Hronoloģisks pārskats – kiberdrošība

Ministri 2025. gada 6. jūnijā pieņēma ES kiberdrošības krīžu pārvarēšanas plānu, kurā sniegti norādījumi ES reaģēšanai uz liela mēroga kiberdrošības incidentiem vai krīzēm.

• ES pieņem plānu labākai Eiropas kiberdrošības krīžu un incidentu pārvarēšanai (paziņojums presei, 2025. gada 6. jūnijs)

Ministri 2024. gada 2. decembrī pieņēma Kibersolidaritātes aktu. Jauno noteikumu mērķis ir stiprināt ES solidaritāti un spējas atklāt kiberdrošības apdraudējumus un incidentus, sagatavoties tiem un reaģēt uz tiem un uzlabot savu kibernoturību.

• Kiberdrošības pakete: Padome pieņem jaunus tiesību aktus, lai stiprinātu kiberdrošības spējas ES (paziņojums presei, 2024. gada 2. decembris)

Padomes pieņēma jaunu tiesību aktu par kiberdrošības prasībām produktiem ar digitāliem elementiem, lai nodrošinātu, ka tādi produkti kā savienotas mājas kameras, ledusskapji, televizori un rotaļlietas ir droši pirms to laišanas tirgū.

• Kibernoturības akts: Padome pieņem jaunu tiesību aktu par digitālo produktu drošības prasībām (paziņojums presei, 2024. gada 10. oktobris)

Padome pieņēma sankcijas pret sešām personām, kuras ir iesaistītas kiberuzbrukumos, kas skar informācijas sistēmas, kuras ir saistītas ar kritisko infrastruktūru, kritiskām valsts funkcijām, klasificētas informācijas glabāšanu vai apstrādi un valdības ārkārtas reaģēšanas vienībām dalībvalstīs.

To personu vidū, kurām piemēro sankcijas, ir “Callisto”, “Armageddon” un “Wizard Spider” grupu biedri.

• Kiberuzbrukumi: par ļaunprātīgām kiberdarbībām/kiberuzbrukumiem pret ES dalībvalstīm un Ukrainu ES sankciju sarakstam pievienotas sešas personas (paziņojums presei, 2024. gada 24. jūnijs)

Dalībvalstu pārstāvji (Pastāvīgo pārstāvju komiteja) panāca kopēju nostāju par ierosināto tiesību aktu attiecībā uz horizontālajām kiberdrošības prasībām attiecībā uz produktiem ar digitāliem elementiem (Kibernoturības akts).

Ierosināto jauno noteikumu mērķis ir nodrošināt, ka produkti ar digitāliem elementiem, piemēram, savienotās mājas kameras, viedie ledusskapji, televizori un rotaļlietas, ir droši pirms ienākšanas ES vienotajā tirgū.

• Kibernoturības akts: dalībvalstis vienojas par kopēju nostāju attiecībā uz drošības prasībām digitāliem produktiem (paziņojums presei, 2023. gada 19. jūlijs)

Eiropas Savienības Padome un Eiropas Parlaments ir panākuši provizorisku vienošanos par vienotu kiberdrošības satvaru ES iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās.

Šī vienošanās palīdzēs uzlabot to noturību un spēju reaģēt uz incidentiem, kā arī nodrošinās kopīgus standartus un sadarbību.

Kad vienošanās galīgajā redakcijā tiks pabeigta tehniskā līmenī, tā tiks iesniegta ES dalībvalstu pastāvīgajiem pārstāvjiem apstiprināšanai. Tiklīdz tā tiks apstiprināta gan Padomē, gan Parlamentā, abas iestādes to oficiāli pieņems.

• Kiberdrošība ES iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās: Padome un Parlaments panāk provizorisku vienošanos (paziņojums presei, 2023. gada 26. jūnijs)

Tā kā kibertelpa ir stratēģiskas konkurences joma, laikā, kad pieaug ģeopolitiskā spriedze un atkarība no digitālajām tehnoloģijām, palielinās riski ES drošībai un aizsardzībai.

