Konkurētspējas padome (Iekšējais tirgus un rūpniecība), 2024. gada 7. marts

Galvenie rezultāti

Maksājumu kavējumu regula

Ministri apsprieda progresu, kas panākts saistībā ar darbu nolūkā panākt kopēju nostāju attiecībā uz maksājumu kavējumu regulu. Ministri apmainījās viedokļiem, pamatojoties uz prezidentvalsts Beļģijas sagatavotu dokumentu. Galvenie apspriežamie jautājumi bija juridiskā instrumenta (direktīvas vai regulas) izvēle un saistošie 30 dienu maksājumu termiņi (neatkarīgi no tā, vai tie būtu jānosaka vai jāpielāgo situācijām, kurās darbojas uzņēmumi).

Priekšlikums maksājumu kavējuma regulai ir daļa no “MVU atvieglojumu paketes”, kas ir vairākas iniciatīvas, ar kurām Komisija nāca klajā 2023. gada 12. septembrī, lai apmierinātu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vajadzības pašreizējā ekonomikas vidē.

Ar Komisijas ierosināto juridisko tekstu spēkā esošie tiesību akti (maksājumu kavējumu direktīva) tiek pārveidoti par regulu un tiek novērsti pašreizējie trūkumi, tostarp tādu pietiekamu preventīvu pasākumu un piemērotu atturošu līdzekļu trūkums, kuru izpildes un tiesiskās aizsardzības mehānismi ir nepietiekami.

• Eiropas Komisijas priekšlikums regulai par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos
• Paziņojums par MVU paredzētu atvieglojumu paketi
• Prezidentvalsts piezīme apspriedei

  Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):

  EN
• Atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem (vispārīga informācija)

2024. gada ziņojums par vienoto tirgu un konkurētspēju

Ministri apmainījās viedokļiem par 2024. gada ziņojumu par vienoto tirgu un konkurētspēju (ASMCR), ar kuru Komisija nāca klajā 14. februārī. Šis gada ziņojums par vienoto tirgu un konkurētspēju ir atbilde uz Eiropadomes 2023. gada marta lūgumu uzraudzīt vienotā tirgus stāvokli un tā konkurētspēju. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šā gada ziņojumā ir iekļauti jauni konkurētspējas rādītāji atbilstīgi Komisijas 2023. gada paziņojumam “ES ilgtermiņa konkurētspēja: skatījums pēc 2030. gada”. Ziņojumā ir analizēta situācija vienotajā tirgū, pamatojoties uz deviņām konkurētspējas jomām: vienotā tirgus darbība, piekļuve privātajam kapitālam, publiskās investīcijas un infrastruktūra, pētniecība un inovācija, enerģētika, apritīgums, digitalizācija, izglītība un prasmes, un tirdzniecība un atvērta stratēģiskā autonomija.

Diskusijas pamatā bija prezidentvalsts Beļģijas sagatavots dokuments, kurā ministri tika aicināti apsvērt četrus tematus: galvenie konkurētspējas virzītājspēki, veidi, kā nākotnē uzlabot ASMCR (t. i., izmantojot jaunus galvenos snieguma rādītājus), veidi, kā stiprināt ES atvērto stratēģisko autonomiju, neradot vienotā tirgus izkropļojumus, un Vienotā tirgus noteikumu izpildes panākšanas darba grupas (SMET) galvenie mērķi.

• 2024. gada ziņojums par vienoto tirgu un konkurētspēju
• Vienotā tirgus noteikumu izpildes panākšanas darba grupa (SMET)
• Prezidentvalsts piezīme apspriedei

  Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):

  EN
• ES vienotais tirgus (vispārīga informācija)
• ES ilgtermiņa konkurētspēja: skatījums pēc 2030. gada

Citi jautājumi

Sadaļā “Citi jautājumi” ministri tika informēti par pieciem jautājumiem:

• prezidentvalsts informēja dalībvalstis par pašreizējo stāvokli saistībā ar dažādām likumdošanas iniciatīvām, kas patlaban tiek apspriestas. Prezidentvalsts jo īpaši informēja ministrus par pašreizējo stāvokli attiecībā uz trim svarīgiem priekšlikumiem:

Piespiedu darba aizlieguma direktīva

• Padome un Parlaments panāk vienošanos par tādu produktu aizliegšanu, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu (paziņojums presei, 2024. gada 5. marts)
• Komisijas priekšlikums

