Skip to content
  • Ekonomikas un finanšu padome

Ekonomikas un finanšu padome, 2020. gada 18. februāris

Galvenie rezultāti

ES saraksts ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas

Padome šodien pieņēma pārskatītus secinājumus par ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas.

Darbs pie saraksta ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, balstās uz rūpīgu novērtēšanas, pārraudzības un dialoga procesu ar aptuveni 70 trešo valstu jurisdikcijām. Kopš mēs sākām šo uzdevumu, 49 valstis ir īstenojušas vajadzīgās nodokļu reformas, lai izpildītu ES kritērijus. Tas ir nenoliedzams panākums. Tomēr tas ir arī darbs, kas turpinās, un dinamisks process, kurā mūsu metodoloģija un kritēriji tiek nepārtraukti pārskatīti. Zdravko Maričs, Horvātijas premjerministra vietnieks un finanšu ministrs

Papildus 8 jurisdikcijām, kas jau bija iekļautas sarakstā, ES nolēma sarakstā ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, iekļaut arī šādas jurisdikcijas:

  • Kaimanu Salas;
  • Palau;
  • Panamu;
  • Seišelas.

Šīs jurisdikcijas neīstenoja nodokļu reformas, ko tās bija apņēmušās īstenot līdz saskaņotajam termiņam.

Secinājumu II pielikumā, kas attiecas uz jurisdikcijām ar vēl nenokārtotām saistībām, ir atspoguļoti termiņa pagarinājumi, kas piešķirti 12 jurisdikcijām, lai tās varētu ieviest saistību izpildei nepieciešamās reformas. Lielākā daļa termiņu pagarinājumu attiecas uz jaunattīstības valstīm, kurām nav finanšu centra un kuras jau ir panākušas nozīmīgu progresu savu saistību izpildē.

16 jurisdikcijām (Antigvai un Barbudai, Armēnijai, Bahamu Salām, Barbadosai, Belizai, Bermudu Salām, Britu Virdžīnu Salām, Kaboverdei, Kuka Salām, Kirasao, Māršala Salām, Melnkalnei, Nauru, Niue, Sentkitsai un Nevisai, Vjetnamai) ir izdevies īstenot visas vajadzīgās reformas, lai pirms saskaņotā termiņa izpildītu ES noteiktos labas pārvaldības principus nodokļu jomā, un tāpēc tās ir svītrotas no II pielikuma.

ES veicina labu pārvaldību nodokļu jomā visā pasaulē.

Eiropas pusgads

Padome pieņēma šādus dokumentus, kas saistīti ar 2020. gada Eiropas pusgada ekonomikas politikas koordinācijas procesu:

Eiropadome ieteikumu oficiāli pieņems savā marta sanāksmē.

2020. gada Eiropas pusgads noslēgsies jūlijā, kad tiks pieņemti konkrētām valstīm adresēti ieteikumi.

Ekonomikas pārvaldības pārskats

Komisija nāca klajā ar paziņojumu par ES ekonomikas pārvaldības pārskatu, kas publicēts 5. februārī.

Pārskatā tiek novērtēts, cik efektīva ir bijusi ekonomikas uzraudzības sistēma šādu mērķu sasniegšanā:

  • nodrošināt ilgtspējīgas valsts finanses un ekonomikas izaugsmi, kā arī izvairīties no makroekonomikas nelīdzsvarotības;
  • nodrošināt ciešāku ekonomikas politikas koordināciju; un
  • veicināt dalībvalstu ekonomikas snieguma konverģenci.

Pašreizējās struktūras stūrakmeņi ir sešu tiesību aktu kopums un divu tiesību aktu kopums, ar kuriem pievēršas vājajām vietām, ko atklāja ekonomikas un finanšu krīze. Kopš noteikumu ieviešanas attiecīgi 2011. un 2013. gadā ekonomikas konteksts ir būtiski mainījies.

Eiropas ekonomikā ir piedzīvoti septiņi secīgas izaugsmes gadi. Salīdzinot ar 24 dalībvalstīm 2011. gadā, patlaban nevienai dalībvalstij nepiemēro Stabilitātes un izaugsmes pakta korektīvo daļu – tā dēvēto "pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru".

ES budžets

Padome pieņēma ES 2021. gada budžeta pamatnostādnes.

Padome uzskata, ka nākamajā budžetā būtu jānodrošina piesardzīga budžeta plānošana un jāparedz pietiekamas drošības rezerves, nepārsniedzot maksimālos apjomus, lai varētu rīkoties neparedzētu apstākļu gadījumā. Vienlaikus pietiekami resursi būtu jāpiešķir to Savienības programmu un darbību īstenošanai, kas visvairāk veicina Savienības politikas mērķu sasniegšanu. Turklāt, lai izvairītos no jebkādiem nenokārtotiem maksājumiem, budžetam būtu jādod iespēja savlaicīgi pildīt saistības, kas jau pieņemtas saskaņā ar pašreizējo DFS.

Ministri arī ieteica Eiropas Parlamentam sniegt apstiprinājumu Komisijai attiecībā uz 2018. gada ES budžeta izpildi.

PVN reformas

Padome pieņēma divas reformas attiecībā uz esošajiem PVN noteikumiem.

Pirmā reforma attiecas uz tādas krāpšanas atklāšanu nodokļu jomā, kura ir saistīta ar pārrobežu e-komercijas darījumiem. Jaunie noteikumi ļaus dalībvalstīm saskaņoti iegūt informāciju, kuru elektroniskā veidā dara pieejamu maksājumu pakalpojumu sniedzēji, piemēram, bankas. Turklāt tiks izveidota jauna centrālā elektroniskā sistēma maksājumu informācijas glabāšanai un turpmākai šīs informācijas apstrādei, ko veiks valstu amatpersonas, kuras ir atbildīgas par krāpšanas apkarošanu.

Otrā reforma attiecas uz PVN noteikumiem, kuri ir piemērojami mazajiem uzņēmumiem. Jaunie noteikumi samazinās administratīvo slogu un atbilstības nodrošināšanas izmaksas mazajiem uzņēmumiem un palīdzēs izveidot fiskālo vidi, kas veicinās MVU izaugsmi un pārrobežu tirdzniecību.

Sanāksmju dosjē

Paziņojumi presei

Informācija presei

Kontaktinformācija presei

Ja neesat žurnālists, savu pieprasījumu, lūdzu, sūtiet sabiedrības informēšanas dienestam.

Akreditācija un preses pasākumi

Lai iegūtu vispārīgu informāciju par akreditāciju, lūdzu, apmeklējiet šo lapu.

Mediju akreditāciju starptautiskiem samitiem, kas notiek ārpus Eiropas Savienības, veiks uzņēmējvalsts pārvaldes iestādes.

Sekojiet līdzi

Citas sanāksmes: Ekonomikas un finanšu padome

Skatīt vairāk sanāksmju

Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 9. janvāris