Padomes secinājumos par kiberaizsardzību ir uzsvērts, ka ES un tās dalībvalstīm ir:

• vēl vairāk jāstiprina sava noturība saskarei ar kiberapdraudējumiem,
• jāpalielina kopējā kiberdrošība un kiberaizsardzība pret ļaunprātīgu rīcību un agresijas aktiem kibertelpā.

• Kiberaizsardzība: Padomes secinājumos uzsvērts, cik svarīgi ir vēl vairāk stiprināt ES noturību saskarei ar kiberapdraudējumiem (paziņojums presei, 2023. gada 23. maijs)

Padome pieņēma tiesību aktu, ar ko paredz nodrošināt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Savienībā, ar mērķi vēl vairāk uzlabot gan publiskā un privātā sektora, gan visas ES noturību un spējas reaģēt uz incidentiem.

Jaunā direktīva "TID 2" aizstās pašreizējo direktīvu par tīklu un informācijas sistēmu drošību (TID direktīva).

• ES nolemj stiprināt kiberdrošību un noturību visā Savienībā: Padome pieņem jaunu tiesību aktu (paziņojums presei, pirmdiena, 2022. gada 28. novembris)

Padome ir pieņēmusi nostāju par vienotu kiberdrošības satvaru ES iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās.

Ņemot vērā to, ka pret ES publisko pārvaldi vērstu sarežģītu kiberuzbrukumu skaits pieaug, Eiropas Komisija 2022. gada martā ierosināja pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt vienādi augsta līmeņa kiberdrošību.

Izveidojot vienotu satvaru, šie pasākumi ir paredzēti tam, lai uzlabotu visu ES vienību noturību un to spēju reaģēt uz incidentiem un novērstu atšķirības šo vienību pieejā.

Pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi savu nostāju, nākamais solis būs sākt sarunas ar Eiropas Parlamentu, tiklīdz Parlaments būs nobalsojis par sarunu pilnvarojumu.

• Kiberdrošība ES iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās: Padome pieņem nostāju par kopīgiem noteikumiem (paziņojums presei, 2022. gada 18. novembris)

Padome pieņēma secinājumus, kuros aicināja stiprināt ES informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) piegādes ķēžu drošību. Secinājumos arī pievēršas jautājumam par atkarībām IKT piegādes ķēdēs. Aicinājums rīkoties ir vēl jo steidzamāks saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu.

Padome secinājumos arī aicina veikt pielāgojumus publiskāiepirkuma vai ārvalstu tiešo ieguldījumuizvērtēšanas satvaros, tostarp ar kiberdrošību saistītajos atlases kritērijos. Dalībvalstis aicināja Komisiju izdot metodiskas pamatnostādnes, lai mudinātu līgumslēdzējas iestādes pievērst pienācīgu uzmanību pretendentu un to apakšuzņēmēju kiberdrošības praksei.

Secinājumos apzināti šādi esošie un gaidāmie kiberjomas tiesību akti, kuri arī var veicināt IKT piegādes ķēdes drošību:

• pārskatītā Tīklu un informācijas drošības (TID2) direktīva,
• sertifikācijas shēmas, kas izveidotas saskaņā ar Kiberdrošības aktā izklāstīto satvaru,
• Kibernoturības akta priekšlikums.

Secinājumos ir ierosināts izmantot arī atbalsta mehānismus drošas digitālās infrastruktūras izveides finansēšanai, uzlabot kopīgu izpratni un informētību un padziļināt starptautisko sadarbību, lai paaugstinātu IKT piegādes ķēdes drošību ES un aiz tās robežām.

• Padome vienojas par IKT piegādes ķēdes drošības stiprināšanu (paziņojums presei, 2022. gada 17. oktobris)

Ņemot vērā Krievijas īstenoto agresiju Ukrainā un to, ka Eiropadome 24. un 25. martā apstiprināja Stratēģisko kompasu, ES Padome secinājumos vēlreiz uzsvēra, ka ir svarīgi izstrādāt ES hibrīddraudu novēršanas rīkkopu.

