Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padome (Sociālā politika), 2022. gada 16. jūnijs

Galvenie rezultāti

Platformu darbs

Prezidentvalsts iesniedza progresa ziņojumu par pašreizējo stāvokli attiecībā uz ierosināto direktīvu par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā.

Ierosinātā tiesību akta mērķis ir panākt, lai cilvēkiem, kuri strādā, izmantojot digitālās darba platformas, tiek piešķirts likumīgas nodarbinātības statuss, kas atbilst viņu faktiskajam darba režīmam, un tādējādi viņiem būtu darba tiesības un sociālie pabalsti, uz kuriem tiem ir tiesības.

Pašlaik Eiropas Savienībā vairāk nekā 28 miljoni cilvēku strādā, izmantojot digitālās darba platformas. Lielākā daļa šo cilvēku patiešām ir pašnodarbinātie, bet 5,5 miljoni cilvēku saskaņā ar Eiropas Komisijas aplēsēm ir nepareizi klasificēti kā pašnodarbinātie.

• Priekšlikums direktīvai par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā (progresa ziņojums)

Eiropas pusgads

Ministri rīkoja politikas debates par Eiropas pusgadu un jo īpaši par tā pārvaldību un konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem (KVAI) 2022. gadam. Šīs diskusijas rezultāti un ekonomikas un finanšu ministru, kā arī Eiropas lietu ministru līdzīgu debašu rezultāti tiks izmantoti diskusijās Eiropadomes 23. un 24. jūnija sanāksmē. Eiropas pusgads ir ekonomikas, fiskālās, darba un sociālās politikas koordinācijas cikls Eiropas Savienībā.

Padome arī apstiprināja šo KVAI nodarbinātības un sociālās politikas aspektus un pieņēma Nodarbinātības komitejas (EMCO) un Sociālās aizsardzības komitejas (SPC) atzinumu par šiem KVAI 2022. gadam un to novērtējumus par 2019. un 2020. gada ieteikumu īstenošanu.

• Eiropas pusgads (vispārīga informācija)

Portu sociālais samits – gadu vēlāk

Ministri apmainījās viedokļiem par dalībvalstu valsts mērķiem papildināt Eiropas sociālo tiesību rīcības plāna pamatmērķus (78 % nodarbinātu iedzīvotāju 2030. gadā, 60 % pieaugušo katru gadu piedalās apmācībā un par 15 miljoniem mazāk tādu cilvēku, kas pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam).

• Portu sociālais samits (sanāksmes vietne)
• Sociālās tiesības Eiropas Savienībā (vispārīga informācija)

Individuāli mācību konti

Padome pieņēma ieteikumu par individuāliem mācību kontiem. Tā mērķis ir palīdzēt pieaugušajiem darbspējīgā vecumā uzlabot un pielāgot savas prasmes saistībā ar zaļo un digitālo pārkārtošanos un Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāna mērķi līdz 2030. gadam panākt, ka katru gadu vismaz 60 % no visiem pieaugušajiem piedalās apmācībā.

Padome iesaka dalībvalstīm apsvērt iespēju izveidot individuālus mācību kontus, lai iedzīvotāji varētu piedalīties darba tirgum aktuālās apmācībās, un – ja tās nolemj izveidot individuālus mācību kontus – ieviest veicinošu satvaru.

• Padomes ieteikums par individuāliem mācību kontiem

Taisnīga pāreja uz klimatneitralitāti

Lai mazinātu sociālās un nodarbinātības problēmas, ko rada Eiropas zaļais kurss, kas ir politikas iniciatīvu kopums, kuru mērķis ir panākt, lai ES līdz 2050. gadam kļūtu klimatneitrāla, Padome pieņēma ieteikumu ar mērķi nodrošināt, ka Savienības pāreja uz klimatneitrālu un vidiski ilgtspējīgu ekonomiku līdz 2050. gadam ir taisnīga un nevienu neatstāj novārtā.

Ieteikumā ir ietverti norādījumi, kā sniegt atbalstu kvalitatīvai nodarbinātībai un drošai darba videi. Tajā būtiska uzmanība tiek pievērsta arī izglītības un apmācības pasākumiem un, piemēram, dalībvalstis tiek aicinātas attiecīgo valsts stratēģiju izstrādē un īstenošanā integrēt zaļās pārkārtošanās nodarbinātības un sociālos aspektus.

• Padomes ieteikums par to, kā nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti

Sociālās nelīdzsvarotības novēršanas procedūra

Nodarbinātības komitejas un Sociālās politikas komitejas priekšsēdētāji delegācijām darīja zināmu savu viedokli par Beļģijas un Spānijas priekšlikumu, ar kuru tās nāca klajā 2021. gada oktobra EPSCO padomē un kura mērķis ir nostiprināt Eiropas pusgada sociālo dimensiju, ieviešot sociālās nelīdzsvarotības novēršanas procedūru.

Personu ar invaliditāti nodarbinātība

Ministri apsprieda, kā palielināt personu ar invaliditāti nodarbinātības līmeni. Tiek lēsts, ka vienai piektdaļai ES iedzīvotāju (pašlaik aptuveni 87 miljoniem cilvēku) ir kāda veida invaliditāte. Cilvēki ar invaliditāti joprojām saskaras ar daudziem šķēršļiem attiecībā uz iespējām izmantot savas tiesības. Piemēram, 2021. gadā nodarbināti bija tikai 50,8 % cilvēku ar invaliditāti, kamēr personu bez invaliditātes vidū šis rādītājs bija 75 %. 37,6 % personu ar invaliditāti bija neaktīvas salīdzinājumā ar 17,6 % personu bez invaliditātes.

Šajā sakarībā ministri apsprieda, kā novērst šķēršļus personu ar invaliditāti pieņemšanai darbā un kā ar efektīviem pasākumiem veicināt šo personu profesionālo integrāciju.

Citi jautājumi

Prezidentvalsts informēja delegācijas par pašreizējo stāvokli attiecībā uz projektu direktīvai par adekvātu minimālo algu un par politisko vienošanos par kopēju nostāju, kas 6. jūnijā tika panākta starp dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu.

• Minimālā alga: Padome un Eiropas Parlaments panāk provizorisku vienošanos par jaunu ES tiesību aktu (paziņojums presei)

Tā arī informēja ministrus par projektu direktīvai par vienādu darba samaksu par vienādu darbu sievietēm un vīriešiem, par kuru Padome 6. decembrī pieņēma vispārēju pieeju.

Attiecībā uz priekšlikumu direktīvai par dzimumu līdzsvaru uzņēmumu valdēs prezidentvalsts informēja par politisko vienošanos starp dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu, ko tā panāca 7. jūnijā.

• Padome un Eiropas Parlaments vienojas uzlabot dzimumu līdzsvaru uzņēmumu valdēs (paziņojums presei)

Prezidentvalsts arī informēja par direktīvu par vienlīdzīgu attieksmi un par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanas regulu pārskatīšanu.

Prezidentvalsts informēja ministrus par Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta ziņojumu par psiholoģiskas vardarbības apkarošanu un piespiedu kontroli, kā arī par savām prezidentūras konferencēm.

Delegācijas arī saņēma informāciju no Komisijas par ES iniciatīvām nodarbinātības un sociālo lietu jomā, reaģējot uz Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu, un tās LGBTIK stratēģijas īstenošanu.

Čehijas delegācija iepazīstināja delegācijas ar savu darba programmu tās prezidentūrai ES Padomē (kas sāksies 1. jūlijā).