Hronoloģisks pārskats – ES reakcija uz 2022. gada enerģētisko krīzi

ES dalībvalstis oficiāli pieņēma regulu par Krievijas cauruļvadu gāzes un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) importa pakāpenisku izbeigšanu ES. Minētā regula stāsies spēkā 2026. gada 3. februārī, un pakāpenisko aizliegumu sāks piemērot no 2026. gada 18. marta. Spēkā esošajiem piegādes līgumiem būs pārejas periods, un pilnīgs aizliegums attiecībā uz LNG importu stāsies spēkā 2026. gada beigās un attiecībā uz cauruļvadu gāzes importu – 2027. gada rudenī.

Jaunie noteikumi ietver arī pasākumus enerģijas piegādes efektīvai uzraudzībai un diversifikācijai. Regula ir svarīgs atskaites punkts ceļā uz plāna “REPowerEU” mērķi – izbeigt ES atkarību no Krievijas enerģijas.

• Krievijas gāzes imports: Padome dod galīgo apstiprinājumu pakāpeniskam aizliegumam (paziņojums presei, 2026. gada 26. janvāris)
• Regula (ES) 2026/261 par Krievijas dabasgāzes importa pakāpenisku izbeigšanu

Likumdevējiestādes ir panākušas vienošanos par jauno “REPowerEU” regulu, lai pilnībā izbeigtu Krievijas gāzes importu ES un palielinātu ES enerģētisko drošību.

Ar regulu tiek ieviests pakāpenisks aizliegums gan sašķidrinātās dabasgāzes (LNG), gan cauruļvadu gāzes importam no Krievijas, nosakot pilnīgu aizliegumu attiecīgi no 2026. gada beigām līdz 2027. gada rudenim. Abām gāzes importa kategorijām būs vajadzīga iepriekšēja atļauja, lai nodrošinātu, ka aizliegums darbosies praksē.

Turklāt visām dalībvalstīm būs jāiesniedz nacionālie diversifikācijas plāni, kuros izklāstīti pasākumi to gāzes piegāžu dažādošanai un iespējamās problēmas. Regulā ir iekļauta arī apturēšanas klauzula, ko varētu izmantot pēkšņu norišu gadījumā, kuras apdraud energoapgādes drošību.

• Padome un Parlaments panāk vienošanos par noteikumiem Krievijas gāzes importa pakāpeniskai izbeigšanai, lai Eiropā panāktu enerģētisko drošību un neatkarību (paziņojums presei, 2025. gada 3. decembris)

Padome 2025. gada 20. oktobrī vienojās par savu nostāju sarunās attiecībā uz projektu regulai par Krievijas dabasgāzes importa pakāpenisku izbeigšanu.

Ar ierosināto regulu ievieš juridiski saistošu pakāpenisku aizliegumu gan cauruļvadu gāzes, gan sašķidrinātas dabasgāzes (LNG) importam no Krievijas; pilnīgs aizliegums stāsies spēkā no 2028. gada 1. janvāra.

Padome ieviesa izmaiņas, kas galvenokārt attiecas uz:

• spēkā esošajiem piegādes līgumiem piemērojamo pārejas posmu,
• muitas procedūrām un atļaujām,
• nacionālajiem diversifikācijas plāniem.

Regulas teksta galīgā redakcija tagad tiks apspriesta ar Eiropas Parlamentu nolūkā panākt vienošanos par to, tiklīdz Parlaments būs pieņēmis savu nostāju.

• Padome vienojas par nostāju attiecībā uz noteikumiem par Krievijas gāzes importa pakāpenisku izbeigšanu saskaņā ar “REPowerEU” (paziņojums presei, 2025. gada 20. oktobris)

Padome pieņēma noteikumu pagarinājumu par diviem gadiem un ieviesa papildu elastību, kas ļauj dalībvalstīm pielāgoties pastāvīgi mainīgajiem tirgus apstākļiem un apkarot iespējamas tirgus manipulācijas:

• spēkā esošais saistošais mērķrādītājs, proti, 90 %, attiecībā uz gāzes uzglabāšanu tiek paturēts spēkā, taču paredzot elastību, ka minēto rādītāju var sasniegt jebkurā laikā no 1. oktobra līdz 1. decembrim,
• ir ieviesta elastīguma rezerve10 % apmērā, lai nosegtu grūtības uzglabāšanas kapacitātes piepildīšanā, un Komisija elastīguma rezervi piepildījuma mērķrādītājam var palielināt par vēl papildu 5 % ilgstošu nelabvēlīgu tirgus apstākļu gadījumā,
• starpposma uzglabāšanas mērķrādītāji kļūs indikatīvi, nodrošinot uzglabāšanas līmeņu paredzamību, vienlaikus tirgus dalībniekiem ļaujot gāzi iegādāties visu gadu, kad apstākļi ir visizdevīgākie.