Ar šīs rīkkopas palīdzību tiek ieviests satvars koordinētai reaģēšanai uz hibrīddraudiem un hibrīdkampaņām, kas skar ES un tās partnerus. Tādējādi tiek apkopotas visu attiecīgo aktoru, politikas jomu un instrumentu sniegtās iespējas, lai pret hibrīddraudiem vērstos koordinētākā veidā.

Padome atkārtoti norādīja, ka galvenā atbildība par hibrīddraudu apkarošanu gulstas uz dalībvalstīm, un uzsvēra, ka lēmumiem par koordinētu ES reaģēšanu uz hibrīdkampaņām būtu:

• jāaizsargā demokrātija un starptautiskās tiesības
• jāpalīdz sasniegt Savienības mērķus
• samēra ziņā jāatbilst katrai kampaņai
• jānodrošina situācijas apzināšanās
• jāņem vērā plašākais konteksts
• jāievēro starptautiskās tiesības un jāaizsargā pamattiesības un pamatbrīvības.

• Padomes secinājumi par satvaru koordinētai ES reaģēšanai uz hibrīdkampaņām (paziņojums presei, 2022. gada 21. jūnijs)

Padome apstiprināja secinājumus par Eiropas Savienības pozīcijas kiberjautājumos izstrādi, kuri attiecas uz vispārējo kiberdrošības spēku un noturību kiberdraudu apstākļos.

Izstrādājot pozīciju kiberjautājumos, ES var labāk cīnīties pret ofensīvām kiberdarbībām, kas vērstas pret ES un tās dalībvalstīm. Mērķis ir nodrošināt gan tūlītēju, gan ilgtermiņa atbildes reakciju pret aktoriem, kuri mēģina Eiropas Savienībai traucēt drošu un atvērtu piekļuvi kibertelpai, un tostarp novērst un nepieļaut draudus un atturēt no tiem, vienlaikus uzlabojot kiberspējas.

Secinājumi izriet no vairākiem ES tiesību aktiem un politikas virzieniem, tostarp no Stratēģiskā kompasa – ES rīcības plāna ES drošības un aizsardzības politikas stiprināšanai līdz 2030. gadam.

• Pozīcija kiberjautājumos: Padome apstiprina secinājumus (paziņojums presei, 2022. gada 23. maijs)

Padome nolēma vēl uz trīs gadiem – līdz 2025. gada 18 maijam – pagarināt ierobežojošu pasākumu režīmu pret kiberuzbrukumiem, kas apdraud ES un tās dalībvalstis.

Šis režīms ļauj ES noteikt mērķorientētus ierobežojošus pasākumus pret personām vai vienībām, kuras ir iesaistītas kiberuzbrukumos, kas rada būtiskas sekas un ir ārējs apdraudējums ES vai tās dalībvalstīm.

• Kiberuzbrukumi: Padome pagarina sankciju režīma termiņu (paziņojums presei, 2022. gada 16. maijs)

Padome un Eiropas Parlaments panāca provizorisku vienošanos par pasākumiem, ar ko nodrošina vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Savienībā, ar mērķi vēl vairāk uzlabot gan publiskā un privātā sektora, gan visas ES noturību un spējas reaģēt uz incidentiem.

Jaunā direktīva "TID 2", tiklīdz tā būs pieņemta, aizstās pašreizējo direktīvu par tīklu un informācijas sistēmu drošību (TID direktīva).

Ar jauno tiesību aktu:

• nodrošinās stingrāku riska un incidentu pārvaldību un sadarbību,
• paplašinās noteikumu piemērošanas jomu.

• Kiberdrošības un noturības stiprināšana ES mērogā – Padomes un Eiropas Parlamenta provizoriska vienošanās (paziņojums presei, 2022. gada 13. maijs)

Padome un Eiropas Parlaments panāca provizorisku vienošanos par Digitālās darbības noturības aktu (DORA), ar kuru tiks nodrošināts, ka Eiropas finanšu sektors spēs saglabāt darbības noturību smagu darbības traucējumu gadījumā.

Ar DORA tiek izveidots tiesiskais regulējums digitālās darbības noturības jomā: saskaņā ar to visiem uzņēmumiem ir jānodrošina, ka tie var izturēt visu veidu IKT jomas traucējumus un draudus, reaģēt uz tiem un no tiem atgūties.

