"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Konkurētspējas padome (Iekšējais tirgus un rūpniecība), 2025. gada 29. septembris
Galvenie rezultāti
Eiropas Konkurētspējas fonds
Ministri rīkoja politikas debates par Eiropas Konkurētspējas fondu (EKF), kas ir viens no galvenajiem ES 2028.–2034. gada ilgtermiņa budžeta elementiem (nākamā daudzgadu finanšu shēma, DFS). Dalībvalstis atzinīgi novērtēja EKF kā svarīgu instrumentu, kas var palīdzēt novērst pašreizējo investīciju nepietiekamību, sniegt finansiālu atbalstu uzņēmumiem, piesaistīt privāto kapitālu un mazināt investīciju riskus.
Lielākā daļa delegāciju aicināja steidzami īstenot EKF un uzstāja, ka dalībvalstīm ir pilnībā jāiesaistās EKF lēmumu pieņemšanā un pārvaldībā. Lielākā daļa delegāciju uzsvēra, ka ir jāņem vērā gan uzņēmumu, gan investoru vajadzības. Tas nozīmē, ka jānodrošina vienkāršotas, pārredzamas un efektīvas procedūras, kas līdz minimumam ierobežo administratīvo slogu. Daudzi aicināja īpašu uzmanību pievērst MVU. Tika pausti arī daudzi aicinājumi īpašu uzmanību pievērst izcilībai, kā arī ģeogrāfiskā līdzsvara nodrošināšanas pasākumiem.
Ministri rīkoja politikas debates par vienkāršošanas pasākumiem pēc tam, kad priekšsēdētājas izpildvietnieks Sežurnē (Séjourné) iepazīstināja ar pirmo progresa ziņojumu par šo jautājumu. Lai gan notiek centieni samazināt administratīvo slogu (proti, ar tā sauktajām “Omnibus” paketēm), jauni tiesību aktu priekšlikumi joprojām rada ievērojamas izmaksas uzņēmumiem. Ministri diskutēja par pareizo līdzsvaru starp nepieciešamajiem jaunajiem tiesību aktiem un nevajadzīgu administratīvo slogu uzņēmumiem, kā arī par Konkurētspējas padomes lomu, lai nodrošinātu, ka jaunie noteikumi ir samērīgi ar tiesību aktu mērķiem. Lielākā daļa ministru atzinīgi novērtēja vienkāršošanas ziņojumu un “omnibus” pieeju esošā sloga samazināšanai, lai gan dažos komentāros tika atgādināts, ka vienkāršošana nenozīmē ierobežojumu atcelšanu.
Attiecībā uz turpmākiem tiesību aktiem daudzas delegācijas aicināja piemērot labāka regulējuma principus, piemēram, sistemātiski izmantot ietekmes novērtējumus (tostarp MVU testus un konkurētspējai veltītas pārbaudes), “ex post” novērtējumus, apspriešanos ar ieinteresētajām personām vai reālās situācijas apsekojumus. Vairākas delegācijas atgādināja, ka ir vajadzīgs princips “digitāls pēc noklusējuma” un vispārināts “viens pieņemts – viens atcelts” princips, kas nozīmē, ka ar jebkuru jaunu tiesību aktu būtu jāatceļ spēkā esošs tiesību akts (dažas delegācijas pat ierosināja pāriet uz principu “viens pieņemts – divi atcelti”). Tika panākta vispārēja vienošanās, ka COMPET padomei būtu jāturpina uzraudzīt pašreizējos vienkāršošanas centienus un jābūt modrai, lai izvairītos no papildu sloga nākotnē.
Prezidentvalsts Dānija ir apņēmusies samazināt birokrātiju un slogu Eiropas uzņēmumiem. Vienlaikus mums ir jānodrošina, ka jaunie ES tiesību akti nerada nevajadzīgu slogu. Ar gandarījumu šodien uzklausīju Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieka Sežurnē viedokli par šo svarīgo uzdevumu. Mēs turpināsim cieši sadarboties ceļā uz spēcīgāku un konkurētspējīgāku Eiropu.
Mortens Bedskovs, Dānijas rūpniecības, uzņēmējdarbības un finanšu lietu ministrs
Pusdienu laikā ministri apmainījās viedokļiem par vienotā tirgus stratēģiju. Diskusijā piedalījās bijušais Itālijas premjerministrs, Žaka Delora institūta (Jacques Delors Institute) priekšsēdētājs un ziņojuma “Much more more than a market” (Daudz vairāk nekā tirgus) autors Enriko Leta (Enrico Letta). Ministri pauda viedokli par digitālajām iniciatīvām, kuru mērķis ir nodrošināt slogu mazinošu digitālo pārkārtošanos, kas balstās uz uzņēmumu vajadzībām, un vērienīgu digitālo iniciatīvu īstenošanu visās dalībvalstīs un uzņēmumos.
Sadaļā “Citi jautājumi” ministri tika informēti par sešiem jautājumiem:
Austrijas delegācija kopā ar Čehiju, Horvātiju, Grieķiju, Luksemburgu, Nīderlandi un Slovēniju sniedza informāciju par “nepamatotu teritoriālo piegādes ierobežojumu izbeigšanu”.
Komisija sniedza informāciju par pašreizējo stāvokli saistībā ar vienkāršošanas “Omnibus” paketēm.
Nīderlandes delegācija sniedza informāciju par 2025. gada deklarāciju par pusvadītājiem attiecībā uz ES Mikroshēmu akta pārskatīšanu.
