"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Konkurētspējas padomes (Pētniecība un kosmoss) sanāksme, 2025. gada 23. maijs
Galvenie rezultāti
Pētniecība
“Apvārsnis Eiropa” – vidusposma novērtējums
Ministri apsprieda 2025. gada 30. aprīlī pieņemto programmas “Apvārsnis Eiropa” vidusposma novērtējumu. “Apvārsnis Eiropa” ir ES pētniecības un inovācijas pamatprogramma 2021.–2027. gadam, un tās ir budžets ir 93,5 miljardi EUR. Ministri analizēja gūto pieredzi, lai sagatavotu nākamo, desmito, pamatprogrammu laikposmam no 2027. līdz 2034. gadam.
Lielākā daļa delegāciju atzinīgi novērtēja pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” pozitīvos rezultātus un pauda atbalstu Komisijas priekšsēdētājas lēmumam pamatprogrammu saglabāt kā atsevišķu programmu. Tomēr vairāki ministri pauda nožēlu, ka daudzi izcili pētniecības projekti nav saņēmuši nekādu finansējumu, un mudināja vienkāršot administratīvās procedūras, jo īpaši attiecībā uz MVU. Šajā ziņā vairākas delegācijas atzinīgi novērtēja fiksētas summas izmantošanu. Daudzas delegācijas uzsvēra izcilības un konkurences nozīmi pētniecības politikas sekmīgā īstenošanā, savukārt citas uzsvēra sadarbības vērtību un to, ka pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa” ir jāsniedz labums visiem reģioniem.
Delegācijas arī pauda gandarījumu par progresu attiecībā uz dzimumu līdzsvaru pētniecības politikā un mudināja turpināt centienus šajā virzienā. Viedokļi atšķīrās par divējāda lietojuma (civilu un militāru) pētniecības projektu finansēšanu Eiropas Inovācijas padomē – daudzi ministri pauda atbalstu, savukārt citi atkārtoti uzsvēra programmas civilo ievirzi.
Eiropas Pētniecības telpas politikas programma 2025.–2027. gadam
Ministri panāca politisku vienošanos par ieteikumu attiecībā uz EPT politikas programmu 2025.–2027. gadam.
Ieteikumā ir izklāstītas EPT galvenās darbības, un tas kalpo par ceļvedi nākamajiem trim gadiem. Šogad EPT atzīmē 25 pastāvēšanas gadus, kuru gaitā tā ir bijusi svarīgs instruments, ar ko izveidot vienotu pētniecības un inovācijas tirgu.
EPT 25 gadus ir palīdzējusi pētniecības un inovācijas kopienai koordinēt centienus un sasniegt pārsteidzošus rezultātus. Politikas programma 2025.–2027. gadam būs ceļvedis, lai orientētos šajā kopējā telpā: pētnieku patiesa pārvietošanās brīvība pasaules lielākajā pētniecības un inovācijas ekosistēmā.
Marcins Kulaseks, Polijas zinātnes un augstākās izglītības ministrs
Gaidāms, ka ministri apstiprinās Padomes secinājumus par mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu zinātnē; tajos tiek aicināts izstrādāt visaptverošu stratēģiju, lai veicinātu MI ieviešanu zinātnē, izmantojot ētisku, ilgtspējīgu, iekļaujošu un uz cilvēku vērstu pieeju.
Mākslīgais intelekts var pilnībā pārveidot zinātniskos atklājumus, veicināt inovāciju un uzlabot mūsu pētnieku produktivitāti. Eiropai ir ātri jāizmanto šīs iespējas, vienlaikus risinot ētiskas un sociālas problēmas un riskus, ko rada šis straujais tehnoloģijas progress.
Marcins Kulaseks, Polijas zinātnes un augstākās izglītības ministrs
Ministri tika informēti arī par šādiem diviem jautājumiem:
vairākas delegācijas pauda ieinteresētību tajā, lai partnerība pētniecības un inovācijas jomā Vidusjūras reģionā (PRIMA) tiktu turpināta arī pēc 2027. gada;
Dānijas delegācija arī iepazīstināja ar nākamās prezidentvalsts darba programmu pētniecības jomā.
Ministri apstiprināja Padomes secinājumus par satelītdatu, īpaši no Zemes novērošanas satelītu konstelācijām iegūtu satelītdatu, izmantošanu civilās aizsardzības un krīžu pārvarēšanas nolūkos.
Secinājumos tika ņemta vērā Zemes novērošanas un citu kosmosā balstītu datu nozīme noturībā un krīžgatavībā un apsvērta mākslīgā intelekta (MI) un citu tehnoloģiju izmantošana labākai datu apstrādei un drošības pasākumiem pret iespējamiem apdraudējumiem (piemēram, kiberuzbrukumiem).
Kosmosa tehnoloģija kļūst par svarīgu Eiropas drošības pīlāru, jo īpaši draudu prognozēšanā un efektīvā krīžu pārvarēšanā. Ir būtiski nodrošināt drošu un uzticamu reāllaika piekļuvi satelītdatiem. Eiropai ir potenciāls kļūt par inovācijas centru, kas apvieno progresīvus uzņēmumus, jaunuzņēmumus, akadēmiskās iestādes un modernu, apņēmīgu publisko pārvaldi. Veicinot sadarbību, mēs varam radīt apstākļus spēcīgākai drošībai un līderībai tehnoloģiju jomā.
Mihals Baranovskis, Ekonomikas attīstības un tehnoloģiju ministrijas valsts sekretāra vietnieks
Kosmosā balstīti dati noturības, drošības un krīžu pārvarēšanas uzlabošanai ES
Pēc tam, kad tika pieņemti Padomes secinājumi par satelītdatu izmantošanu aizsardzības un krīžu pārvarēšanas nolūkos, ministri apmainījās viedokļiem par kosmosā balstītu datu izmantošanu šim pašam mērķim.
Ministri vienojās, ka, pārvaldot dabas vai cilvēku apdraudējumu radītos riskus, ir pilnībā jāizmanto kosmosa resursi, piemēram, attēlveidošana, navigācija un savienojamība. Publiskiem un privātiem kosmosā balstītiem risinājumiem ir liels potenciāls uzlabot noturību un drošību. Daudzas delegācijas ierosināja idejas, kā uzlabot koordināciju starp ES un dalībvalstīm, tostarp pārrobežu reģionālo sadarbību, palielinot informētību par kosmosa datiem un veicinot sadarbību starp kosmosa jomas dalībniekiem, krīžu pārvarēšanas iestādēm un Komisiju.
Vairākas delegācijas uzsvēra, cik svarīgi ir optimizēt esošo infrastruktūru, ņemot vērā jauno projektu augstās izmaksas un ilgos termiņus, un izmantot tādus rīkus kā MI datu apstrādei, uzlabot datu izmantojamību galalietotājiem un uzlabot galasaņēmēju prasmes. Vairākas dalībvalstis arī atbalstīja satelītu spēju divējādu (civilu un militāru) izmantošanu, ar nosacījumu, ka tiek pilnībā ievērota datu drošība, konfidencialitāte un valstu kompetence aizsardzības jautājumos.