Ņemot vērā arvien pieaugošo kiberuzbrukumu risku, ES stiprina finanšu vienību, piemēram, banku, apdrošināšanas sabiedrību un ieguldījumu sabiedrību, IT drošību.

• Digitālā finanšu darbība: panākta provizoriska vienošanās par DORA (paziņojums presei, 2022. gada 11. maijs)

Par telesakariem un digitālajām lietām atbildīgie ES ministri 2022. gada 8. un 9. martā tikās neformālā sanāksmē, ko organizēja Padomes prezidentvalsts Francija.

Pēc kiberdraudu līmeņa palielināšanās, ko ir pasliktinājusi situācija Ukrainā un kiberincidentu risks Eiropas Savienībā, ministri aicināja stiprināt un paātrināt Eiropas sadarbību kiberdrošības jomā. Viņi arī aicināja sniegt vairāk informācijas par riskiem, kas apdraud Eiropas sakaru tīklus un infrastruktūru, un dot ieteikumus, kā stiprināt to noturību.

27 ministri pieņēma politisku deklarāciju, kuras mērķis ir uzlabot ES kiberdrošības spējas.

• Par telesakariem atbildīgo ministru neformāla sanāksme (prezidentvalsts Francija)

Decembra Telekomunikāciju padomes sanāksmē ES ministri vienojās par vispārēju pieeju attiecībā uz pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa kiberdrošību visā ES saskaņā ar tā dēvēto TID 2 direktīvu.

Šī tiesību akta mērķis ir vēl vairāk uzlabot gan publiskā un privātā sektora, gan visas ES noturību un spēju reaģēt uz incidentiem. Tā mērķis ir novērst atšķirības kiberdrošības prasībās un kiberdrošības pasākumu īstenošanā dažādās dalībvalstīs.

• Kiberdrošības un noturības stiprināšana ES mērogā – Padome vienojas par savu nostāju (paziņojums presei, 2021. gada 3. decembris)
• Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padome (Telekomunikācijas), 2021. gada 3. decembris

Padome pieņēma secinājumus, kuros ES un dalībvalstis tiek aicinātas turpināt attīstīt ES kiberdrošības krīžu pārvarēšanas satvaru, tostarp, izpētot kopējas kibervienības potenciālu.

Secinājumos Padome uzsver, ka ir jākonsolidē esošie tīkli un jāapzina iespējamie informācijas apmaiņas trūkumi un vajadzības kiberkopienās un starp tām. Pēc tam jāvienojas par iespējamās kopējās kibervienības iespējamiem galvenajiem mērķiem un prioritātēm.

• Kiberdrošība: Padome pieņem secinājumus "Izpētīt kopējās kibervienības iniciatīvas potenciālu" (paziņojums presei, 2021. gada 19. oktobris)

Padome nolēma uz vēl vienu gadu – līdz 2022. gada 18. maijam – pagarināt ierobežojošu pasākumu režīmu pret kiberuzbrukumiem, kas apdraud ES vai tās dalībvalstis.

Šis režīms ļauj ES noteikt mērķorientētus ierobežojošus pasākumus pret personām vai vienībām, kuras ir iesaistītas kiberuzbrukumos, kas rada būtiskas sekas un ir ārējs apdraudējums ES vai tās dalībvalstīm.

Ierobežojošos pasākumus var piemērot arī, reaģējot uz kiberuzbrukumiem trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, ja šādus pasākumus uzskata par nepieciešamiem kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) mērķu sasniegšanai.

• Kiberuzbrukumi: Padome pagarina sankciju režīmu uz vēl vienu gadu (paziņojums presei, 2021. gada 17. maijs)
• Sankcijas – kā un kādā gadījumā ES pieņem ierobežojošus pasākumus (vispārīga informācija)

Padomes un Eiropas Parlamenta sarunu vedēji panāca provizorisku vienošanos par pagaidu pasākumu, kas ļautu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, tīmekļa e-pasta un ziņojumapmaiņas pakalpojumu sniedzējiem, turpināt atklāt, novērst un ziņot par seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē, tostarp vēršoties pret iedraudzināšanu, līdz būs spēkā pastāvīgi tiesību akti, par kuriem paziņojusi Eiropas Komisija.

