa par Eurogrupas priekšsēdētāju uz otro divarpus gadu termiņu, kas sākās 2023. gada 13. janvārī, pēc konsensa principa atkārtoti ievēlēja Īrijas finanšu ministru Paskalu Donohū (Paschal Donohoe).

• Paskals Donohū tiek atkārtoti ievēlēts par Eurogrupas priekšsēdētāju (paziņojums presei, 2022. gada 5. decembris)

Horvātija kļūst par eurozonas 20. dalībvalsti.

Antoniu Košta (António Costa) Eiropadomes priekšsēdētāja amatā aizstāj Šarlu Mišelu (Charles Michel). Viņa pilnvaru laiks ir no 2024. gada 1. decembra līdz 2027. gada 31. maijam.

• Priekšsēdētāja Antoniu Koštas runa amata pilnvaru pārņemšanas ceremonijā kopā ar aizejošo priekšsēdētāju Šarlu Mišelu

Eurogrupa par tās priekšsēdētāju uz vienprātības pamata ir atkārtoti ievēlējusi Īrijas finanšu ministru Paskalu Donohū (Paschal Donohoe). Amatu viņš ieņem kopš 2020. gada 13. jūlija, un viņa trešais pilnvaru termiņš sāksies 2025. gada 13. jūlijā. Pilnvaru termiņš būs divarpus gadi.

• Paskals Donohū apstiprināts Eurogrupas priekšsēdētāja amatā uz trešo pilnvaru termiņu (paziņojums presei, 2025. gada 7. jūlijs)

Kipras Republikas finanšu ministrs Makis Keravns (Makis Keravnos) 2025. gada 18. novembrī kļuva par Eurogrupas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju pēc iepriekšējā priekšsēdētāja Paskala Donohū (Pascal Donohoe) atkāpšanās no amata. Saskaņā ar Eurogrupas darba metodēm viņš pildīs šos pienākumus, līdz tiks izraudzīts jauns priekšsēdētājs.

• Eurogrupas priekšsēdētāja Paskala Donohū paziņojums (paziņojums presei, 2025. gada 18. novembris)

Saskaņā ar ES līgumu protokolu Nr. 14 Eurogrupa par Eurogrupas priekšsēdētāju ir ievēlējusi Grieķijas ekonomikas un finanšu ministru Kirjaku Pjerrakaki (Kyriakos Pierrakakis).

Jaunais priekšsēdētājs stāsies amatā 2025. gada 12. decembrī uz divarpus gadu termiņu.

• Par Eurogrupas priekšsēdētāju ievēlēts Kirjaks Pjerrakakis (paziņojums presei, 2025. gada 11. decembris)