"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Pēc Ukrainas ārlietu ministra Dmitro Kulebas (Dmytro Kuleba) uzstāšanās, kurš ar videokonferences starpniecību ES valstu ārlietu ministrus informēja par jaunākajiem notikumiem uz vietas un visneatliekamākajām Ukrainas vajadzībām, Ārlietu padome apsprieda Krievijas agresiju pret Ukrainu, jo īpaši attiecībā uz gaisa aizsardzības sistēmām un energoinfrastruktūru.
Sekojošajā diskusijā daudzi ministri nosodīja Krievijas raķešu uzbrukumus civiliedzīvotājiem un neseno uzbrukumu bērnu slimnīcai Kijivā.
Pēc tam Padome galveno uzmanību pievērsa ES militārajam atbalstam Ukrainai, pievēršoties nepieciešamībai atbloķēt saskaņā ar Eiropas Miera mehānismu paredzēto ES atbalstu. Attiecībā uz negaidītu papildu peļņu, kas gūta no imobilizētiem Krievijas aktīviem, Augstais pārstāvis ES valstu ministrus informēja par progresu virzībā uz augusta sākumā gaidāmo pirmo pārvedumu 1,4 miljardu EUR apmērā, ko izmantos, lai finansētu prioritārā militārā ekipējuma (gaisa aizsardzība, artilērijas sistēmas un munīcija) iegādi, kā arī iepirkumu no Ukrainas aizsardzības nozares.
Pēc tam Padome apsprieda turpmākos pasākumus pēc miera samita, kas nesen notika Šveicē. Šajā sakarā Augstais pārstāvis uzsvēra, ka ES ir jādara vairāk, lai iesaistītu globālos partnerus visā pasaulē, un ka Zelenska (Zelenskyy) miera formula joprojām ir vienīgais reālais miera plāns, ko atbalsta ES.
Vienīgais, kas ir par karu, ir Putins (Putin), kurš kā priekšnoteikumu jebkādām sarunām un pamieram aicina sadalīt Ukrainu un pieprasa padošanos. Katru dienu viņš par to atgādina, izmantojot tūkstošiem raķešu, dronu, slīdbumbu un lielākas militāras ofensīvas veidā. Tātad, ja vēlaties runāt par karu atbalstošo pusi, runājiet par Putinu, nevis Eiropas Savienību.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Visbeidzot, Augstais pārstāvis paziņoja, ka augusta beigās paredzētās aizsardzības un ārlietu ministru neformālās sanāksmes notiks Briselē.
Eiropas Investīciju banka
Pusdienu laikā ES dalībvalstu ārlietu ministri neformāli apmainījās viedokļiem ar Eiropas Investīciju bankas priekšsēdētāju Nadiju Kalvinjo (Nadia Calviño).
Ministri pauda gandarījumu par EIB pieaugošo lomu drošības un aizsardzības industrijas jomā, pauda interesi turpināt darbu un aicināja sniegt īstermiņa atbalstu Ukrainai. Viņi arī atzinīgi novērtēja EIB grupas pastiprināto atbalstu Ukrainas energosistēmai un uzņēmējdarbībai.
EIB priekšsēdētāja arī apstiprināja EIB apņemšanos veicināt finanšu stabilitāti Rietumkrastā un atbalstīt Palestīniešu pašpārvaldes reformu programmu saskaņā ar Komisijas atbalstu.
Situācija Tuvajos Austrumos
Ārlietu padome apsprieda situāciju Tuvajos Austrumos, galveno uzmanību pievēršot situācijai uz vietas, tostarp humanitārajai situācijai Gazā un ķīlnieku situācijai.
Padomi informēja ES īpašie pārstāvji: cilvēktiesību jautājumos – Ūlofs Skūgs (Olof Skoog) un Tuvo Austrumu miera procesā – Svens Kopmanss (Sven Koopmans).
Gandrīz desmit mēnešus (290 dienas) ilgušais karš Gazā turpinās, un mēs esam liecinieki tam, ka no jauna piespiedu kārtā tiek evakuēti novārguši civiliedzīvotāji. Gazā ir vairāk nekā 17 000 bāreņu. Un humānās palīdzības pieejamība, kas visu laiku bija sarežģīta, tagad ir pilnībā pārtrūkusi.
Gandrīz ikviens Gazas joslā, lai izdzīvotu, ir atkarīgs no palīdzības. 96 % Gazas iedzīvotāju akūti trūkst pārtikas. Jūs varat teikt, ko vēlaties, bet tas ir šausminoši un nepanesami, un mums jādara viss iespējamais, lai to apturētu. Mūsu pašu cilvēcības labad.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Augstais pārstāvis norādīja, ka diemžēl sarunas par pamieru un ķīlnieku atbrīvošanu neliecina par to, ka drīzumā sagaidāms pozitīvs rezultāts.
Debatēs ministri apsprieda reģionālās eskalācijas riskus un Starptautiskās Tiesas jaunāko konsultatīvo atzinumu. Viņi arī apsprieda, kā turpināt sadarbību ar arābu partneriem un citiem partneriem, lai panāktu jēgpilnu procesu virzībā uz divu valstu risinājumu.
Padome arī apmainījās viedokļiem par to, kā vislabāk palielināt ES atbalstu Palestīniešu pašpārvaldei, lai gan palestīniešu, gan izraēliešu labā novērstu tās sabrukumu. Šajā sakarā Komisija ES valstu ministriem sniedza jaunāko informāciju par ES politisko un finansiālo palīdzību Palestīniešu pašpārvaldei būtiskas daudzgadu atbalsta paketes veidā, kas atbalstīs Palestīniešu pašpārvaldes reformu programmu.
Visbeidzot, Padome izvērtēja, kā notiek gatavošanās ES un Izraēlas Asociācijas padomei.
Aktuālie notikumi
Aktuālo notikumu sadaļā Padome apmainījās viedokļiem par digitālo diplomātiju, pamatojoties uz neseno EĀDD un Komisijas progresa ziņojumu.
Padomes secinājumi un citi lēmumi
Padome apstiprināja secinājumus par to, lai sāktu dialogu par vīzu režīma liberalizāciju ar Armēniju.
Visbeidzot, Padome līdz 2025. gada 31. janvārim pagarināja ES ierobežojošos pasākumus, ņemot vērā Krievijas Federācijas pastāvīgās darbības, kas destabilizē situāciju Ukrainā, un iekļāva sarakstā četras personas un divas vienības par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp par spīdzināšanu un sistemātisku un plaši izplatītu seksuālu un ar dzimumu saistītu vardarbību.