Vienošanās paredz atkāpi no E-privātuma direktīvas 5. panta 1. punkta un 6. panta 1. punkta, un tā ir jāapstiprina Padomei.

• Apkarot vardarbīgu izturēšanos pret bērniem tiešsaistē – panākta neformāla vienošanās ar Eiropas Parlamentu par pagaidu noteikumiem (paziņojums presei, 2021. gada 29. aprīlis)

Izveidojot Kiberdrošības kompetenču centru, ar kura palīdzību apvienos investīcijas ar kiberdrošību saistītā pētniecībā, tehnoloģijās un industriālajā attīstībā, ES pastiprinās interneta un citu kritiski svarīgu tīklu un informācijas sistēmu drošību. Jaunā struktūra, kas atradīsies Bukarestē, Rumānijā, jo īpaši novirzīs ar kiberdrošību saistītu finansējumu no programmām "Apvārsnis Eiropa" un "Digitālā Eiropa".

Šis "Eiropas Industriālais, tehnoloģiskais un pētnieciskais kiberdrošības kompetenču centrs" darbosies kopā ar dalībvalstu izraudzītu nacionālo koordinācijas centru tīklu.

Padome 2021. gada 20. aprīlī pieņēma regulu, ar ko izveido minēto centru un tīklu. Pēc tam Eiropas Parlaments to pieņems galīgajā redakcijā.

• Padome dod "zaļo gaismu" Kiberdrošības kompetenču centram Bukarestē (paziņojums presei, 2021. gada 20. aprīlis)

Padome pieņēma secinājumus par ES kiberdrošības stratēģiju digitālajai desmitgadei. Komisija un ES Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos ar šo stratēģiju nāca klajā 2020. gada decembrī. Tajā izklāstīts satvars ES rīcībai, lai aizsargātu ES iedzīvotājus un uzņēmumus no kiberdraudiem, veicinātu drošas informācijas sistēmas un aizsargātu globālu, atvērtu, brīvu un drošu kibertelpu.

Secinājumos ir norādīts, ka kiberdrošība ir būtiska, lai veidotu noturīgu, zaļu un digitālu Eiropu. Tajos kā viens no galvenajiem mērķiem ir noteikts panākt stratēģisku autonomiju, vienlaikus saglabājot atvērtu ekonomiku. Tas nozīmē, ka nolūkā nostiprināt ES digitālo līderību un stratēģiskās spējas jāstiprina arī spēja izdarīt autonomas izvēles kiberdrošības jomā.

• Padome pieņem secinājumus par ES kiberdrošības stratēģiju (paziņojums presei, 2021. gada 22. marts)

Padome pieņēma secinājumus, kuros aicināts vēl vairāk uzlabot reaģēšanu ES līmenī, lai apkarotu hibrīddraudus, tostarp dezinformāciju, un stiprinātu noturību. Padome atzīmēja, ka jaunas tehnoloģijas un krīzes, piemēram, pašreizējā pandēmija, naidīgiem subjektiem paver iespējas izvērst savas iejaukšanās darbības. Tas – papildus pašai krīzei – ir vēl viens izaicinājums dalībvalstīm un ES iestādēm.

Padome atzina, ka Covid-19 pandēmija padara ES un tās dalībvalstis neaizsargātākas pret hibrīddraudiem. Šādi draudi ir dezinformācijas pastiprināta izplatīšana un manipulatīva iejaukšanās. Lai vērstos pret šādiem draudiem, jo īpaši ļaunprātīgām kiberdarbībām, dezinformāciju un ekonomiskās drošības apdraudējumiem, ir vajadzīga visaptveroša pieeja, kas ietver efektīvu sadarbību un koordināciju.

• Padome aicina stiprināt noturību un apkarot hibrīddraudus, tostarp dezinformāciju, saistībā ar Covid-19 pandēmiju (paziņojums presei, 2020. gada 15. decembris)

Šodien Padomes un Eiropas Parlamenta sarunu vedēji panāca provizorisku vienošanos par priekšlikumu izveidot Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru un Nacionālo koordinācijas centru tīklu.

