Skip to content

Ekonomiskā un monetārā savienība

Ekonomiskā un monetārā savienība ietver dalībvalstu ekonomiskās un fiskālās politikas koordināciju, kā arī vienotu monetāro politiku dalībvalstīm, kas ieviesušas euro. Tā veicina ekonomikas stabilitāti un izaugsmi.

Ekonomiskās un monetārās savienības darbības principi

Ekonomiskā un monetārā savienība (EMS) ir viens no Eiropas Savienības pamatelementiem. Ar to dalībvalstīs atbalsta ekonomikas stabilitāti un izaugsmi ar augstu nodarbinātības līmeni un ilgtspējīgām publiskajām finansēm.

Praktiskā ziņā EMS ietver šādus elementus:

  • ekonomiskā savienība – valstu fiskālās un ekonomikas politikas koordinācija, pamatojoties uz kopīgiem noteikumiem un ieteikumiem, galvenokārt Eiropas pusgada procesa ietvaros,
  • monetārā savienība – vienota monetārā politika eurozonai, ko nosaka neatkarīgā Eiropas Centrālā banka (ECB).

EMS papildina:

  • banku savienība – saskaņotāki noteikumi Eiropas finanšu sektoram, centralizēta banku uzraudzība un noregulējums eurozonā,
  • kapitāla tirgu savienība – noteikumi, ar ko veicina privātā sektora veiktu riska dalīšanu un labāku piekļuvi finansējumam.

Ekonomiskās un monetārās savienības dalībnieki

Visas ES dalībvalstis ir daļa no ekonomiskās savienības, un kopā tās veido vienoto tirgu. Tās joprojām kontrolē savu ekonomikas politiku, izņemot monetāro politiku tajās valstīs, kuras ir eurozonā, taču lēmumus pieņem ciešā koordinācijā, pamatojoties uz ES noteikumiem un ieteikumiem.

Vienotais tirgus ar preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti un personu brīvu pārvietošanos papildina EMS.

Divdesmit viena dalībvalsts, kas jau ir ieviesusi vienoto valūtu – euro –, veido Eiropas monetāro savienību.

ES ir noteikusi tā dēvētos konverģences kritērijus, kurus valstīm ir jāizpilda, lai pievienotos eurozonai. Lai valstis varētu pievienoties eurozonai, tajās ir jābūt:

  • zemai inflācijai,
  • ilgtspējīgām publiskajām finansēm,
  • stabiliem valūtas kursiem,
  • ilgtspējīgām procentu likmēm.

Ekonomiskās un monetārās savienības vēsture

Ekonomisko un monetāro savienību var uzlūkot kā vēl nepabeigtu darbu, jo tā ir rezultāts Eiropas Savienībā notiekošam ekonomiskās integrācijas procesam.

1957. gadā dalībvalstis nolēma izveidot kopēju tirgu. Laika gaitā kļuva skaidrs, ka tam, lai iekšējais tirgus attīstītos un pilnveidotos, ir nepieciešama ciešāka ekonomiskā un monetārā sadarbība.

Lēmumu par to, ka ES būtu jāizveido “ekonomiska un monetāra savienība”, kurā vienotā valūta ir euro, Eiropadome pieņēma Māstrihtā (Nīderlande) 1991. gada decembrī. EMS principi ir noteikti Līgumā par Eiropas Savienību, kas zināms arī kā Māstrihtas līgums.

EMS tika izveidota trīs posmos, un trešais posms noslēdzās ar euro – vienotās valūtas – ieviešanu 1999. gada janvārī. Pirmajos trijos gados euro tika izmantots kā grāmatvedības vienība un tikai elektroniskiem maksājumiem. Euro monētas un banknotes tika laistas apgrozībā 2002. gada 1. janvārī.

Ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšana

Saistībā ar valsts parāda krīzi, kas sākās 2009.–2010. gadā pēc finanšu krīzes un kas atklāja aspektus, kuru eurozonas pārvaldībā trūka, ES veica pasākumus, lai nostiprinātu savu ekonomisko un monetāro savienību.

