"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Padome apstiprina Vācijas fiskālo izdevumu virzību
2025. gada 10. oktobrī ministri pieņēma ieteikumu, ar ko apstiprina Vācijas maksimālo neto izdevumu virzību nākamajiem pieciem gadiem, kā arī pieprasīto fiskālās korekcijas perioda pagarinājumu līdz septiņiem gadiem, kā izklāstīts valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālajā plānā.
Padome apstiprina Beļģijas un Bulgārijas fiskālo izdevumu virzību
Ministri šodien pieņēma ieteikumus, ar kuriem apstiprina Beļģijas un Bulgārijas maksimālo neto izdevumu virzību turpmākajam periodam, kā izklāstīts minēto valstu valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālajos plānos.
Attiecībā uz Beļģiju, kas bija lūgusi fiskālās korekcijas periodu pagarināt līdz septiņiem gadiem, Padome arī apstiprināja reformu un investīciju jomas saistību kopumu, kas ir šā pagarinājuma pamatā.
Saistībā ar ES jauno ekonomikas pārvaldības noteikumu īstenošanu Padome apstiprināja Ungārijas vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu un noteica tās neto izdevumu virzību.
Tagad, kad Padome ir pieņēmusi savus ieteikumus, Ungārijai ir skaidrība par budžeta virzību, ko tā ievēros turpmākajos gados, un tā var attiecīgi plānot.
Padome nosaka fiskālo izdevumu virzību 21 dalībvalstij
Kā nākamo soli ES jauno fiskālo noteikumu īstenošanā Padome šodien pieņēma ieteikumus, ar kuriem apstiprina pirmos vidēja termiņa fiskāli strukturālos plānus un nosaka neto izdevumu virzību sekojošām dalībvalstīm: Čehijas Republika, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Somija un Zviedrija.
Tagad, kad Padome ir pieņēmusi savus ieteikumus, dalībvalstīm ir skaidrība par budžeta virzību, ko tās ievēros turpmākajos gados, un tās var attiecīgi plānot.
Eurogrupas paziņojums par fiskālās politikas ievirzi 2025. gadam
Ministri izvērtēja makroekonomiskās un fiskālās norises un perspektīvas eurozonā un apmainījās viedokļiem par fiskālās politikas ievirzi 2025. gadam.
Šodien mēs vienojāmies, ka pašreizējos apstākļos ir piemērota nedaudz bremzējoša fiskālā nostāja. Ņemot vērā pārskatītās fiskālās sistēmas stāšanos spēkā, mēs turpināsim īstenot vērienīgas strukturālās reformas un saglabāt investīciju līmeni, tostarp kopējo ES prioritāšu jomās.
Paskals Donohū, Eurogrupas priekšsēdētājs
Padome un Parlaments panāk vienošanos par fiskālo noteikumu reformu
Padomes un Eiropas Parlamenta sarunu vedēji panāca provizorisku politisku vienošanos par ierosināto ES ekonomikas pārvaldības sistēmas reformu.
Viņi vienojās saglabāt reformas vispārējo mērķi – pakāpeniski, reālistiski, ilgstoši un izaugsmei labvēlīgā veidā samazināt parāda attiecību un deficītu, vienlaikus aizsargājot reformas un investīcijas tādās stratēģiskās jomās kā digitalizācija, zaļināšana, sociālā joma vai aizsardzība. Tajā pašā laikā jaunā sistēma nodrošinās atbilstošas iespējas pretcikliskai politikai un makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanai.
Vienošanās par ekonomikas pārvaldības sistēmas preventīvo daļu pirms oficiāla balsojuma gan Padomē, gan Parlamentā ir jāapstiprina Padomei Pastāvīgo pārstāvju komitejā un Parlamenta Ekonomikas komitejai. Regula par korektīvo daļu un direktīva par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām ir jāapspriež tikai ar Parlamentu.
Dalībvalstu pastāvīgie pārstāvji oficiāli vienojās par ierosināto ES ekonomikas pārvaldības sistēmas reformu, proti, tika apstiprinātas pilnvaras sarunām ar Eiropas Parlamentu par preventīvās daļas regulu un tika panākta vienošanās pēc būtības attiecībā uz korektīvās daļas regulu un direktīvu par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām; par abām pēdējām notiks apspriešanās ar Parlamentu.