Kopīgiem spēkiem šīs struktūras palīdzēs nodrošināt digitālo vienoto tirgu, tostarp tādās jomās kā e-komercija, viedā mobilitāte un lietu internets, un palielināt ES autonomiju kiberdrošības jomā.

• Jauns Kiberdrošības kompetenču centrs un tīkls: neformāla vienošanās ar Eiropas Parlamentu (paziņojums presei, 2020. gada 14. decembris)

ES dalībvalstu valdību pārstāvji izraudzījās Bukaresti, Rumānijā, kā paredzamo mītnes vietu jaunajam Eiropas Industriālajam, tehnoloģiskajam un pētnieciskajam kiberdrošības kompetenču centram.

Kiberdrošības kompetenču centrs uzlabos pētniecības un inovācijas koordinēšanu kiberdrošības jomā Eiropas Savienībā. Tas būs arī ES galvenais instruments, ar kura palīdzību tiks apvienotas investīcijas ar kiberdrošību saistītajā pētniecībā, tehnoloģijās un industriālajā attīstībā.

Padome apstiprināja secinājumus, kuros ir atzīts, ka arvien vairāk tiek izmantotas ar internetu savienotas patēriņa preces un rūpnieciskās ierīces un ka ar to ir saistīti jauni riski privātumam, informācijas drošībai un kiberdrošībai.

Secinājumos tiek uzsvērts, ka ir svarīgi izvērtēt vajadzību pēc horizontāla tiesību akta ilgtermiņā, lai pievērstos visiem attiecīgajiem savienoto ierīču kiberdrošības aspektiem, piemēram, pieejamībai, integritātei un konfidencialitātei.

Savienotajām ierīcēm, tostarp iekārtām, sensoriem un tīkliem, kas veido lietu internetu, būs būtiska nozīme turpmākā Eiropas digitālās nākotnes veidošanā, tāpat kā to drošībai.

• Savienoto ierīču kiberdrošība – Padome pieņem secinājumus (paziņojums presei, 2020. gada 2. decembris)

Padome nolēma noteikt ierobežojošus pasākumus pret sešām personām un trim vienībām, kas atbildīgas par dažādiem kiberuzbrukumiem vai ir tajos iesaistītas. Piemērotās sankcijas ietver ceļošanas aizliegumu un līdzekļu iesaldēšanu, savukārt ES personām un vienībām ir aizliegts darīt pieejamus finanšu līdzekļus sarakstā iekļautajām personām un vienībām.

• ES nosaka pirmās sankcijas pret kiberuzbrukumiem (paziņojums presei, 2020. gada 30. jūlijs)

Padome pieņēma secinājumus, kuros pievēršas plašam jautājumu klāstam, kas saistīts ar ES digitālās stratēģijas īstenošanu. Secinājumos ir uzsvērta digitālās pārveides ietekme uz cīņu pret pandēmiju un tās izšķirošā nozīme atveseļošanā pēc Covid-19.

Attiecībā uz kiberdrošību – tā kā kiberdraudu un noziegumu skaits un sarežģītības pakāpe pieaug, ES ministru mērķis ir uzlabot ES reaģēšanas spējas un aizsargāt digitālo infrastruktūru, sakaru tīklu un pakalpojumu integritāti, drošību un noturību. ES atzīst arī nepieciešamību īstenot koordinētu pieeju, lai mazinātu ar kiberdrošību saistītos riskus un lai panāktu drošu 5G izvēršanu.

• Eiropas digitālās nākotnes veidošana ‒ Padome pieņem secinājumus (paziņojums presei, 2020. gada 9. jūnijs)

Pastāvīgo pārstāvju komiteja 2020. gada 3. jūnijā vienojās par jaunām pilnvarām risināt sarunas ar Eiropas Parlamentu attiecībā uz ierosināto regulu, ar ko izveido Eiropas kiberdrošības kompetenču centru un koordinācijas centru tīklu. Tagad prezidentvalstij Horvātijai ir jāsazinās ar Parlamenta galveno sarunu vedēju, lai izskatītu iespēju rīkot trialoga sanāksmi.

