Konkurētspējas padome (kosmoss, pētniecība un inovācija), 2024. gada 23. maijs

Galvenie rezultāti

Kosmoss

Kosmosa tiesību akts 

Ministri rīkoja politikas debates par ES kosmosa tiesību aktu, kuru Komisija plāno drīzumā ierosināt. 

Diskusijas pamatā bija prezidentvalsts Beļģijas sagatavota piezīme, kurā apzinātas vairākas problēmas, kas nākamajā ES kosmosa tiesību aktā būtu jārisina, tostarp dažu orbītu (jo īpaši zemās Zemes orbītas) pārslodze, kiberuzbrukumu risks kosmosa infrastruktūrai, kosmosā veikto darbību ietekme uz vidi un atkarība no trešo valstu tehnoloģijām un izejvielām. Dalībvalstis aicināja drīzumā pieņemt kosmosa tiesību aktu.

• Prezidentvalsts Beļģijas piezīme “Eiropas Kosmosa tiesību akts: ES darbību kosmosā drošība, noturība un ilgtspēja”
• Mērķorientēta apspriešanās par kosmosa tiesību aktu (Eiropas Komisija)

Gatavošanās kopīgajai ES un EKA Kosmosa padomes sanāksmei

Ministri sagatavojās kopīgajai ES un EKA Kosmosa padomes sanāksmei, kas notika pēc Konkurētspējas padomes sanāksmes sadaļas, kas bija veltīta kosmosam. Kosmosa padome ir Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) kopīga sanāksme ministru līmenī. Tās pamatā ir pirms 20 gadiem parakstītā Pamatnolīguma starp Eiropas Kopienu un EKA 8. pants. Šodien notikusī sanāksme bija Kosmosa padomes 11. sanāksme kopš nolīguma parakstīšanas.

ES ministri ar EKA dalībvalstīm, kas nav ES dalībvalstis (Norvēģija, Šveice, Kanāda un Apvienotā Karaliste), apsprieda dokumentu “Eiropas konkurētspējas stiprināšana ar kosmosa palīdzību”, kas tika pieņemts kā divi atsevišķi dokumenti: Padomes secinājumi (attiecībā uz ES Padomi – skatīt zemāk) un EKA rezolūcija (attiecībā uz EKA).

• Eiropas Kosmosa aģentūras starpministriju samits (Beļģijas prezidentūras tīmekļa vietne)
• Eiropas Kosmosa aģentūra (tīmekļa vietne)

Kosmosa ieguldījums Eiropas konkurētspējā 

Padome šodien pieņēma secinājumus “Eiropas konkurētspējas stiprināšana ar kosmosa palīdzību”. Dokumentā aplūkots, kā konkurētspējīgāks Eiropas kosmosa sektors var palīdzēt pārvarēt Savienības ekonomiskos un sociālos izaicinājumus un stiprināt tās lomu globālā līmenī. Secinājumos ir uzsvērta kosmosa pieaugošā nozīme daudzās ES sociālekonomisko izaicinājumu un politikas jomās, tostarp zaļajā kursā (jo īpaši datu vākšanā nolūkā uzlabot izpratni par klimata pārmaiņām un sagatavotos tām), digitālās pārkārtošanās procesā (kosmosā balstītos saziņas un informācijas pakalpojumos) un ES vispārējā konkurētspējā. Kosmoss arī veicina ekonomikas izaugsmi, radot inovatīvus risinājumus, sistēmu lietojumus un pakalpojumus, kas var dot labumu daudziem citiem sektoriem, izmantojot integrētāku sadarbību starp kosmosa sektoru un ar kosmosu nesaistītiem sektoriem.

Kosmosa sektoram būs arvien lielāka nozīme Eiropas stratēģiskajā autonomijā. Vērienīga kosmosa politika radīs iespējas uzņēmējdarbībai un kvalitatīvas darbvietas šajā strauji augošajā sektorā, kā arī palīdzēs mūsu ekonomikai – gan rūpniecībai, gan pakalpojumu jomā – paātrināt zaļo un digitālo pārkārtošanos un būt labāk sagatavotai konkurencei globālā līmenī.

Tomā Dermins, ekonomikas un nodarbinātības ministram piesaistītais, atveseļošanas un stratēģisko investīciju valsts sekretārs, kas atbildīgs par zinātnes politiku

• Padome pieņem secinājumus par kosmosa ieguldījumu Eiropas konkurētspējā (paziņojums presei, 2024. gada 23. maijs)
• Padomes secinājumi “Eiropas konkurētspējas stiprināšana ar kosmosa palīdzību”
• ES kosmosa politika (vispārīga informācija)

Citi jautājumi

Sadaļā “Citi jautājumi” ministri tika informēti par diviem jautājumiem. 

• Nākamās prezidentvalsts programma

Ungārijas delegācija Padomei sniedza informāciju par nākamās prezidentvalsts darba programmu kosmosa jomā.