• Gāzes uzglabāšana: Padome dod zaļo gaismu rezervju piepildīšanas noteikumu pagarināšanai par diviem gadiem, lai nodrošinātu piedāvājumu ziemā (paziņojums presei, 2025. gada 18. jūlijs)

Padome un Eiropas Parlaments panāca provizorisku vienošanos par priekšlikumu grozīt Gāzes uzglabāšanas regulu, tādējādi par diviem gadiem pagarinot dalībvalstu spēkā esošo pienākumu nodrošināt, ka pirms ziemas sezonas krātuvēs ir pietiekami daudz gāzes.

Grozījuma mērķis ir samazināt to, ka ES ir pakļauta svārstīgām cenām, kas saistītas ar ģeopolitisko nestabilitāti pēc Krievijas agresijas kara pret Ukrainu.

Ar provizorisko vienošanos tiek

• noteikts piepildījuma mērķrādītājs 90 % apmērā,
• ieviesta papildu elastība dalībvalstīm, lai pielāgotos pastāvīgi mainīgajiem tirgus apstākļiem un pievērstos iespējamām tirgus manipulācijām.

• Gāzes piegādes drošība: Padome un Parlaments panāk vienošanos nolūkā nodrošināt pietiekamas rezerves par pieņemamām cenām (paziņojums presei, 2025. gada 24. jūnijs)

Padome vienojās par nostāju sarunās ar Eiropas Parlamentu par to, lai par diviem gadiem pagarinātu spēkā esību noteikumiem, ar kuriem pieprasa dalībvalstīm līdz ziemai nodrošināt savu gāzes krātuvju piepildījumu 90 % apmērā.

Tas palīdzētu uzlabot enerģētisko drošību un gāzes tirgus stabilitāti.

• Gāzes uzglabāšanas noteikumi: Padome vienojas par sarunu nostājas pilnvarojumu (paziņojums presei, 2025. gada 11. aprīlis)

On 9 February 2025, the electricity grid of the three Baltic states became fully synchronised with the Continental Europe Network (CEN), and disconnected from Russia and Belarus. Full integration with the EU energy grid will lead to greater energy security in the region, and will speed up the uptake of renewable energy.

The synchronisation of the grid, including the necessary grid reinforcements, was supported by EU funds from the Connecting Europe Facility and through projects of common interest under the TEN‑T regulation.

Padome oficiāli pieņēma ieteikumu, ar ko dalībvalstis tiek mudinātas turpināt samazināt gāzes patēriņu līdz 2025. gada 31. martam vismaz par 15 % salīdzinājumā ar savu vidējo gāzes patēriņu laikposmā no 2017. gada 1. aprīļa līdz 2022. gada 31. martam.

Šī ieteikuma mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm veikt pienācīgus piegādes drošības pasākumus līdz brīdim, kad 2025. gadā tiks transponētas direktīvas par energoefektivitāti un atjaunīgajiem energoresursiem. Abas direktīvas tuvākajā nākotnē nodrošinās strukturālu pieprasījuma samazinājumu, vienlaikus sasniedzot ES dekarbonizācijas mērķus.

Iepriekšējā regula par gāzes pieprasījuma samazināšanas pasākumiem tika pieņemta 2022. gadā kā steidzama reakcija uz enerģētikas krīzi, ko izraisīja Krievijas militārā agresija pret Ukrainu, un 2023. gadā tā tika pagarināta par vienu gadu. Regulu beidza piemērot 2024. gada 31. martā.

• Gāzes piegādes drošība: Padome dod galīgo zaļo gaismu brīvprātīgiem pieprasījuma samazināšanas pasākumiem (paziņojums presei, 2024. gada 25. marts)

Padome pieņēma regulu, kas Eiropas Savienībā stiprinās tirgus uzraudzību un enerģijas vairumtirgos nodrošinās atklātu un godīgu konkurenci.

Regula nosaka pamatu lielākai tirgus pārredzamībai un integritātei, tādējādi palielinot sabiedrības uzticēšanos enerģijas vairumtirgu darbībai.

Tā nosaka skaidrākas un stingrākas prasības tirgus dalībniekiem Eiropas Savienībā, kuri ir rezidenti trešā valstī. Jaunā regula Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (ACER) piešķir tiesības izmeklēt lietas ar pārrobežu dimensiju, kurās ir skartas vismaz divas dalībvalstis.

