"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Ārlietu padome apmainījās viedokļiem par Krievijas agresiju pret Ukrainu.
Padomes diskusijas sākumā ES dalībvalstu ministri sniedza savu vērtējumu par jaunākajiem notikumiem Krievijā saistībā ar "Vāgnera grupas" dumpi.
Situācija joprojām ir sarežģīta un neparedzama. Mēs saglabājam modrību un apņēmību nodrošināt ciešu koordināciju ar mūsu partneriem, 27 dalībvalstīm un kaimiņvalstīm. Šie notikumi ir parādījuši, ka Krievijas valsts un Putina personiskā uzticamība ir vājinājusies. Politiskajā sistēmā ir manāmas plaisas. Mēs stājāmies pretī Krievijai kā briesmām, jo tā bija apdraudējums, jo tai ir spēks un spēja iebrukt miermīlīgā kaimiņvalstī, kā tā izdarīja. Tagad risku rada šīs kodollielvaras iekšējā politiskā nestabilitāte un trauslums. Turpināt atbalstīt Ukrainu ir svarīgāk nekā jebkad.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Pēc tam ES dalībvalstu ministrus ar videokonferences starpniecību uzrunāja Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba (Dmytro Kuleba) un informēja viņus par jaunākajiem notikumiem uz vietas un Ukrainas militārajām prioritātēm un vajadzībām gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.
ES dalībvalstu ministri atkārtoti apstiprināja ES apņemšanos atbalstīt Ukrainu pretuzbrukuma laikā gan attiecībā uz ekipējumu, gan apmācību. Attiecībā uz pēdējo minēto Augstais pārstāvis informēja Padomi par to, ka ES militārās palīdzības misijas Ukrainas atbalstam ("EUMAM Ukraine") ietvaros jau ir apmācīti 24 000 Ukrainas karavīru, kas ļaus ES sasniegt mērķi – 30 000 karavīru – krietni pirms 2023. gada beigām.
Padome pieņēma lēmumu par 3,5 miljardiem EUR papildināt Eiropas Miera mehānismu (EMM), lai nodrošinātu EMM finansiālo ilgtspēju un paredzamību ilgtermiņā un turpinātu atbalstīt Ukrainu, vienlaikus saglabājot mehānisma globālo ģeogrāfisko tvērumu.
Visbeidzot, Padome apsprieda ES īstenotos globālos informēšanas centienus, kuru mērķis ir sekmēt plānus par visaptverošu, taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainai saskaņā ar ANO Statūtu principiem.
ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona attiecības
Ārlietu padome rīkoja diskusiju par to, kā stiprināt ES partnerību ar Latīņameriku un Karību jūras reģionu, gatavojoties gaidāmajam ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas (CELAC) samitam Briselē 17. un 18. jūlijā.
Jo īpaši ministri apmainījās viedokļiem par dokumentu "Jauna programma ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona attiecībām", ar ko Komisija un Augstais pārstāvis nāca klajā 2023. gada 7. jūnijā.
Viņi apsprieda arī ES un CELAC samita prioritātes un to, kā tas varētu kļūt par katalizatoru ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu vispārējās programmas pozitīvai pārveidei.
ES strādās pie tā, lai panāktu regulāru un strukturētu abu reģionu dialogu nolūkā nodrošināt turpmākus pasākumus un darbību īstenošanu kopīgu interešu jomās.
Digitālā diplomātija
Padome rīkoja ikgadējo diskusiju par digitālo diplomātiju un apstiprināja Padomes secinājumus par šo jautājumu.
ES dalībvalstu ministri bija vienisprātis, ka ES būtu jāuzņemas centrālā loma kā globālā digitālo noteikumu kopuma veidotājai kritiski svarīgo tehnoloģiju jomā – sākot ar VDAR un beidzot ar mākslīgo intelektu – un kā vadošajai lielvarai tehnoloģiju jomā.
