"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Ārlietu padome apmainījās viedokļiem par Krievijas agresiju pret Ukrainu.
Padomes diskusijas ievadā ES dalībvalstu ministrus ar videokonferences starpniecību īsi uzrunāja Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba (Dmytro Kuleba) un informēja viņus par jaunākajām norisēm uz vietas un Ukrainas militārajām prioritātēm un vajadzībām.
Padome apstiprināja ES apņemšanos turpināt atbalstīt Ukrainas leģitīmo aizsargāšanos pret agresoru, ņemot vērā arī nesenos uzbrukumus Ukrainas ostām un graudu noliktavām.
Pēc tam Padomes diskusijās galvenā uzmanība tika pievērsta saistībām drošības jomā, ko ES var piedāvāt Ukrainai, lai esošo atbalstu pārveidotu par ilgtermiņa apņemšanos attiecībā uz Ukrainas drošību un noturību.
Ministri pirmo reizi apsprieda Augstā pārstāvja iniciatīvu nodrošināt ilgtspējīgāku un paredzamāku finansējumu aizsardzības atbalstam Ukrainai, Eiropas Miera mehānisma ietvaros izveidojot īpašu iedaļu.
Esmu ministriem izklāstījis mūsu iniciatīvu nodrošināt ilgtspējīgāku un paredzamāku finansējumu aizsardzības atbalstam Ukrainai. Mēs ierosinām izveidot īpašu iedaļu Eiropas Miera mehānisma ietvaros nolūkā nākamajos četros gados Ukrainas aizsardzības vajadzībām nodrošināt līdz 5 miljardiem EUR.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Visbeidzot, Padome pievērsās apstāklim, ka Krievija izbeidz Melnās jūras Graudu iniciatīvu, un atkārtoti pauda atbalstu Ukrainas miera formulai, kas ES ieskatā ir vienīgais visaptverošais pamats taisnīga un ilgtspējīga miera panākšanai.
Turcija
Padome apmainījās viedokļiem par ES un Turcijas attiecībām, ņemot vērā Eiropadomes 29. un 30. jūnija secinājumus, kuros Augstais pārstāvis un Komisija tika aicināti iesniegt Eiropadomei ziņojumu par pašreizējo stāvokli ES un Turcijas attiecībās.
Ministri apmainījās viedokļiem par to, ka ES ir jāatjauno iesaiste ar Turciju un sadarbība jāpilnveido, balstoties uz kopīgām interesēm, vienlaikus cenšoties pārvarēt pastāvošās domstarpības.
Ilgtspējīga deeskalācija Vidusjūras austrumdaļā, kā arī risinājuma rašana Kipras jautājumā atbilstīgi attiecīgajām ANO rezolūcijām veicinātu stabilitāti un drošību visā reģionā.
Viņuprāt, būtiski ir arī uzturēt pamatbrīvības un vērtības, kā noteikts Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, kurā Ankara ir viena no pusēm.
Ekonomiskās drošības ārpolitikas dimensija
Augstais pārstāvis īsumā iepazīstināja Padomi ar Eiropas Komisijas un Augstā pārstāvja 2023. gada 20. jūnija kopīgo paziņojumu par Eiropas ekonomiskās drošības stratēģiju, kurā galvenā uzmanība pievērsta tās ārpolitikas dimensijai.
Padomē nākotnē notiks diskusija par šo jautājumu, lai izpētītu iespējamus jaunus veidus, kā pārvaldīt riskus ES ekonomiskajai drošībai strauji mainīgā un sarežģītā ģeopolitiskajā kontekstā, un apsvērtu, kā varētu izmantot pieejamos kopējās ārpolitikas un drošības politikas instrumentus.
Aktuālie notikumi
Aktuālo notikumu sadaļā Padome cita starpā aplūkoja jautājumus saistībā ar Ķīnu, ES un CELAC samitu 17. un 18. jūlijā, Armēniju un Azerbaidžānu un Tuvo Austrumu miera procesu.
Neformāla viedokļu apmaiņa ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu
ES ārlietu ministri apmainījās viedokļiem ar sekretāru Blinkenu par to, kā stiprināt jau tā spēcīgo ES un ASV ārpolitisko sadarbību un koordināciju, tostarp par to, kā kopā pievērsties globālajiem izaicinājumiem, par katras puses attiecīgo pieeju Ķīnai un par iesaisti ar jauniem partneriem.
Sekretārs Blinkens Ārlietu padomes sanāksmē piedalījās jau ceturto reizi kopš viņa apstiprināšanas.
Puses apsprieda nepieredzēti ciešo sadarbību starp mums, reaģējot uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, proti, gan atbalstā Ukrainai, gan Putina kara globālo seku mazināšanā, un apsprieda koordinētu kontaktu veidošanu un iesaisti ar citiem partneriem visā pasaulē.
Padomes secinājumi un citi lēmumi
Padome apstiprināja secinājumus par ES prioritātēm Apvienoto Nāciju Organizācijā ANO Ģenerālās asamblejas 78. sesijā (2023. gada septembris – 2024. gada septembris).
Padome pieņēma lēmumu par to, lai parakstītu un provizoriski piemērotu Partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizāciju (OACPS) kā jauno tiesisko regulējumu attiecībām starp ES un tās dalībvalstīm un 79 Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm nākamajiem divdesmit gadiem; tas aizstās Kotonū nolīgumu.
noteica jaunu sankciju režīmu, kas ļauj ES iekļaut sarakstā Irānas iedzīvotājus un vienības, kuras ir atbildīgas par militārā atbalsta sniegšanu bezpilota lidaparātu veidā Krievijas agresijas karam pret Ukrainu, kā arī iekļāva sarakstā sešas personas saskaņā ar citiem spēkā esošiem sankciju režīmiem,
ES sankciju sarakstā iekļāva 18 personas un piecas vienības, kas atbildīgas par ar dzimumu saistītu vardarbību un iesaistītas Navaļnija un Karas-Murzas lietās.
Esmu ministriem izklāstījis mūsu iniciatīvu nodrošināt ilgtspējīgāku un paredzamāku finansējumu aizsardzības atbalstam Ukrainai. Mēs ierosinām izveidot īpašu iedaļu Eiropas Miera mehānisma ietvaros nolūkā nākamajos četros gados Ukrainas aizsardzības vajadzībām nodrošināt līdz 5 miljardiem EUR.