Tas ļaus sarunas ar Parlamentu par preventīvās daļas regulu sākt nākamā gada sākumā.
Padome apsprieda ierosināto ES ekonomikas pārvaldības sistēmas reformu.
Pateicoties intensīvajām konsultācijām pēdējo nedēļu un mēnešu laikā, mēs esam panākuši būtisku progresu. Mērķis ir gandrīz sasniegts. Mēs nevarējām panākt vienošanos par visiem konsultāciju politiskajiem, juridiskajiem un tehniskajiem aspektiem, bet mēs ceram, ka tuvākajās dienās un nedēļās apspriedes tiks pabeigtas, lai līdz gada beigām būtu iespējams panākt politisku vienošanos.
Nadja Kalvinjo, Spānijas premjerministra pirmā vietnieka un ekonomikas un digitālās pārveides ministra pienākumu izpildītāja
Padome apspriež ekonomikas pārvaldības pārskatīšanu
Ministri apmainījās viedokļiem par ierosināto ekonomikas pārvaldības sistēmas reformu, ko veido trīs priekšlikumi:
regula par efektīvu ekonomikas politikas koordināciju un daudzpusēju budžeta uzraudzību,
regula par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu,
direktīva par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām.
Šodien mēs esam vienojušies par jauno fiskālo noteikumu pamatelementiem un mehānismiem un par nepieciešamību nodrošināt fiskālo disciplīnu, uzticamību un uzticēšanos, kā arī nodrošināt pretcikliskumu un pareizos stimulus izaugsmi veicinošām investīcijām un reformām, kas atbilst mūsu kopīgajām Eiropas prioritātēm. Visas dalībvalstis ir stingri apņēmušās līdz gada beigām panākt līdzsvarotu vienošanos.
Nadja Kalvinjo, Spānijas premjerministra pirmā vietniece un ekonomikas un digitālās pārveides ministre
Ministri apmainās viedokļiem par ierosināto reformu
Padome apsprieda Eiropas Komisijas priekšlikumu par ES ekonomikas pārvaldības sistēmas reformu, kas tika iesniegts 2023. gada 26. aprīlī. Padome 14. martā vienojās par reformas ievirzēm.
Svarīgi, lai martā noteiktās Padomes prioritātes kalpotu par vadlīnijām arī turpmākajā sarunu gaitā. Šodien ministri to uzsvēra diskusijās.
Elizabete Svantesone, Zviedrijas finanšu ministre un Padomes priekšsēdētāja
Eiropadomes sanāksmē ES līderi apstiprināja Padomes ievirzes ekonomikas pārvaldības sistēmas reformai, kuras mērķis ir sistēmu pielāgot izaicinājumiem, ar ko ES pašlaik saskaras.
Ekonomikas pārvaldības satvars: Padome vienojas par secinājumiem par reformu
Ministri vienojās par secinājumiem par ES ekonomikas pārvaldības sistēmas reformas ievirzēm. Secinājumos ir ietvertas jomas, kurās dalībvalstu vidū pastāv viedokļu konverģence, un jomas, kurās jāturpina darbs pie reformētas sistēmas. Tie ir politiskas norādes Eiropas Komisijai attiecīgo tiesību aktu priekšlikumu sagatavošanā.
Fiskālie noteikumi ir svarīgi, un tiem arī turpmāk vajadzētu būt būtiskam instrumentam mūsu ekonomikas politikas rīkkopā. Tagad tie būtu jāpielāgo mainīgajai pasaulei.
Elizabete Svantesone, Zviedrijas finanšu ministre
Eurogrupas paziņojums par fiskālajām norādēm 2024. gadam
Eurogrupa izvērtēja makroekonomiskās un fiskālās norises eurozonā un apmainījās viedokļiem par fiskālās politikas norādēm 2023. un 2024. gadam. Ņemot vērā Komisijas 8. marta paziņojumu, ministri pieņēma paziņojumu par fiskālās politikas norādēm 2024. gadam.
