"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Konkurētspējas padome (iekšējais tirgus un rūpniecība), 2025. gada 22. maijs
Galvenie rezultāti
Publiskā saskarne darba ņēmēju norīkošanas deklarēšanai
Ministri apstiprināja Padomes nostāju (vispārēju pieeju) attiecībā uz Regulu par norīkoto darba ņēmēju e-deklarāciju. “Norīkots darba ņēmējs” ir darba ņēmējs, kuru darba devējs ir nosūtījis uz laiku sniegt pakalpojumu citā dalībvalstī. Regulas mērķis ir samazināt uzņēmumiem uzlikto administratīvo slogu, šajā nolūkā paredzot norīkojuma deklarāciju iesniegšanu jaunā brīvprātīgā tiešsaistes saskarē, kas norīkotiem darba ņēmējiem ļautu reģistrēties lietotājiem draudzīgā veidā attālināti un elektroniski.
Lielākā daļa delegāciju vispārējo pieeju atbalstīja un uzsvēra ieguvumus, ko e-deklarācija var sniegt attiecībā uz administratīvo vienkāršošanu, vienotā tirgus integrāciju, pārvietošanās brīvību un darba ņēmēju tiesību aizsardzību. Daudzi ministri atgādināja, ka sistēma ir brīvprātīga un ka valsts iestādēm ir jāsaglabā augsts kontroles līmenis.
Publiskā saskarne norīkotajiem darba ņēmējiem būtiski maina pakalpojumu iekšējo tirgu. Progresīvu digitālo tehnoloģiju izmantošana un darbinieku nosūtīšana uz citu dalībvalsti būs ātrāka, lētāka un vienkāršāka; darba ņēmēji turpinās izmantot savas tiesības, un pakalpojumu vienotais tirgus būs tuvāks izveides pabeigšanai.
Ekonomikas attīstības un tehnoloģiju ministrijas valsts sekretāra vietnieka Mihala Baranovska īss paziņojums pirms sanāksmes
Politikas debatēs ministri sprieda par to, kā labāk pielāgot tradicionāli spēcīgu nozaru rūpniecības politiku. Konkurētspējas kompasā tika ierosinātas vairākas nozaru pamatiniciatīvas svarīgām nozarēm, piemēram, 2025. gada 19. martā iesniegtais Tērauda un metālu rīcības plāns un 2025. gada 5. martā iesniegtais Autobūves nozares rīcības plāns. Ar ķīmiskās rūpniecības tiesību aktu paketi ir plānots nākt klajā 2025. gadā.
Ministri apmainījās viedokļiem par to, kā palielināt tradicionāli spēcīgu nozaru konkurētspēju, vienlaikus turpinot strādāt pie klimata mērķiem. Daudzi ministri uzsvēra, ka ir jāsaglabā pragmatiska pieeja, jāpazemina enerģijas cenas un jāuzlabo starpsavienojumu infrastruktūra, jānodrošina izejvielu piegādes drošība, jāveicina tehnoloģiju attīstība un jānodrošina finansējums rūpniecībai. Daudzas delegācijas uzsvēra, cik svarīgi ir publiskajā iepirkumā nodrošināt pieprasījumu pēc mazoglekļa produktiem, aicināja vienkāršot tiesību aktus un samazināt administratīvo slogu, kā arī apkarot negodīgu konkurenci un oglekļa emisiju pārvirzi, efektīvi izmantojot tirdzniecības aizsardzības instrumentus un oglekļa ievedkorekcijas mehānismu.
Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks uzplauksmes un industriālās stratēģijas jautājumos Stefans SEŽURNĒ (Stéphane Séjourné) iepazīstināja ar vienotā tirgus stratēģiju, ko komisāru kolēģija bij pieņēmusi iepriekšējā dienā. Stratēģija ir vērsta uz “Briesmīgo desmitnieku” (“Terrible Ten”) – tie ir visnozīmīgākie šķēršļi desmit nozarēs, kas kavē ES uzņēmumu paplašināšanos visās dalībvalstīs. Tā uzsver, ka ir vajadzīgi vērienīgāki mērķi pakalpojumu, vienkāršošanas un digitalizācijas jomā, jo īpaši attiecībā uz MVU, un aicina uz lielāku politisko līdzdalību, no katras dalībvalsts ieceļot iekšējā tirgus šerpu.
Dalībvalstis stratēģiju novērtēja atzinīgi. Daudzas delegācijas apliecināja vēlmi sadarboties stratēģijas īstenošanā. Ministri uzsvēra savas dažādās prioritātes stratēģijā, tostarp atbalstu MVU, administratīvā sloga samazināšanu, enerģētikas, transporta un datu starpsavienojumu palielināšanu, procedūru digitalizāciju un teritoriālo piegādes ierobežojumu samazināšanu.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Publiskais iepirkums: stratēģiskie mērķi un turpmākā virzība
Ministri rīkoja debates par to, kāda nozīme ir publiskajam iepirkumam kā stratēģiskam instrumentam, kura gada budžets ir 2,3 triljoni EUR un kurā ieinteresētās personas ir 250 000 publisko, reģionālo un vietējo iestāžu. Prezidentvalsts Polija ir sagatavojusi piezīmi, lai virzītu diskusiju. Tālāko debašu pamatā bija divi jautājumi, kurus prezidentvalsts bija uzdevusi ministriem. Viens no tiem attiecas uz to, kā, izmantojot publisko iepirkumu, turpināt virzību uz daudzajiem un strauji mainīgajiem ES stratēģiskajiem mērķiem, piemēram, konkurenci, ilgtspēju, noturību, inovāciju, drošību, drošumu un konkurētspēju. Otra jautājuma mērķis bija novērtēt dalībvalstu viedokļus par to, cik elastīgas valsts iestādes ir, lemjot par sasniedzamajiem mērķiem un par to, kā tos sasniegt.
