Vispārējo lietu padome, 17.–18.11.2015., 2015. gada 17. un 18. novembris

Galvenie rezultāti

Padome, pamatojoties uz darba kārtības projektu ar norādēm, sāka gatavošanos Eiropadomes sanāksmei, kas notiks 2015. gada 17. un 18. decembrī. "Šodien mēs sākām gatavošanos nākamajai Eiropadomes sanāksmei, apskatot sešus jautājumus, kurus risināt būs aicināti Eiropas vadītāji. Jautājumi ir šādi: cīņa pret terorismu pēc uzbrukumiem Parīzē; migrācija, attiecībā uz kuru valstu un valdību vadītāji novērtēs progresu attiecībā uz jau pieņemto lēmumu īstenošanu; priekšsēdētāju ziņojums par ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanu; vienotā tirgus izveides pabeigšana; Apvienotās Karalistes plāni rīkot referendumu; un attiecības ar Krieviju un situācija Ukrainā," sacīja Luksemburgas ārlietu ministrs un Padomes priekšsēdētājs Žans Aselborns (Jean Asselborn).

Sākt politisko dialogu par tiesiskumu bija viena no prezidentvalsts Luksemburgas prioritātēm. Esmu gandarīts, ka nākamā prezidentvalsts Nīderlande ir apņēmusies turpināt šos centienus un balstīties uz pašreiz notiekošo viedokļu apmaiņu. Žans Aselborns, Luksemburgas ārlietu un Eiropas lietu ministrs

Ministri rīkoja arī pirmo ikgadējo dialogu par tiesiskumu, kas tika iedibināts 2014. gada decembrī. Viņi apmainījās viedokļiem un dalījās pieredzē par izaicinājumiem šajā jomā un par to, kā vislabāk reaģēt. Ministri arī īpaši pievērsās jautājumam par tiesiskumu digitālajā laikmetā. "Sākt politisko dialogu par tiesiskumu bija viena no prezidentvalsts Luksemburgas prioritātēm," sacīja Žans Aselborns, piebilstot: "Esmu gandarīts, ka nākamā prezidentvalsts Nīderlande ir apņēmusies turpināt šos centienus un balstīties uz pašreiz notiekošo viedokļu apmaiņu."

Ministri arī izvērtēja patlaban notiekošās diskusijas par Padomes, Eiropas Parlamenta un Komisijas vienošanos, kuras mērķis ir uzlabot veidu, kā ES izdod tiesību aktus. Viens no galvenajiem iestāžu nolīguma par labāku regulējumu mērķiem ir nodrošināt, lai ES tiesību aktu un politikas mērķi tiktu sasniegti ar minimālām izmaksām. Visu trīs iestāžu mērķis ir panākt vienošanos līdz gada beigām.

Kohēzijas politika

Prezidentvalsts aicināja par kohēzijas politiku atbildīgos ministrus uz Vispārējo lietu padomes sanāksmi, kas būs veltīta šādiem jautājumiem:

Kohēzijas politika ir viens no galvenajiem veidiem, kā ES var sniegt ieguldījumu zaļajā ekonomikā. Kamils Žirā, Luksemburgas valsts ministrs

Gatavojoties ANO klimata konferencei decembrī Parīzē, Padome pieņēma secinājumus. Tajos ietverti jautājumi par kohēzijas politikas un, vispārīgāk, Eiropas strukturālo un investīciju fondu ieguldījumu laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam, lai atbalstītu pāreju uz mazoglekļa ekonomiku. "Kohēzijas politika ir viens no galvenajiem veidiem, kā ES var sniegt ieguldījumu zaļajā ekonomikā. Laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem € 110 miljardus veltīs ar klimatu saistītiem pasākumiem, un no tiem € 45 miljardi būs paredzēti, lai atbalstītu pāreju uz mazoglekļa ekonomiku," sacīja Luksemburgas valsts ministrs ilgtspējīgas attīstības un infrastruktūras jautājumos Kamils Žirā (Camille Gira).

Padome pieņēma secinājumus, izvērtējot 25 gadu pieredzi kopš Eiropas teritoriālās sadarbības izveides, kas pazīstama kā "Interreg", un tās ieguldījumu kohēzijas politikā. Tā arī apsprieda "Interreg" pievienoto vērtību kultūras un iestāžu pārrobežu izglītībā.

Tā arī pieņēma secinājumus, kuros noteiktas prioritātes un dalībvalstu vēlmes saistībā ar Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu vienkāršošanu, kas ir pastāvīgs izaicinājums saņēmējiem un visām struktūrām, kuras iesaistītas programmu pārvaldībā un uzraudzībā.

• Outcome of the Council meeting