Mēs vienojāmies, ka fiskālajai politikai vajadzētu būt vērstai uz parāda atmaksājamības nodrošināšanu vidējā termiņā, vienlaikus ilgtspējīgā veidā palielinot izaugsmes potenciālu. Mēs atzinām, ka ir jāpievēršas zaļajai un digitālajai pārejai, vienlaikus raidot svarīgus signālus attiecībā uz budžeta pasākumu izstrādi un nepieciešamību izvairīties no pastāvīgiem budžeta deficīta palielināšanas pasākumiem, kas ir svarīgs elements nākamā gada budžeta sagatavošanā.
Paskals Donohū, Eurogrupas priekšsēdētājs
Ministri apmainās viedokļiem par ekonomikas pārvaldības pārskatu
Savos komentāros ministri sniedza politiskas norādes attiecībā uz prezidentvalsts Zviedrijas izvirzītajiem plašajiem tematiem: kā nodrošināt katrai valstij pielāgotu fiskālo korekciju, vienlaikus saglabājot daudzpusēju uzraudzību, kā pamatā ir kopīgi ES fiskālie noteikumi un kritēriji; viedokļi par iespējamo pastiprināto pievēršanos vidēja termiņa plānošanai; un uz risku balstītas valsts parāda attīstības analīzes iespējamā nozīme katrai valstij raksturīgo problēmu identificēšanā.
Prezidentvalsts secināja, ka ir jāturpina darbs, lai panāktu saskaņotu turpmāko virzību.
Ministri apsprieda paziņojumu, kurā izklāstītas ievirzes ES ekonomikas pārvaldības sistēmas reformai, ar ko Komisija nāca klajā 2022. gada 9. novembrī.
Viņi dalījās ar sākotnējiem pozitīvajiem novērojumiem, uzdeva atlikušos jautājumus un pauda bažas, kā arī ar cerībām raudzījās uz nākamajos mēnešos gaidāmajām konstruktīvām diskusijām par ierosināto reformu dažādajiem aspektiem, lai sniegtu Komisijai politisko atbalstu, kas tai vajadzīgs turpmākajiem pasākumiem.
Eurogrupas paziņojums par fiskālās politikas ievirzēm 2023. gadam
Eurogrupa apsprieda fiskālās politikas ievirzes 2023. gadam. Ņemot vērā Krievijas agresijas karu pret Ukrainu globālās pandēmijas izskaņā, Eurogrupa uzskatīja, ka nav pamata 2023. gadā atbalstīt kopējo pieprasījumu, izmantojot fiskālo politiku, un ka tā vietā galvenā uzmanība jāpievērš visneaizsargātāko aizsardzībai, vienlaikus saglabājot spēju vajadzības gadījumā pielāgoties.
Fiskālajai politikai visās valstīs vajadzētu būt vērstai uz parāda atmaksājamības saglabāšanu, kā arī izaugsmes potenciāla ilgtspējīgu palielināšanu, lai veicinātu atveseļošanos.
Lai gan pašreizējais globālais konteksts rada būtiskus izaicinājumus, Eurogrupa ir pilnībā pārliecināta par eurozonas ekonomikas noturību un joprojām ir apņēmības pilna nodrošināt apstākļus augstai ilgtspējīgai izaugsmei un sasniegt mūsu politikas mērķus.
Eurogrupas paziņojums par atjauninātajiem Vācijas un Portugāles budžeta plāna projektiem
Eurogrupa izsaka atzinību Vācijai un Portugālei par 2022. gada budžeta plāna projektu iesniegšanu, kā arī Komisijai par 2022. gada 19. maijā sniegtajiem atzinumiem.
Budžeta plāna projekta īstenošana ir būtiska fiskālās politikas koordinēšanai eurozonā. Eurogrupa turpina stingri koordinēt fiskālo politiku eurozonā, lai pārvarētu paaugstinātos riskus un nenoteiktību un to ietekmi uz ekonomiku, kā vienojāmies 2022. gada 14. martā.
Eurogrupas paziņojums par fiskālajām norādēm 2023. gadam
Eurogrupa apsprieda fiskālās politikas koordināciju 2023. gadam, atzinīgi novērtējot Komisijas 2022. gada 2. marta paziņojumu un tās viedokli par pāreju no labvēlīgas kopējās fiskālās nostājas eurozonā uz kopumā neitrālu kopējo fiskālo nostāju nākamajā gadā.