Turklāt ES būtu jāizmanto sava Eiropas komandas pieeja, lai labāk aizsargātu savu cilvēkcentrēto digitālo modeli, kurā par digitālajiem noteikumiem lemj daudzpusējās struktūrās, piemēram, ANO, ITU, UNESCO un OECD.
ES vēlas strādāt kopā ar uzticamiem partneriem un apvienot ES modeļa popularizēšanu, izmantojot regulējuma konverģenci un spēju veidošanu, ar ieguldījumiem digitālajā infrastruktūrā un cīņu pret digitālo nevienlīdzību. Šajā ziņā svarīgs instruments būs "Global Gateway".
Ārlietu padomē notika viedokļu apmaiņa par Belgradas un Prištinas dialogu. Augstais pārstāvis informēja ES dalībvalstu ministrus par to, ka 22. jūnijā viņš Briselē tikās ar Serbijas prezidentu Vučiču (Vučić) un Kosovas * premjerministru Kurti ar mērķi rast risinājumus pašreizējai krīzei. Dalībvalstis uzsvēra savas dziļās bažas par pastāvīgo spriedzi Kosovas ziemeļos un akcentēja, ka ir svarīgi, lai puses nekavējoties mazinātu saspīlējumu saskaņā ar ES 3. jūnija paziņojumā pausto nostāju.
Mēs atzinīgi vērtējām to, ka tika atbrīvoti trīs Belgradā turētie Kosovas policisti. Vajadzības gadījumā dalībvalstis veiks pasākumus, lai palielinātu Eiropas Savienības ietekmi un atbalstītu dialogu par normalizāciju. Vēlos uzsvērt, ka vēlēšanas ir jārīko visās četrās ziemeļu pašvaldībās, šajās vēlēšanās bez nosacījumiem piedaloties Kosovas serbiem, un abām pusēm ir jāizrāda gatavība īstenot savus dialoga pienākumus. Dalībvalstis joprojām ir gatavas veikt turpmākus pasākumus, ja netiks panākts progress. Un tās pamatoti uzsvēra, ka no nākotnes Eiropas Savienības dalībniekiem mēs sagaidām eiropeisku izturēšanos.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
* Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.
Padome apmainījās viedokļiem par Tunisiju, ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšsēdētājas un Itālijas un Nīderlandes premjerministru neseno vizīti. Ministri bija vienisprātis, ka ES turpinās palīdzēt risināt sarežģīto sociālo un ekonomisko situāciju, ar ko saskaras šī valsts. Lai Tunisijā nodrošinātu stabilitāti, ES piedāvāja visaptverošu sadarbības paketi, kas tagad būs jāapstiprina Padomei.
Visbeidzot, Augstais pārstāvis norādīja uz Eiropadomes priekšsēdētāja Šarla Mišela (Charles Michel) pašreizējo darbu pie tā, lai normalizētu attiecības starp Armēniju un Azerbaidžānu.
Padomes secinājumi un citi lēmumi
Padome apstiprināja secinājumus par Somāliju un Starptautisko Krimināltiesu Romas statūtu 25. gadadienā.
Padome arī pieņēma devīto ierobežojošo pasākumu paketi attiecībā uz vēl 7 personām, kas ir atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Irānā, un lēmumus, ar ko pagarina "EUBAM Libya", "EUBAM Rafah" un "EUPOL COPPS" pilnvaras.
Situācija joprojām ir sarežģīta un neparedzama. Mēs saglabājam modrību un apņēmību nodrošināt ciešu koordināciju ar mūsu partneriem, 27 dalībvalstīm un kaimiņvalstīm. Šie notikumi ir parādījuši, ka Krievijas valsts un Putina personiskā uzticamība ir vājinājusies. Politiskajā sistēmā ir manāmas plaisas. Mēs stājāmies pretī Krievijai kā briesmām, jo tā bija apdraudējums, jo tai ir spēks un spēja iebrukt miermīlīgā kaimiņvalstī, kā tā izdarīja. Tagad risku rada šīs kodollielvaras iekšējā politiskā nestabilitāte un trauslums. Turpināt atbalstīt Ukrainu ir svarīgāk nekā jebkad.