Prezidentvalsts arī iepazīstināja ar stāvokli saistībā ar ES rīkkopas 5G tīklu drošībai īstenošanu.

• Telekomunikāciju ministru videokonference, 2020. gada 5. jūnijs

Secinājumos par 5G ir minēta ietekme uz Eiropas ekonomiku un nepieciešamība mazināt drošības riskus.

ES ministri uzsvēra, ka 5G tīkli būs daļa no sevišķi svarīgas infrastruktūras, ko izmanto svarīgu sabiedrisko un ekonomisko funkciju uzturēšanai.

• 5G tehnoloģiju nozīme un drošības riski: Padome pieņem secinājumus (paziņojums presei, 2019. gada 3. decembris)

Padome ieviesa regulējumu, kas ES dod iespēju noteikt mērķtiecīgus ierobežojošos pasākumus, ar kuriem attur no kiberuzbrukumiem un reaģē uz kiberuzbrukumiem, kas rada ārējus draudusES vai tās dalībvalstīm.

Konkrētāk – ar šo lēmumu ES pirmo reizi tiek dota iespēja noteikt sankcijas personām vai vienībām, kas:

• ir atbildīgas par kiberuzbrukumiem vai kiberuzbrukumu mēģinājumiem,
• sniedz finansiālu, tehnisku vai materiālu atbalstu šādiem uzbrukumiem,
• ir kādā citā veidā iesaistītas tajos.

Sankcijas var noteikt arī personām vai vienībām, kas ar tām ir saistītas.

Šo regulējumu piemēro arī kiberuzbrukumiem trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, ja ierobežojošie pasākumi tiek uzskatīti par nepieciešamiem kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) mērķu sasniegšanai.

• Kiberuzbrukumi: Padome tagad var noteikt sankcijas (paziņojums presei, 17.05.2019.)

Padome 2019. gada 9. aprīlī pieņēma regulu, kas pazīstama arī kā Kiberdrošības akts, ar kuru ievieš:

• ES mēroga sertifikācijas shēmu sistēmu,
• ES kiberdrošības aģentūru, kas pārņems pašreizējās Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) pienākumus.

• ES pastiprina kibernoturību – Padome atbalsta vienošanos par kopēju sertifikāciju un nostiprinātu aģentūru (paziņojums presei, 19.12.2018.)

Pastāvīgie pārstāvji Padomes prezidentvalstij piešķīra pilnvarojumu sākt sarunas ar Eiropas Parlamentu par kiberdrošības lietpratības apvienošanu.

Sarunas koncentrēsies uz divām iniciatīvām:

• izveidot augsta līmeņa zināšanu bāzi kiberdrošības jomā ar nosaukumu Eiropas kiberdrošības industriālais, tehnoloģiskais un pētnieciskais centrs,
• izveidot nacionālo koordinācijas centru tīklu.

• ES apvienos un savienos tīklā lietpratību kiberdrošības jomā: Padome vienojas par nostāju attiecībā uz kiberdrošības centriem (paziņojums presei, 13.03.2019.)

Ierosinātā Kiberdrošības akta pieņemšana ļaus Eiropas Savienībai ieviest ES mēroga kiberdrošības sertifikāciju un konsolidēt pastāvīgu ES kiberdrošības aģentūru.

Pagaidu vienošanās par jauno tiesību aktu starp prezidentūru un Eiropas Parlamentu tika panākta 10. decembrī.

ES mēroga kiberdrošības sertifikācija drīz būs pieejama internetam pieslēgtām ierīcēm, un tas ļaus patērētājiem izdarīt pamatotākas izvēles un uzņēmumiem atvieglos viedo izstrādājumu tirdzniecību visā Eiropā.

• ES pastiprina kibernoturību – Padome atbalsta vienošanos par kopēju sertifikāciju un nostiprinātu aģentūru (paziņojums presei, 19.12.2018.)

Lai stiprinātu savas spējas, ES dalībvalstis arvien vairāk sadarbojas kiberaizsardzības jomā.

Lai sasniegtu šo mērķi, Padome pieņēma atjauninātu ES kiberaizsardzības politikas satvaru.