Vienlaikus Eurogrupa ir gatava reaģēt uz mainīgo ekonomikas situāciju, ņemot vērā nenoteiktību, ko izraisījusi Krievijas kara pret Ukrainu ekonomiskā ietekme.
Eurogrupa arī paziņoja, ka saistībā ar ekonomikas pārvaldības pārskatīšanu tā turpinās aktīvi iesaistīties šajā procesā saskaņā ar savu darba programmu un sadarbībā ar Padomes prezidentvalsti un atbilstošā formātā.
Eurogrupas debates par makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras eurozonas dimensiju
Ekonomikas pārvaldības pārskata ietvaros ministri apsvēra makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras eurozonas dimensiju.
Eurogrupa atzīst, ka makroekonomikas nelīdzsvarotības eurozonai ir īpaši svarīgs jautājums un ka makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra ir palīdzējusi tās novērst. Procedūrai bija īpaši panākumi tekošā konta deficītu samazināšanā, bet lielo pārpalikumu samazināšanā, jāatzīst, tā bija mazāk efektīva.
Eurogrupas priekšsēdētājs Paskals Donohū
Eurogrupa apspriež ekonomikas pārvaldības pārskatīšanu – eurozonas aspekti
Ministri apsprieda eurozonas fiskālo sistēmu un finansiālā atbalsta un pēcprogrammas uzraudzības kārtību. Diskusijas pamatā bija Eurogrupas darba plāns, kurā precizēta tās iesaiste ekonomikas pārvaldības pārskatīšanā.
Ir noslēgusies mūsu pirmā plašā diskusija par ekonomikas pārvaldības sistēmas eurozonas dimensiju. Šajā sanāksmes daļā mēs uzklausījām daudzus valdību viedokļus par budžeta plānu projekta procesu, ieviestajām uzraudzības procedūrām, fiskālajiem noteikumiem, valstu ekonomikas politikas koordinēšanas vērtību, kā arī par to, kā nodrošināt saistību esamību attiecībā uz mūsu valstu finansēm, to izpildi un uzraudzību pārredzamā veidā.
Eurogrupas priekšsēdētājs Paskals Donohū
Ekonomikas un finanšu ministri apspriež ekonomikas pārvaldību un atveseļošanu
Ekonomikas un finanšu padomes laikā ministri apmainījās viedokļiem par ES ekonomiku pēc Covid-19 pandēmijas un par pēdējā laika norišu ietekmi uz ekonomikas pārvaldību. Viņi apsprieda ES ekonomikas pārvaldības satvara nākotni un pauda sākotnējos viedokļus par turpmāko virzību. Šis jautājums tiks apspriests arī turpmāk, un ministri turpinās apspriesties, lai drīzumā panāktu vispārēju konsensu.
Pateicoties intensīvajām konsultācijām pēdējo nedēļu un mēnešu laikā, mēs esam panākuši būtisku progresu. Mērķis ir gandrīz sasniegts. Mēs nevarējām panākt vienošanos par visiem konsultāciju politiskajiem, juridiskajiem un tehniskajiem aspektiem, bet mēs ceram, ka tuvākajās dienās un nedēļās apspriedes tiks pabeigtas, lai līdz gada beigām būtu iespējams panākt politisku vienošanos.
Šodien mēs esam vienojušies par jauno fiskālo noteikumu pamatelementiem un mehānismiem un par nepieciešamību nodrošināt fiskālo disciplīnu, uzticamību un uzticēšanos, kā arī nodrošināt pretcikliskumu un pareizos stimulus izaugsmi veicinošām investīcijām un reformām, kas atbilst mūsu kopīgajām Eiropas prioritātēm. Visas dalībvalstis ir stingri apņēmušās līdz gada beigām panākt līdzsvarotu vienošanos.
Svarīgi, lai martā noteiktās Padomes prioritātes kalpotu par vadlīnijām arī turpmākajā sarunu gaitā. Šodien ministri to uzsvēra diskusijās.