Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padome (Veselība), 2022. gada 29. marts

Galvenie rezultāti

Pēc tam, kad tika sniegta jaunākā informācija par Savienības reakciju uz Ukrainas kara ietekmi uz veselību, ministri apmainījās viedokļiem par gaidāmajiem pārbaudījumiem saistībā ar Savienības vakcīnu solidaritātes stratēģiju.

Sanitārā un humanitārā situācija Ukrainā

Komisija informēja delegācijas par sanitāro un humanitāro situāciju Ukrainā un par Savienības īstenotajām darbībām, proti, par solidaritātes mehānisma izveidi Ukrainas pacientu pārsūtīšanai, par piekļuvi vakcinācijai pret infekcijas slimībām, īpaši attiecībā uz bērniem, un par iniciatīvām garīgās veselības jomā.

Ministri atkārtoti pauda apņemšanos atbalstīt Ukrainu un tās iedzīvotājus veselības jomā, kā arī pie tās robežas esošās Savienības dalībvalstis, kuras ir pirmās, kas sniedz medicīnisko aprūpi Ukrainas bēgļiem.

• Neformāla Veselības ministru videokonference, 2022. gada 15. marts
• To personu uzņemšana, kuras bēg no kara Ukrainā: Eiropas sagatavošana vajadzību apmierināšanai (Eiropas Komisija)

Savienības vakcīnu solidaritātes stratēģija

Divus gadus pēc pandēmijas sākuma un gadu pēc vakcinācijas kampaņu uzsākšanas Savienībā dalībvalstis apsprieda savas stratēģijas atjaunināšanu vakcīnu iepirkuma un ziedošanas jomā, lai izturētu jaunus pārbaudījumus, kas saistīti ar vakcināciju pret Covid-19.

Uzlabojas epidemioloģiskā situācija, kas saistīta ar SARS-CoV-2 izplatību Eiropā un visā pasaulē, un tajā pašā laikā vakcīnu piedāvājums tagad pārsniedz pieprasījumu gan dalībvalstīs, gan valstīs, kas saņem ES ziedojumus.

ES ir apņēmusies līdz 2022. gada vidum ziedot 700 miljonus devu, lai atbalstītu PVO izvirzīto mērķi vakcinēt 70 % pasaules iedzīvotāju. Līdz 2022. gada martam dalībvalstis jau bija nodrošinājušas vairāk nekā 400 miljonus Covid-19 vakcīnu devu tām valstīm, kurām tās bija visvairāk vajadzīgas, tādējādi ES ir kļuvusi par lielāko ziedotāju pasaulē.

Galvenais ES vakcinācijas stratēģijas mērķis joprojām ir dalīties vakcīnās ar valstīm, kurām tās ir vajadzīgas, taču stratēģijas īstenošana būs jāizvērtē, lai padarītu to efektīvāku.

Vispārējā ES vakcinācijas stratēģijā var tikt ieviestas šādas izmaiņas:

• vakcīnu iegādes līgumu pielāgošana tā, lai tiktu ņemts vērā lielais pirmreizēji vakcinēto Eiropas iedzīvotāju īpatsvars un dalībvalstu rīcībā esošā devu rezerve;
• ziedošanai paredzēto devu piegādes grafiku optimizācija un krājumu pārvaldība saziņā ar COVAX;
• regulārs dialogs ar uzņēmumiem, lai varētu veikt šādus pielāgojumus.

Dalībvalstis arī uzsvēra, cik svarīgi ir novērtēt šos risinājumus, izmantojot kopīgos zinātniskos atzinumus un novērojumus Savienības līmenī.

Visbeidzot, dalībvalstis uzsvēra, ka pēc iespējas ātrāk ir jānosaka kopēja vakcinācijas stratēģija, īpaši attiecībā uz iespēju plašāk sākt dot piekļuvi ceturtajai devai.

• Globālā solidaritāte Covid-19 pandēmijas laikā (vispārīga informācija)

Eiropas reakcija uz retām slimībām (neoficiālas pusdienas)

Vairāk nekā 30 miljoniem ES iedzīvotāju ir kāda no retajām slimībām; 95 % no viņiem joprojām nav tikuši ārstēti vai nav saņēmuši piemērotu aprūpi.

Šajā sakarībā ministri apmainījās viedokļiem par iespēju reto slimību jomā pastiprināt sadarbību un koordināciju starp dalībvalstīm un ES līmenī. Prezidentvalsts vēlējās sarīkot šīs debates, jo uzskata, ka Savienības rīcības pastiprināšana šajā jomā būtu konkrēts piemērs, ko sabiedrības veselības savienība dod Eiropas iedzīvotājiem.

Starp dalībvalstīm un medicīnas iestādēm jau norit sadarbība reto slimību jomā, un tā ir būtiska, lai palīdzētu attiecīgajiem pacientiem, taču ES rīcību vēl vairāk var uzlabot ar citiem līdzekļiem. Ministri īpaši apsprieda to, kāda nozīme reto slimību apkarošanā būs gaidāmajai Eiropas veselības datu telpai. Piekļuve kvalitatīviem veselības datiem drošos apstākļos varētu tādējādi palīdzēt paātrināt piekļuvi jaunām, drošākām un individuāli pielāgotām terapijām.

Citi jautājumi

Prezidentvalsts sniedza informāciju par nesen pieņemto lēmumu, ar ko pilnvaro Eiropas Savienības vārdā sākt sarunas par starptautisku nolīgumu attiecībā uz pandēmiju novēršanu, gatavību pandēmijām un reaģēšanu uz tām, kā arī papildu grozījumiem Starptautiskajos veselības aizsardzības noteikumos, kurus Padome ir nesen pieņēmusi.

• Starptautisks nolīgums par prevencijas un gatavības pasākumiem saistībā ar pandēmijām (vispārīga informācija)
• Padome dod zaļo gaismu sarunām par starptautisku līgumu par pandēmijām (paziņojums presei, 2022. gada 3. marts)

Prezidentvalsts ziņoja par dažādām konferencēm, kas kopš 2022. gada janvāra tika rīkotas veselības jomā. Tā pieminēja konferenci par veselības aprūpes sistēmas noturību (18. janvāris), par digitālo veselību (2. februāris), par veselības jautājumiem pasaules līmenī (9. februāris), par retajām slimībām (28. februāris) un par rezistenci pret antibiotikām (7. marts) un neformālo EPSCO padomi Grenoblē (10. februāris) par sabiedrības veselības savienības izveidi.

Prezidentvalsts informēja ministrus par sarunām, kas notiek starp Padomi un Eiropas Parlamentu, lai vienotos par kopēju nostāju attiecībā uz regulu par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem.

Padome bez apspriešanas arī pieņēma neleģislatīvo "A" punktu sarakstā iekļautos punktus.

Padome pieņēma Regulu, ar ko attiecībā uz reģionālajiem ekonomiskajiem pārskatiem lauksaimniecībā groza Regulu (EK) Nr. 138/2004.

• Nolīgums par reģionālu lauksaimniecības datu vākšanu (paziņojums presei, 2021. gada 29. novembris)
• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko attiecībā uz reģionālajiem ekonomiskajiem pārskatiem lauksaimniecībā groza Regulu (EK) Nr. 138/2004