ES un Rietumbalkānu attiecības
ES sniedz spēcīgu politisku, tehnisku un finansiālu atbalstu, lai Rietumbalkānu partneriem palīdzētu virzīties uz priekšu to ceļā uz Eiropu.
Rietumbalkānu partneri
Rietumbalkānu reģionā ir seši partneri: Albānija, Bosnija un Hercegovina, Kosova *, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija un Serbija.
ES ir apņēmusies atbalstīt Rietumbalkānu dalības Eiropas Savienībā perspektīvu, un vairāki partneri virzās uz to, lai kļūtu par ES dalībvalstīm. Pēc ES un Rietumbalkānu samita Salonikos 2023. gada 21. jūnijā, tostarp Eiropadomes sanāksmē 2025. gada 26. jūnijā, ES līderi ir atkārtoti apstiprinājuši savu atbalstu partneru reformu centieniem un apņemšanos veicināt pakāpenisku integrāciju starp ES un reģionu.
ES arī uztur ciešas saites ar Rietumbalkānu partneriem un sadarbojas ar tiem vairākās svarīgās jomās.
* Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.
Stabilizācijas un asociācijas process
Stabilizācijas un asociācijas process notiek paralēli sarunām par pievienošanos ES un atbalsta tās.
Visi Rietumbalkānu partneri ir parakstījuši Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu ar ES. Nolīgumi ir īpaši pielāgoti katram partnerim.
ES pēta iespējas pakāpeniski integrēt Rietumbalkānu partnerus paplašināšanās procesa laikā, izmantojot esošo instrumentu potenciālu.
Izaugsmes plāns Rietumbalkāniem
Lai palīdzētu atbalstīt Rietumbalkānu partnerus virzībā uz Eiropu un veicinātu ātrāku sociālekonomisko konverģenci ar ES, 2023. gada novembrī tika iesniegts izaugsmes plāns Rietumbalkāniem. Plāns papildina esošo ES atbalstu un finansiālo palīdzību, ko sniedz saskaņā ar pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III).
Plānu veido četri savstarpēji saistīti pīlāri, un tā mērķis ir:
- uzlabot Rietumbalkānu partneru ekonomisko integrāciju ES vienotajā tirgū;
- attīstīt reģionālo ekonomisko sadarbību kopējā reģionālā tirgus ietvaros;
- paātrināt ar ES saistītās reformas;
- palielināt finansiālo palīdzību, izmantojot īpašu reformu un izaugsmes mehānismu.
Plāna centrālais elements ir Rietumbalkānu reformu un izaugsmes mehānisms, kas ir finanšu instruments, kurš nodrošinās 6 miljardus EUR laikposmā no 2024. līdz 2027. gadam. No kopējās summas 2 miljardus EUR piešķirs kā dotācijas un 4 miljardus EUR – kā aizdevumus. Mehānisms palīdzēs partneriem īstenot ar ES saistītas reformas, pamatojoties uz vērienīgām reformu programmām, kas jāsagatavo katram no partneriem.
Maksājumiem piemēro stingrus nosacījumus attiecībā uz reformu īstenošanu, kuri ir noteikti reformu programmā. Turklāt, lai saņemtu ES atbalstu no mehānisma, tiek piemēroti konkrēti nosacījumi attiecībā uz efektīviem demokrātiskiem mehānismiem. Tie ietver daudzpartiju parlamentāro sistēmu, brīvas un godīgas vēlēšanas, plurālistiskus medijus, neatkarīgu tiesu varu, tiesiskumu, kā arī cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošanu. Vēl viens nosacījums Serbijai un Kosovai ir tas, ka tām konstruktīvi, ar izmērāmu progresu un taustāmiem rezultātiem jāstrādā pie savu attiecību normalizēšanas.
ES un Rietumbalkānu attiecības investīciju un tirdzniecības jomās
ES un Rietumbalkānu sanāksmes
Neatkarīgi no pašreizējiem pievienošanās procesiem ES līderi arī regulāri rīko samitus ar saviem Rietumbalkānu partneriem. Samiti ir vissvarīgākās politiskās sanāksmes starp ES un Rietumbalkānu līderiem.
ES rīko arī citas sanāksmes ar Rietumbalkānu partneriem, tostarp:
- stabilizācijas un asociācijas padomes;
- neformālas domu apmaiņas ministru līmenī līdztekus Ārlietu padomes sanāksmei;
- ES un Rietumbalkānu ministru forumus par tieslietām un iekšlietām.
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 12. decembris