Atjauninājums ES ļauj ņemt vērā mainīgos drošības izaicinājumus kopš 2014. gada, kad tika pieņemts sākotnējais satvars. Tajā apzinātas kiberaizsardzības prioritārās jomas un precizēta iesaistīto dalībnieku loma.

Savā pēdējā sanāksmē, 2018. gada 18. oktobrī, Eiropadome aicināja veikt pasākumus, kas veidotu spēcīgu kiberdrošību Eiropas Savienībā.

ES vadītāji jo īpaši atsaucās uz ierobežojošiem pasākumiem, kas spēj reaģēt uz kiberuzbrukumiem un tos nepieļaut.

• Kiberaizsardzība: Padome atjaunina politikas satvaru (19.11.2018.)

ES līderi aicināja vēl vairāk nostiprināt ES atturēšanas spēju, noturību un reaģēšanu attiecībā uz hibrīddraudiem, kiberdraudiem, kā arī ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem draudiem un kodoldraudiem (CBRN).

Šo aicinājumu viņi pauda saistībā ar kiberuzbrukumiem Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai (OPCW) Hāgā.

Eiropadome arī aicināja sarunas par visiem kiberdrošības priekšlikumiem pabeigt "līdz sasaukuma beigām" – 2019. gada aprīlī.

• Eiropadomes secinājumi, 2018. gada 18. oktobris

Padome sāka sarunas ar Eiropas Parlamentu, lai līdz gada beigām panāktu vienošanos par Kiberdrošības aktu. Vispārējo pieeju attiecībā uz šo priekšlikumu panāca 8. jūnijā.

Ar Kiberdrošības aktu ir paredzēts pastiprināt kibernoturību, izveidojot ES mēroga sertifikācijas satvaru IKT produktiem, pakalpojumiem un procesiem. Ar to arī atjauninātu pašreizējo Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ENISA).

• ES izveidos kopīgu kiberdrošības sertifikācijas satvaru un nostiprinās savu aģentūru: Padome vienojas par nostāju (paziņojums presei, 08.06.2018.)

Padome pieņēma secinājumus par ļaunprātīgām kiberdarbībām, un tajos uzsvērts, cik svarīga ir globāla, atvērta, brīva, stabila un droša kibertelpa, kurā pilnībā tiek piemērotas cilvēktiesības un pamatbrīvības, un tiesiskums.

Padome pauda nopietnas bažas par trešo valstu un nevalstisko dalībnieku pastiprinātajām spējām un vēlmi sasniegt savus mērķus, veicot ļaunprātīgas kiberdarbības. ES turpinās stiprināt savas spējas vērsties pret kiberdraudiem.

• Reakcija uz ļaunprātīgām kiberdarbībām: Padome pieņem secinājumus (16.04.2018.)

ES iestādes spēra nozīmīgu soli, lai stiprinātu savu sadarbību cīņā pret kiberuzbrukumiem.

Ar iestāžu nolīgumu tika izveidota pastāvīga datorapdraudējumu reaģēšanas vienība (CERT-EU), kas aptver visas ES iestādes, struktūras un aģentūras.

CERT-EU nodrošinās saskaņotu ES reakciju uz kiberuzbrukumiem tās iestādēm.

• ES iestādes pastiprina sadarbību, lai stātos pretī kiberuzbrukumiem (paziņojums presei, 20.12.2017.)

Padome vienojās izstrādāt rīcības plānu ES kiberdrošības reformai.

Ministri uzsvēra, ka drošība tiešsaistē ir būtiska Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

• Telekomunikāciju padome, 24.10.2017.

ES tieslietu ministri sīkāk apsprieda to, kā uzlabot krimināljustīciju kibertelpā. Viņi pieņēma divus secinājumu kopumus, kuros ir noteikti praktiski pasākumi sadarbības uzlabošanai, kā arī turpmākās rīcības grafiks:

• secinājumus par krimināljustīcijas uzlabošanu kibertelpā,
• secinājumus par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu kibernoziedzības apkarošanai.

• Cīņa pret noziedzīgām darbībām kibertelpā – Padome vienojas par praktiskiem pasākumiem un nākamajiem soļiem (09.06.2016.)