Ministri, paužot dažādus viedokļus, dalījās viedokļiem par gaidāmo ES publiskā iepirkuma tiesību aktu pārskatīšanu. Visas delegācijas un Komisija uzsvēra, ka Eiropas regulējums ir jāvienkāršo, samazinot tiesību aktu skaitu, ieviešot digitālos rīkus un nosakot skaidrākus noteikumus. Ministri arī apsprieda, kurus ES stratēģiskos mērķus – piemēram, vides mērķus, sociālo politiku, ekonomisko suverenitāti un valsts drošību – publiskais iepirkums varētu palīdzēt sasniegt, un apsprieda, vai un kad varētu ieviest ES preferenču klauzulu. Daudzas delegācijas atbalstīja iespēju ļaut valsts, reģionālajām un vietējām līgumslēdzējām iestādēm elastīgi pielāgot jaunos nozaru kritērijus, tostarp ES prioritātes, to konkrētajām vajadzībām. Tās stingri iestājās par to, ka pārskatīšanā galvenā uzmanība jāpievērš iepirkuma procedūru vienkāršošanai ES līmenī vai tam, “kā iepirkt”, vienlaikus līgumslēdzējām iestādēm dodot iespēju izvēlēties, “ko iepirkt”.
Padome kā birokrātijas filtrs
Ministri rīkoja otrās politikas debates par to, kā uzlabot likumdošanas procesu, lai to padarītu labvēlīgāku uzņēmējdarbībai. Eiropadome 2025. gada 20. marta secinājumos uzsvēra, ka steidzami ir jāvienkāršo un krasi jāsamazina administratīvais, regulatīvais un ziņošanas slogs. Secinājumi aicināja racionalizēt ES tiesību aktus, kas veicinātu skaidru, vienkāršu un inovācijai labvēlīgu tiesisko regulējumu. Konkurētspējas kompasā, ar kuru nāca klajā 2025. gada janvārī, kā pirmais horizontālais veicinošais faktors ir noteikts, ka ir jānodrošina, lai ES regulas atbalstītu konkurētspēju. Ministri apmainījās viedokļiem par diviem jautājumiem: kā Padome pati var īstenot savus labāka regulējuma principus un kā Padome var efektīvi darboties kā birokrātijas filtrs, veicinot darījumdarbībai labvēlīgu normatīvo vidi.
Visi ministri bija vienisprātis, ka regulējuma uzlabošanai un procesu vienkāršošanai vajadzētu būt visu Eiropas iestāžu – Komisijas, Parlamenta un Padomes – prioritātei. Daudzas delegācijas ierosināja risinājumus likumdošanas procesa uzlabošanai, piemēram, rīkot plašas apspriedes ar ieinteresētajām personām, veikt rūpīgus ietekmes novērtējumus (tostarp attiecībā uz būtiskiem grozījumiem) un izvērtēt tiesību aktu ietekmi, jo īpaši uz maziem un vidējiem uzņēmumiem. Dažas delegācijas aicināja piemērot tādus principus kā proporcionalitāte, subsidiaritāte un noteikumu “viens pieņemts – viens atcelts” (tas, paredz, ka, ierosinot jaunus tiesību aktus, tiek atcelts spēkā esošs tiesību akts), lai nodrošinātu, ka jaunie tiesību akti ir efektīvi un nerada pārmērīgu slogu. Prezidentvalsts apstiprināja, ka labāks regulējums joprojām būs trijotnes prioritāte.
Citi jautājumi
Sadaļā “Citi jautājumi” ministri tika informēti par šādiem jautājumiem:
Prezidentvalsts Polija ministrus informēja par pašreizējo stāvokli saistībā ar tiesību aktu priekšlikumiem, ar kuriem ir strādāts prezidentūras laikā:
Regula par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos,
Direktīva par Eiropas pārrobežu asociācijām,
Regula par piespiedu licencēšanu krīzes pārvarēšanai,
Regula par rotaļlietu drošumu,
Regula par mazgāšanas līdzekļiem un virsmaktīvajām vielām.
Čehijas, Francijas, Itālijas, Latvijas, Portugāles, Slovākijas, Spānijas, Ungārijas un Vācijas delegācijas atgādināja ministriem, ka ir jāturpina diskusijas par standartam būtisku patentu regulējumu.
Francijas delegācija nāca klajā ar informāciju par Eiropas autobūves nozares rīcības plāna ātru īstenošanu, tostarp par atbalstu Eiropas akumulatoru vērtības ķēdei.
Francijas delegācija nāca klajā ar otru informācijas punktu par finansējuma mobilizēšanu rūpniecībai un ES stratēģisko autonomiju Eiropas un valstu līmenī.
Francijai bija arī trešais informācijas punkts par ASV iestāžu veikto muitas nodokļu palielināšanu un pasākumiem ES tirgus aizsardzībai pret jaudas pārpalikuma plūsmām.
Dānijas delegācija informēja ministrus par nākamās prezidentvalsts darba programmu iekšējā tirgus un rūpniecības jomā.
Padome bez apspriešanas arī pieņēma neleģislatīvo “A” punktu sarakstos iekļautos punktus.