• Paātrināt kosmosa izmantošanu Eiropā 

EKA ģenerāldirektors Džozefs Ašbahers (Josef Aschbacher) iepazīstināja ar informāciju par tematu “Paātrināt kosmosa izmantošanu Eiropā”.

Pētniecība

Kopuzņēmums “EuroHPC” un mākslīgais intelekts (MI fabriku akts)

Par pētniecību atbildīgie ministri atklāja Konkurētspējas padomes sanāksmes pētniecības sadaļu ar politisku vienošanos par grozījumu regulā, ar ko izveido Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmumu (kopuzņēmumu “EuroHPC”) un kas pazīstama arī kā MI fabriku akts. Ar šo grozījumu tiks ieviests vēl viens kopuzņēmuma mērķis – atbalstīt MI ekosistēmu Eiropas Savienībā, attīstot un ekspluatējot MI fabrikas. MI fabrikas tiek definētas kā vienības, kas nodrošina MI datošanas pakalpojumu infrastruktūru, kurā cita starpā ietilpst MI specializēts superdators, ar to saistīts datu centrs un uz MI orientēti superdatošanas pakalpojumi.

Vienotība ir Eiropas spēks, un kopā mēs esam sasnieguši lielus mērķus. Tas ir bijis redzams mūsu pasaules līmeņa superdatoru izstrādē, un tagad mēs vēlamies šo jaudīgo iekārtu sniegumu stiprināt ar uzticama MI palīdzību. Politiskās vienošanās galvenie mērķi ir panākt, ka mūsu mākslīgā intelekta jaunuzņēmumi ir šīs izšķiroši svarīgās tehnoloģijas jomā ir “augstākajā līgā”, atbalstīt augsti konkurētspējīgu un inovatīvu MI ekosistēmu un stiprināt ES tehnoloģisko autonomiju.

Villijs Borsī, Valonijas ministru prezidenta vietnieks un ekonomikas, ārējās tirdzniecības, pētniecības un inovācijas, digitālo lietu, teritoriālās plānošanas, lauksaimniecības, IFAPME un kompetences centru ministrs

• Mākslīgais intelekts: Padome panāk politisku vienošanos par superdatošanas izmantošanu MI izstrādē (paziņojums presei, 2024. gada 23. maijs)
• Komisijas priekšlikums Padomes regulai attiecībā uz “EuroHPC” jaunuzņēmumu iniciatīvu nolūkā uzlabot Eiropas līderību uzticama mākslīgā intelekta jomā
• Padomes Regula (ES) 2021/1173 (2021. gada 13. jūlijs) par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi

  Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):

  EN
• Skatīties atklāto sēdi
• Mākslīgais intelekts (vispārīga informācija)

Pētniecības drošība 

Ministri arī pieņēma ieteikumu par pētniecības drošības stiprināšanu, lai palīdzētu Komisijai, dalībvalstīm un pētniecības organizācijām novērst pētniecības drošības riskus, kas izriet no atklātības un starptautiskās sadarbības. Ieteikumā tiek brīdināts, ka ir steidzami jāuzlabo pētnieku un akadēmisko aprindu informētība un jāveido noturība visā Eiropā. Ministru pieņemtajā tekstā ir apzināti riski, kas galvenokārt saistīti ar zināšanu nevēlamu nodošanu, ļaunprātīgu ietekmi un ētikas vai integritātes pārkāpumiem. Ieteikumā nav saistošu noteikumu, bet sniegti norādījumi par pasākumiem, ko varētu veikt Komisija, dalībvalstis un pētniecības aprindas.  

Šis ieteikums ir bijis prezidentvalsts Beļģijas prioritāte pētniecības un inovācijas jomā. Lai gan mēs esam atvērti zināšanu apmaiņai un starptautiskai sadarbībai pētniecības jomā, mums nevajadzētu būt naiviem. Mainīgais ģeopolitiskais konteksts steidzami prasa mūsu kopīgu reakciju, lai izvairītos no tā, ka mūsu pašu pētniecību pavērš pret mūsu drošību vai vērtībām. Zinātnieku kopienai nekavējoties ir vajadzīgi norādījumi.

Villijs Borsī, Valonijas ministru prezidenta vietnieks un ekonomikas, ārējās tirdzniecības, pētniecības un inovācijas, digitālo lietu, teritoriālās plānošanas, lauksaimniecības, IFAPME un kompetences centru ministrs

• Padome pieņem ieteikumu par pētniecības drošības stiprināšanu (paziņojums presei, 2024. gada 23. maijs)
• Padomes ieteikums par pētniecības drošības stiprināšanu
• Skatīties atklāto sēdi
• Komisijas priekšlikums

Zināšanu valorizācija 

Ministri apstiprināja Padomes secinājumus par zināšanu valorizāciju – procesu, kurā no zināšanām, kas iegūtas pētniecības un inovācijas rezultātā, tiek radīta sociāla un ekonomiska vērtība. Secinājumu galvenais mērķis ir pievērsties veidiem, kā atbalstīt zināšanu valorizāciju. Pieņemtais teksts izvērtē nesenās iniciatīvas un pamatnostādnes zināšanu valorizācijas stiprināšanai un sniedz ieteikumus plaisas mazināšanai Eiropas inovācijas vidē.  