Tika nolemts:

  • izveidot Eiropas Stabilitātes mehānismu,
  • uzlabot ekonomikas pārvaldības sistēmu,
  • izveidot banku savienību.

Valsts parāda krīzes laikā vairākas eurozonas dalībvalstis saņēma finansiālās palīdzības aizdevumus, kas papildināja korekciju programmas. Sākotnēji šie aizdevumi tika piešķirti, izmantojot pagaidu instrumentus. Tomēr 2012. gadā kā pastāvīgs instruments tika izveidots Eiropas Stabilitātes mehānisms (ESM). Tas var sniegt finansiālu palīdzību tām eurozonas valstīm, kas saskaras ar tādām finansiālām grūtībām, kuras varētu radīt riskus citām dalībvalstīm vai eurozonai kopumā.

2011. un 2013. gadā ES pārskatīja savu ekonomikas pārvaldības sistēmu, lai novērstu un vajadzības gadījumā koriģētu fiskālo un makroekonomikas nelīdzsvarotību. Jaunie noteikumi kļuva pazīstami kā attiecīgi “sešpaka” un “divpaka“ atbilstoši katrā reizē pieņemto tiesību aktu skaitam. Tie ietvēra Stabilitātes un izaugsmes pakta kopējo fiskālo noteikumu pastiprināšanu.

Banku savienības izveide

Eurosamitā, kas notika 2012. gada jūnijā, tika atzīts, ka nepieciešama labi funkcionējoša un stabila banku nozare, jo īpaši eurozonā. ES līderi pieņēma lēmumu izveidot banku savienību. Ar banku savienību ES vēlas veicināt finansiālo integrāciju un nodrošināt, ka bankas, kas vairs nav spējīgas darboties, netiek glābtas, izmantojot nodokļu maksātāju naudu.

Banku savienība sākās ar lielo banku uzraudzības centralizāciju Eiropas Centrālajā bankā, izveidojot vienoto uzraudzības mehānismu (VUM). Vēlāk, izveidojot vienoto noregulējuma mehānismu (VNM), tika pievienots otrais pīlārs, ar ko centralizēja banku noregulējumu.

Piecu priekšsēdētāju ziņojums

2015. gadā Eiropadomes, Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta, Eiropas Centrālās bankas un Eurogrupas priekšsēdētāji publicēja ziņojumu, kurā izklāstīts EMS ceļvedis un kurš zināms arī kā “piecu priekšsēdētāju ziņojums”.

Vairākus ziņojuma ieteikumus ES īstenoja nākamajos mēnešos pēc tā publicēšanas. Tie ietvēra:

  • Eiropas Fiskālās padomes izveidi,
  • diskusiju sākšanu par banku savienības izveides pabeigšanu, ietverot Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu,
  • kapitāla tirgu savienības rīcības plānu.

2017. gada decembrī līderi noteica, ka banku savienības izveides pabeigšana un ESM turpmākā attīstība ir prioritāri jautājumi. 2018. gada decembrī viņi apsvēra “konverģencei un konkurētspējai paredzēto budžeta instrumentu” (BIKK) eurozonai.

Turpmāka ESM pilnveidošana

Saskaņā ar pilnvarojumu, ko eurozonas līderi saņēma 2018. gada decembra Eurosamitā, Eurogrupa līdz 2019. gada jūnijam strādāja pie pārskatītā ESM līguma. Izmaiņas paredz efektīvāku un elastīgāku Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM) izmantošanu, tostarp:

  • pieejamāku ESM piesardzības kredītlīniju tām dalībvalstīm, kurām var būt vajadzīgs finansiāls atbalsts,
  • spēcīgāku ESM lomu ekonomikas krīzes novēršanā un pārvarēšanā eurozonā,
  • pārredzamāku pieeju dalībvalstu valsts parāda atmaksājamības novērtēšanai,
  • kredītlīniju jeb “kopīgo atbalsta mehānismu” banku savienības vienotā noregulējuma fondam.