Uzņēmumu pienācīga rūpība attiecībā uz ilgtspēju

• Uzņēmumu pienācīga rūpība attiecībā uz ilgtspēju: Padome un Parlaments panāk vienošanos, lai nodrošinātu vides un cilvēktiesību aizsardzību (paziņojums presei, 2023. gada 14. decembris)
• Komisijas priekšlikums
• Korporatīvā ilgtspēja (vispārīga informācija)

Iekšējā tirgus ārkārtējā stāvokļa un noturības akts (bijušais VTĀI)

• VTĀI / ITĀSNA: Padome un Parlaments panāk provizorisku vienošanos par krīžgatavību (paziņojums presei, 2024. gada 1. februāris)
• Kompromisa teksta galīgā redakcija nolūkā panākt vienošanos

  Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):

  EN
• Padomes sarunu pilnvarojums

  Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):

  EN
• Komisijas priekšlikums

• Prezidentvalsts un Komisija informēja ministrus par progresu attiecībā uz “Eiropas tūrisma programmu 2030. gadam” un par tūrisma ministru neformālo padomi, ko prezidentvalsts Beļģija 19. un 20. februārī organizēja Luvenlanēvā (Louvain-la-Neuve).

• Padomes secinājumi par Eiropas tūrisma programmu 2030. gadam
• Neformāla tūrisma ministru sanāksme (Beļģijas prezidentūras tīmekļa vietne)

• Vācijas, Nīderlandes, Dānijas, Spānijas, Somijas un Portugāles delegācijas informēja ministrus par nepieciešamību atjaunināt Eiropas līmeņa jūrniecības stratēģiju. Pašreizējā stratēģija, tā sauktā “LeaderSHIP 2020”, tika pieņemta, reaģējot uz ekonomikas krīzi kuģubūves nozarē 2013. gadā, un kopš tā laika tā nav mainīta. Vācija un Nīderlande aicināja Komisiju publicēt jaunu jūrniecības stratēģiju un lūdza prezidentvalsti Beļģiju apsvērt jūrniecības nozares konkrētās vajadzības gaidāmajā Padomes secinājumu projektā par rūpniecības politiku.

• “LeaderSHIP 2020”

• Valsts atbalsta noteikumi ilgtermiņa konkurētspējai

Pēc Zviedrijas delegācijas un 10 citu dalībvalstu lūguma ministriem tika sniegta informācija par valsts atbalsta noteikumu ietekmi uz ilgtermiņa konkurētspēju. Zviedrijas delegācija ierosināja pašreizējo īstermiņa atvieglojuma pasākumu vietā valsts atbalstam piemērot ilgtermiņa pieeju.

• Zāļu trūkums

Pēc Francijas delegācijas lūguma ministru darba kārtībā bija iekļauts punkts par to, kā uzlabot zāļu piegādes drošību Eiropas Savienībā. Francijas delegācija norādīja, ka, kā to atklāja Covid-19 pandēmija, Eiropa ir lielā mērā atkarīga no Āzijā ražoto kritiski svarīgo zāļu importa. Delegācija norādīja, ka 2023. gada 2. maijā 22 dalībvalstis parakstīja neoficiālu dokumentu, kurā uzsvērta nepieciešamība uzlabot zāļu piegādes drošību Eiropā, veicinot likumdošanas iniciatīvu “kritiski svarīgo zāļu akta” veidā, lai stiprinātu Eiropas ražošanas jaudu, kā arī Eiropas noturību un stratēģisko autonomiju.

ES rūpniecības politikas nākotne

Pusdienu laikā ministri rīkoja debates par ES rūpniecības politikas nākotni. Šo debašu pamatā bija prezidentvalsts sagatavota piezīme, kurā ministri tika aicināti apsvērt nozares, kurās ES jau ir konkurences priekšrocības, kā arī galvenos rādītājus, kas izmantoti to identificēšanai.

“Mūsu konkurētspējas stiprināšana” ir viena no sešām prezidentvalsts Beļģijas prioritātēm. Tā aicina Eiropas Savienību mainīgajā pasaulē, kurā valda jauna ģeopolitiskā realitāte un revolucionāras tehnoloģijas, piemēram, mākslīgais intelekts, par prioritāti noteikt savas ilgtermiņa konkurētspējas un rūpniecības politikas. Viens no šīs prioritātes konkrētajiem iznākumiem būs Padomes secinājumu par ES rūpniecības politikas nākotni pieņemšana Konkurētspējas padomē 24. maijā. Pusdienu laikā notikusī viedokļu apmaiņa tiks izmantota debatēs par ES rūpniecības politikas nākotni un sniegs ieguldījumu šajos Padomes secinājumos.

• ES rūpniecības politika (vispārīga informācija)