Enerģētikas savienība
Enerģētikas savienība palīdz ES samazināt atkarību no enerģijas importa. Tā arī nodrošina lielāku izvēli un zemākas cenas ES patērētājiem un cīnās pret klimata pārmaiņām.
Enerģija virza pasauli. ES ekonomika un Eiropas iedzīvotāju labklājība ir atkarīga no stabilas un cenas ziņā pieejamas energoapgādes. ES dalībvalstis ir vienojušās par kopīgiem noteikumiem un mērķiem tīras enerģijas piegādes nodrošināšanā saskaņā ar enerģētikas savienības stratēģiju.
Nacionālie enerģētikas un klimata plāni (Infografika)
Skaidrojums par enerģētikas savienību – noteikumi un mērķi
Enerģētikas savienības stratēģijas redzējums ir cenas ziņā pieejamas, drošas un ilgtspējīgas enerģijas nodrošināšana Eiropai un tās iedzīvotājiem. Šī stratēģija, ko Eiropas Komisija iesniedza 2015. gadā pēc ES valstu un valdību vadītāju pieprasījuma, ir balstīta uz pieciem pīlāriem:
- enerģētiskā drošība,
- integrēts iekšējais enerģijas tirgus,
- energoefektivitāte,
- ekonomikas dekarbonizācija,
- pētniecība un inovācija.
Lai šo stratēģiju īstenotu praksē, Komisija 2016. gadā nāca klajā ar tiesību aktu priekšlikumu paketi "Tīru enerģiju ikvienam Eiropā". Minētos Komisijas priekšlikumus apsprieda Padomē un Eiropas Parlamentā, un 2017. gadā tika sāktas sarunas. Visi paketē ietvertie tiesību akti tika pieņemti līdz 2019. gada maijam, tādējādi pabeidzot enerģētikas savienības izveides procesu.
Šā procesa galvenie atskaites punkti bija šādi:
- 2019. gada maijs – regula un direktīva par elektroenerģiju, regula par riskgatavību un Energoregulatoru sadarbības aģentūras reformēšana,
- 2018. gada decembris – pārskatīta direktīva par energoefektivitāti, pārskatīta atjaunojamo energoresursu direktīva, enerģētikas savienības pārvaldības regula,
- 2018. gada maijs – pārskatīta direktīva par ēku energoefektivitāti.
Minētās paketes ietvaros ES arī pārskatīja ES mērķus enerģētikas jomā 2030. gadam:
- vismaz par 32,5 % lielāka energoefektivitāte, samazinot enerģijas patēriņu,
- vismaz 32 % atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars.
Šie mērķi vēlāk pārskatīti kā daļa no Paketes "Gatavi mērķrādītājam 55 %".
Nacionālie enerģētikas un klimata plāni
Saskaņā ar pārvaldības regulu, kas stājās spēkā 2018. gada decembrī, ES dalībvalstu pienākums ir ziņot par to ieguldījumu enerģētikas savienībā. Šim nolūkam izmanto nacionālos enerģētikas un klimata plānus (NEKP), kuri aptver 10 gadu laikposmu un kurus regulāri atjaunina. Pirmie NEKP aptver laikposmu no 2021. līdz 2030. gadam.
Kāpēc enerģētikas savienība ir svarīga?
Enerģētikas savienība risina galvenās ES problēmas enerģētikas jomā. Tās ir šādas:
- klimata pārmaiņas – ES ir apņēmusies līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, un viens no tās pamatuzdevumiem ir samazināt ar enerģētiku saistītās emisijas,
- energoatkarība – ES kā lielākajai enerģijas importētājai pasaulē ir jāsamazina tās atkarība no ārējiem tirgiem,
- infrastruktūras novecošana – ES uzdevums ir pilnībā integrēt savus enerģijas tirgus, modernizēt enerģētikas infrastruktūru un nodrošināt koordināciju starp enerģijas cenām valstīs.
Pilnībā darbotiesspējīgas enerģētikas savienības izveide palīdzēs sekmēt ES ekonomiku, tās drošību un ES apņemšanos cīnīties pret klimata pārmaiņām, vienlaikus piedāvājot ES patērētājiem un uzņēmumiem plašāku izvēli un zemākas cenas.
Uzņemties vadību klimata pārmaiņu jomā
ES ir apņēmības pilna būt līdere globālajā cīņā pret klimata pārmaiņām. ES vadītāji tiecas uz vērienīgu mērķi – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu ES, kā to paredz Parīzes nolīgums. Turpmākajās desmitgadēs sadarbojoties, ES valstis vēlas panākt, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas tiek samazinātas līdz minimumam un ka tiek veikti pasākumi, ar ko atsvērtu visas pārējās emisijas.