"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Mūsu pārvietošanās līdzekļu dekarbonizācija ir būtiska cīņā pret klimata pārmaiņām. Šajā kontekstā mums ir jāprognozē Zaļā kursa un "Gatavi mērķrādītājam 55 %" ietekme uz transportu, piemēram, autobūves, dzelzceļa un gaisa transporta nozarē. Jo šie teksti prasīs ārkārtīgi pamatīgas pārmaiņas mūsu ražošanas ķēdēs un prasmēs, kas mums būs nepieciešamas. Mēs to varam panākt tikai ar ievērojamu atbalstu un investīcijām. Mēs gribētu saņemt ES valstu sākotnējos viedokļus par norādēm un instrumentiem, kas mums būtu jāizmanto, lai šīs pārmaiņas pabeigtu.
Agnese Paņjē-Runašē, Francijas piesaistītā ministre ar atbildību par rūpniecību
Dalībvalstis uzskata, ka Konkurētspējas padomei vajadzētu būt nozīmīgai lomai, virzot dažādas politikas jomas, kuru mērķis ir paātrināt Eiropas Savienības zaļo pārkārtošanos, ņemot vērā ar to saistītos izaicinājumus rūpniecības nozarē.
Ministri pievērsās mobilitātes nozaru īpašajām problēmām, ko rada pārkārtošanās, lai īstenotu paketi "Gatavi mērķrādītājam 55 %". Viņi apmainījās viedokļiem par mobilitātes zaļās pārkārtošanās apjoma un izmaksu aplēsēm, kā arī par tās ilgtermiņa ieguvumiem un darbībām, kas vajadzīgas šīs pārkārtošanās atbalstam.
Prezidentvalsts atgriezās pie diskusijām, kas notika neformālajā rūpniecības ministru sanāksmē 31. janvārī un 1. februārī Lensā (Francijā). Ministriem bija iespēja apmainīties viedokļiem par līdzekļiem, kā Eiropas rūpniecībai nodrošināt iekšēju un ārēju apgādi ar kritiski svarīgām izejvielām, lai pastiprinātu Savienības stratēģisko autonomiju.
Prezidentvalsts atgādināja, ka ir būtiski virzīties uz priekšu trīs virzienos: i) nodrošināt piegādes ārpus Eiropas Savienības, ii) attīstīt otrreizēju pārstrādi un inovāciju, lai uzlabotu izejvielu patēriņu un saglabātu Eiropā esošās izejvielas, un iii) izveidot pamatu ieguvei Eiropā.
Ārvalstu subsīdijas
Ministri rīkoja politikas debates attiecībā uz regulu par ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu.
Godīga konkurence, ko nekropļo ārvalstu subsīdijas, ir priekšnoteikums mūsu uzņēmumu konkurētspējai un tādu Eiropas rūpniecības projektu ilgtspējai, kuri palīdz stiprināt mūsu stratēģisko autonomiju. Tāpēc šis priekšlikums ir būtisks elements mūsu Eiropas industriālās stratēģijas īstenošanā.
Agnese Paņjē-Runašē, Francijas piesaistītā ministre ar atbildību par rūpniecību
Priekšlikuma mērķis ir novērst kropļojumus, ko vienotajā tirgū radījušas subsīdijas, ko trešo valstu publiskās iestādes piešķir uzņēmumiem, kuri veic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā.
Ministri vienojās, ka trešo valstu izmaksātās subsīdijas ir jāuzrauga tāpat kā dalībvalstu subsīdijas. Vairāki ministri atbalstīja Eiropas Komisiju kā vienīgo struktūru, kas ir pilnvarota īstenot regulu, savukārt daži uzsvēra, ka šīs regulas īstenošanā dalībvalstīm ir jāiesaistās aktīvāk.
Komisija īsumā iepazīstināja ministrus ar pusvadītāju paketi, jeb mikroshēmu aktu, kas tika publicēts 8. februārī.
Tā kā pusvadītāju ražošana Eiropas ekonomikai ir ārkārtīgi svarīga, šis jautājums atkal tiks iekļauts kādā no nākamajām Konkurētspējas padomes sanāksmēm.
Padome vienprātīgi/ar lielu balsu vairākumu pieņēma vispārēju pieeju attiecībā uz ierosināto Direktīvu par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu (CSRD).
