Eiropas Prokuratūra
Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota izmeklēt tādus noziegumus, kuri skar ES budžetu, kā arī veikt kriminālvajāšanu un celt apsūdzības saistībā ar tiem.
ES prokuratūra
Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir neatkarīga Eiropas Savienības struktūra, kas ir atbildīga par tādu noziegumu izmeklēšanu, kas skar ES finanšu intereses, kā arī par kriminālvajāšanu un apsūdzības celšanu saistībā ar tiem, tostarp:
- krāpšanas,
- korupcijas,
- nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas,
- ar PVN saistītas pārrobežu krāpšanas gadījumos.
EPPO darbību sāka 2021. gada 1. jūnijā.
ES iestādēm un struktūrām, kā arī kompetentajām iestādēm 24 dalībvalstīs, kuras ir pievienojušās EPPO, ir pienākums EPPO ziņot par jebkādu noziedzīgu rīcību, kas skar ES budžetu. Par iespējamiem krāpšanas gadījumiem un citiem noziegumiem var ziņot arī privātpersonas.
Iesaistītās dalībvalstis
Līdz šim 24 ES dalībvalstis ir izlēmušas iesaistīties centienos aizsargāt ES budžetu pret krāpšanu, izmantojot ciešākas sadarbības procedūru, proti:
Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Somija un Vācija.
Kāpēc EPPO tika izveidota
Pirms EPPO sāka darbību, šādus noziegumus, kas skar ES finanšu intereses, varēja izmeklēt tikai valstu iestādes, taču to līdzekļi bija ierobežoti, jo to pilnvaras izbeidzas pie valsts robežas.
Savukārt ES struktūras, kuras šajā jomā darbojās pirms EPPO izveides, piemēram, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) un Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust), nevar uzsākt kriminālizmeklēšanu vai veikt kriminālvajāšanu dalībvalstīs.
EPPO palīdz šos trūkumus novērst un līdz ar to apkarot noziegumus, kas skar ES budžetu.
EPPO funkcijas un struktūra
Funkcijas
EPPO uzdevums ir cīnīties pret krāpšanu ES finanšu jomā. Tā ir pilnvarota izmeklēt noziegumus, kas skar ES finanšu intereses, un veikt kriminālvajāšanu saistībā ar tiem.
EPPO veic pārrobežu izmeklēšanu ar ES fondiem saistītas krāpšanas gadījumos, kuros ir iesaistītas summas, kas pārsniedz 10 000 EUR, vai ar PVN saistītas pārrobežu krāpšanas gadījumos, kur zaudējumi pārsniedz 10 miljonus EUR. Tāpat tā strādā roku rokā ar valstu tiesībaizsardzības iestādēm. Tā cieši sadarbojas arī ar citām struktūrām, piemēram, Eurojust un Eiropolu.
Struktūra
EPPO ir divlīmeņu struktūra, kas sastāv no centrālā līmeņa un valsts līmeņa.
Centrālais līmenis
Centrālais līmenis ir bāzēts Luksemburgā, un to veido Eiropas galvenais prokurors un prokuroru kolēģija.
Eiropas galvenais prokurors vada EPPO, organizē tās darbu un pārstāv prokuratūru tās attiecībās ar ES iestādēm, dalībvalstīm un trešām valstīm.
2019. gada oktobrī par pirmo Eiropas galveno prokurori iecēla Lauru Kodrucu Keveši (Laura Codruţa Kövesi).
Padome 2026. gada martā vienojās par jauno Eiropas galveno prokuroru no 2026. gada 1. novembra iecelt Andresu Riteru (Andrés Ritter). Eiropas galveno prokuroru ieceļ, savstarpēji vienojoties Padomei un Eiropas Parlamentam.
Prokuroru kolēģija ir EPPO galvenā stratēģiskā un uzraudzības struktūra. Tā nosaka EPPO stratēģiju, pieņem tās iekšējo reglamentu un nodrošina konsekventu pieeju izmeklēšanai un kriminālvajāšanai visās iesaistītajās dalībvalstīs.
Kolēģijas sastāvā ir Eiropas galvenais prokurors un iesaistīto dalībvalstu prokurori. Padomei ir svarīga loma Eiropas prokuroru iecelšanā. Katra iesaistītā dalībvalsts izvirza amata kandidātus, un pēc neatkarīga novērtējuma Padome ieceļ vienu Eiropas prokuroru no katras dalībvalsts.
Pastāvīgās palātas uzrauga un virza izmeklēšanu un pieņem operatīvus lēmumus.
2) Valsts līmenis
Valsts līmeni veido Eiropas deleģētie prokurori.
Eiropas deleģētie prokurori 24 iesaistītajās ES dalībvalstīs ir atbildīgi par kriminālizmeklēšanas un kriminālvajāšanas veikšanu. Viņi darbojas pilnīgi neatkarīgi no savu valstu iestādēm.
Kā aizsākās ciešāka sadarbība saistībā ar EPPO
Eiropas Komisija priekšlikumu par Eiropas Prokuratūras izveidi iesniedza jau 2013. gadā. Lai to pieņemtu, Padomei bija jāpanāk vienprātība un jāsaņem Eiropas Parlamenta piekrišana.
Pēc sarunām triju gadu garumā Padomei neizdevās panākt vienprātību attiecībā uz priekšlikumu. Vienprātības trūkumu Padome konstatēja 2017. gada februārī, un mēnesi vēlāk to apliecināja Eiropadome.
Šādā situācijā saskaņā ar ES līgumiem vismaz deviņu dalībvalstu grupa var sākt ciešāku sadarbību.
Līdz ar to ciešāka sadarbība saistībā ar EPPO tika uzsākta 2017. gada aprīlī. 2017. gada oktobrī Padome pieņēma EPPO regulu, kura stājās spēkā 2017. gada 20. novembrī.
Skatīt arī
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 25. jūnijs