Zināšanu valorizācija ir spēcīgs mūsu rūpniecības konkurētspējas palielināšanas un mūsu iedzīvotāju dzīves uzlabošanas instruments. Mēs nevaram pieļaut, ka mūsu bagātīgās zināšanas paliek laboratorijā un netiek pārvērstas par konkrētiem projektiem mūsu sabiedrības labā. Tikai maksimāli izmantojot mūsu pētniecību un inovāciju, mēs varēsim konkurēt pasaules mērogā un uzņemties vadību zināšanās balstītas rūpniecības revolūcijā nākotnē.

Villijs Borsī, Valonijas ministru prezidenta vietnieks un ekonomikas, ārējās tirdzniecības, pētniecības un inovācijas, digitālo lietu, teritoriālās plānošanas, lauksaimniecības, IFAPME un kompetences centru ministrs

• Padome pieņem secinājumus par zināšanu valorizācijas stiprināšanu (paziņojums presei, 2024. gada 23. maijs)
• Padomes secinājumi par zināšanu valorizāciju
• Padomes 2022. gada ieteikums par zināšanu valorizācijas pamatprincipiem
• Prezidentvalsts 2023. gada piezīme “Pētniecības valorizācija kā ekonomikas un rūpniecības atveseļošanas un noturības instruments”

Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ex post novērtējums

Ministri apstiprināja Padomes secinājumus par pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ex post novērtējumu. Pamatprogramma ilga no 2014. līdz 2020. gadam. Secinājumos analizēti pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pamatprincipi, tās zinātniskā, sociālā un ekonomiskā ietekme un sinerģija starp pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un citām Eiropas programmām un fondiem. Secinājumos pausts gandarījums par atbalstu, ko programma sniedz Eiropas Pētniecības telpai (EPT), un pausts aicinājums uzlabot turpmāko programmu īstenošanu un uzraudzību. Šie secinājumi ir pirmais pagrieziena punkts gaidāmajās sarunās par nākamo pamatprogrammu.

Lai gan pamatprogramma “Apvārsnis 2020” ir veiksmes stāsts, mēs nedrīkstam būt pašapmierināti. Turpmākajos gados pētniecībai un inovācijai būs izšķiroša nozīme mūsu konkurētspējā un suverenitātē. Mums ir maksimāli jāizmanto pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” gūtā pieredze, lai nodrošinātu, ka nākamā pētniecības un izstrādes pamatprogramma ir vēl vērienīgāka, efektīvāka un veiksmīgāka.

Villijs Borsī, Valonijas ministru prezidenta vietnieks un ekonomikas, ārējās tirdzniecības, pētniecības un inovācijas, digitālo lietu, teritoriālās plānošanas, lauksaimniecības, IFAPME un kompetences centru ministrs

• Padome apstiprina secinājumus par pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” novērtējumu (paziņojums presei, 2024. gada 23. maijs)
• Padomes secinājumi par pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ex post novērtējumu
• Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ex post novērtējums

  Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):

  EN
• “Apvārsnis Eiropa” (vispārīga informācija)

Progresīvo materiālu pētniecība un inovācija – politikas debates

Ministri rīkoja politikas debates par pētniecību un inovāciju, lai nodrošinātu progresīvus materiālus līderībai rūpniecībā. Šo politikas debašu pamatā bija prezidentvalsts Beļģijas sagatavota piezīme, kuras mērķis bija koncentrēties uz kopīgu koordināciju, lai mazinātu sadrumstalotību, noteikt prioritāti nozaru piemērošanas jomām un apmainīties ar esošo paraugpraksi. “Progresīvi materiāli” ir jauni materiāli vai vielas ar uzlabotām īpašībām (t. i., stiprumu, ilgizturību vai vadītspēju), kas ļauj radīt jaunus produktus un ierīces, kas ir būtiski dažādās nozarēs, tostarp kosmosa, aizsardzības, lauksaimniecības pārtikas un veselības aprūpes nozarēs.

• Prezidentvalsts piezīme – “Pētniecība un inovācija, lai nodrošinātu progresīvus materiālus līderībai rūpniecībā”
• Komisijas paziņojums par progresīviem materiāliem līderībai rūpniecībā

Citi jautājumi

• Nākamās prezidentvalsts programma   

Ungārijas delegācija Padomei sniedza informāciju par nākamās prezidentvalsts darba programmu pētniecības jomā.