Tas, ka dalībvalstis pēc prezidentvalsts Francijas ierosinājuma pieņēma kopējo nostāju par šo tekstu, ir nozīmīgs solis ceļā uz mūsu uzņēmumu zaļo pārkārtošanos. Tas ir vēl viens solis ceļā uz atbildīgāku kapitālismu. Eiropa nākotnē būs atsauces punkts nefinanšu standartiem.
Olīvija Greguāra, Francijas valsts sekretāre ar atbildību par sociālu, solidāru un atbildīgu ekonomiku
Priekšlikuma mērķis ir novērst nepilnības spēkā esošajos noteikumos par nefinanšu informācijas sniegšanu, kura nebija pietiekami kvalitatīva un salīdzināma, lai ieguldītāji to varētu pienācīgi ņemt vērā.
Šīs nepilnības kavē pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku. Turklāt pašreizējais intensīvais nesaskaņoto datu pieprasījumu pieplūdums uzņēmumiem rada ievērojamu slogu, kas ir jāracionalizē.
Prezidentvalsts sniedza informāciju par to, kā virzās Komisijas priekšlikuma izskatīšana attiecībā uz vienotu lādētāju radioiekārtām. Tā jo īpaši informēja ministrus par sarunu pilnvarām, ko 26. janvārī pieņēma Padomes Pastāvīgo pārstāvju komiteja.
Prezidentvalsts paskaidroja, ka, ņemot vērā tiešo ietekmi uz Eiropas patērētāju ikdienas komfortu, kā arī uz elektronisko atkritumu samazināšanu, prezidentvalsts pieliks visas pūles, lai pēc iespējas veicinātu diskusijas.
Ilgtspējīga korporatīvā pārvaldība un rūpības pienākums
Eiropas Komisija iepazīstināja ministrus ar priekšlikumu attiecībā uz ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību un rūpības pienākumu.
Šis priekšlikums tika pieņemts 2022. gada 23. novembrī. Tā mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem labāk pārvaldīt ar ilgtspēju saistītus jautājumus savās darbībās un vērtību ķēdēs, jo īpaši attiecībā uz sociālajām tiesībām un cilvēktiesībām, klimata pārmaiņām un vidi.
Eiropas Komisija sniedza informāciju par ES standartizācijas stratēģiju. Šī stratēģija ir svarīgs instruments iekšējā tirgus, digitālās un zaļās pārkārtošanās nodrošināšanai un, vispārīgāk, Eiropas konkurētspējai pasaules mērogā.
Eiropas Komisija arī iepazīstināja ar savu gada ziņojumu par vienoto tirgu. Ziņojumā ir izklāstīts vienotā tirgus stāvoklis, īpašu uzmanību pievēršot ekonomikas atveseļošanai no Covid-19 krīzes un identificējot investīciju vajadzības, kas vienoto tirgu padarītu noturīgāku. Eiropas Komisija arī iepazīstināja ar savu gada ziņojumu par stratēģiskajām atkarībām.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Mūsu pārvietošanās līdzekļu dekarbonizācija ir būtiska cīņā pret klimata pārmaiņām. Šajā kontekstā mums ir jāprognozē Zaļā kursa un "Gatavi mērķrādītājam 55 %" ietekme uz transportu, piemēram, autobūves, dzelzceļa un gaisa transporta nozarē. Jo šie teksti prasīs ārkārtīgi pamatīgas pārmaiņas mūsu ražošanas ķēdēs un prasmēs, kas mums būs nepieciešamas. Mēs to varam panākt tikai ar ievērojamu atbalstu un investīcijām. Mēs gribētu saņemt ES valstu sākotnējos viedokļus par norādēm un instrumentiem, kas mums būtu jāizmanto, lai šīs pārmaiņas pabeigtu.
Tas, ka dalībvalstis pēc prezidentvalsts Francijas ierosinājuma pieņēma kopējo nostāju par šo tekstu, ir nozīmīgs solis ceļā uz mūsu uzņēmumu zaļo pārkārtošanos. Tas ir vēl viens solis ceļā uz atbildīgāku kapitālismu. Eiropa nākotnē būs atsauces punkts nefinanšu standartiem.