2020. gada novembrī sākās valstu ratifikācijas procesi. Pārskatītais ESM līgums stāsies spēkā, kad to būs ratificējušas visas eurozonas dalībvalstis.

Kopīgs budžeta instruments

2019. gada jūnijā Eurogrupa arī vienojās par galvenajām iezīmēm BIKK eurozonai un ES dalībvalstu valūtas kursa mehānismam (VKM II), kurā piedalās brīvprātīgā kārtā. 1999. gada 1. janvārī ES izveidoja valūtas kursa mehānismu (VKM II) kā VKM pēcteci. VKM II nodrošina, ka valūtas kursa svārstības starp euro un citām ES valūtām nerada traucējumus ekonomikas stabilitātei vienotajā tirgū. Tas arī palīdz valstīm sagatavoties pievienoties eurozonai.

BIKK nolūks bija sniegt finansiālus stimulus strukturālām reformām un publiskajām investīcijām, lai stiprinātu eurozonas ekonomiku potenciālo izaugsmi un vienotās valūtas noturību pret ekonomikas satricinājumiem.

Darbs pie BIKK tika apturēts, kad 2020. gadā sākās Covid-19 pandēmija. Tomēr tas kalpoja par iedvesmas avotu Atveseļošanas un noturības mehānismam (ANM), kurš ir pagaidu atveseļošanas plāna “Next Generation EU” centrālais elements.

Programma nodrošināja dalībvalstīm apjomīgas ES dotācijas un aizdevumus nolūkā atbalstīt investīcijas un reformas, kas vajadzīgas, lai atbalstītu to ekonomikas pēc pandēmijas un īstenotu zaļo un digitālo pārkārtošanos. Kopumā EMS izrādījās noturīgāka nekā pirms desmit gadiem.

Banku savienības izveides pabeigšana

2021. un 2022. gadā Eurogrupa atsāka diskusijas par banku savienības izveides pabeigšanu. Ministri izskatīja tādus jautājumus kā krīžu pārvarēšana, noguldījumu apdrošināšana, pārrobežu integrācija un finanšu stabilitātes garantijas.

2022. gada jūnijā Eurogrupa pieņēma paziņojumu par banku savienības nākotni. Ministri bija vienisprātis, ka darbs nekavējoties būtu jākoncentrē uz banku krīzes pārvaldības un noguldījumu apdrošināšanas (CMDI) kopējā satvara stiprināšanu.

Komisija, turpinot darbu šajā virzienā, 2023. gada aprīlī iesniedza tiesību akta priekšlikumu, kurš vērsts uz to, lai vēl vairāk stiprinātu ES CMDI satvaru, galveno uzmanību pievēršot vidējām un mazākām bankām.

Ekonomikas pārvaldības sistēmas nozīmīga reforma

Atgūšanās no Covid-19 pandēmijas un pret Ukrainu vērstā Krievijas agresijas kara sekas ir izvirzījušas jaunus pārbaudījumus ES ekonomikai, ņemot vērā augstākus parāda līmeņus un procentu likmes, kā arī jaunus investīciju un reformu mērķus. Tāpēc ES ir vēlreiz atjauninājusi savu ekonomikas pārvaldības sistēmu, lai padarītu to piemērotu nākotnei.

Galvenais reformas mērķis ir nodrošināt stabilas un ilgtspējīgas publiskās finanses un vienlaikus ar reformu un ieguldījumu palīdzību veicināt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi visās dalībvalstīs.

Padome 2024. gada 29. aprīlī pieņēma tiesību aktu paketi, ar ko reformē ES ekonomikas un fiskālās pārvaldības sistēmu. Jaunie noteikumi stājās spēkā 2024. gada 30. aprīlī.

Nākotnes perspektīvas

ES iestādes un dalībvalstis turpina strādāt pie tā, lai EMS pielāgotu mainīgajai pasaulei un vajadzībām.

Notiek arī darbs pie iespējamās digitālā euro izveides.

Skatīt arī

Temati

Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 1. janvāris