• Enerģijas vairumtirgi: Padome pieņem tiesību aktu par aizsardzību pret tirgus manipulācijām (paziņojums presei, 2024. gada 18. marts)

Enerģētikas padomes marta sanāksmē Padome panāca politisku vienošanos attiecībā uz Padomes ieteikumu par koordinētu gāzes pieprasījuma samazināšanas pasākumu turpināšanu.

Saskaņā ar vienošanos dalībvalstis tiek mudinātas turpināt samazināt gāzes patēriņu līdz 2025. gada 31. martam vismaz par 15 % salīdzinājumā ar savu vidējo gāzes patēriņu laikposmā no 2017. gada 1. aprīļa līdz 2022. gada 31. martam.

Ieteikums palīdzēs dalībvalstīm veikt pienācīgus piegādes drošības pasākumus līdz brīdim, kad 2025. gadā tiks transponētas direktīvas par energoefektivitāti un atjaunīgajiem energoresursiem, kas tuvākajā nākotnē nodrošinās strukturālu pieprasījuma samazinājumu, vienlaikus sasniedzot ES dekarbonizācijas mērķus.

• Gāzes piegādes drošība: dalībvalstis vienojas par ieteikumu brīvprātīgu pieprasījuma samazināšanas pasākumu turpināšanai (paziņojums presei, 2024. gada 4. marts)

Padome, izmantojot rakstisko procedūru, pieņēma trīs Padomes ārkārtas regulas attiecībā uz to piemērošanas laikposma pagarināšanu, ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 122. pantu, kas paredzēts ārkārtas situācijām.

Ārkārtas pasākumi tika pieņemti saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, lai veicinātu solidaritāti starp dalībvalstīm, paātrinātu atjaunīgās enerģijas izmantošanu un aizsargātu ES iedzīvotājus no pārmērīgi augstām enerģijas cenām.

• Ārkārtas regulu par piegādes drošību un enerģijas cenām pagarināšana: Padome pieņem pasākumus (paziņojums presei, 2023. gada 22. decembris)

Enerģētikas padomes decembra sanāksmē ES ministri panāca politisku vienošanos pagarināt laikposmu, kādā tiek piemērotas trīs Padomes ārkārtas regulas, kuras pieņemtas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 122. pantu, kas paredzēts ārkārtas situācijām.

Ārkārtas pasākumi pagājušajā gadā tika pieņemti saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, un to mērķis ir:

• veicināt solidaritāti dalībvalstu starpā,
• paātrināt atjaunīgās enerģijas apguvi,
• aizsargāt ES iedzīvotājus pret pārmērīgi augstām cenām.

• Enerģijas cenas un piegādes drošība: Padome vienojas pagarināt ārkārtas pasākumu piemērošanas laikposmu (paziņojums presei, 2023. gada 19. decembris)

Padome un Parlaments panāca provizorisku vienošanos par ES elektroenerģijas tirgus modeļa (EMD) reformēšanu. Reformas mērķis ir samazināt elektroenerģijas cenu atkarību no svārstīgām fosilā kurināmā cenām, pasargāt patērētājus no straujiem cenu kāpumiem, paātrināt atjaunīgo energoresursu izmantošanu un uzlabot patērētāju aizsardzību.

Ar Eiropas Parlamentu panāktā provizoriskā vienošanās abām iestādēm ir jāapstiprina un oficiāli jāpieņem.

• Elektroenerģijas tirgus modeļa reforma: Padome un Parlaments panāk vienošanos (paziņojums presei, 2023. gada 14. decembris)
• Elektroenerģijas tirgus reforma (vispārīga informācija)

Padome panāca vienošanos (vispārēju pieeju) attiecībā uz priekšlikumu grozīt ES elektroenerģijas tirgus modeli (EMD). Reformas mērķis ir samazināt elektroenerģijas cenu atkarību no svārstīgām fosilā kurināmā cenām, pasargāt patērētājus no straujiem cenu kāpumiem, paātrināt atjaunīgo energoresursu izmantošanu un uzlabot patērētāju aizsardzību.

Priekšlikums ir daļa no plašākas ES elektroenerģijas tirgus modeļa reformas, kas ietver arī regulu, kuras mērķis ir uzlabot Savienības aizsardzību pret tirgus manipulācijām, uzlabojot uzraudzību un pārredzamību (REMIT). Vispārēja pieeja attiecībā uz REMIT tika panākta Enerģētikas padomes 2023. gada 19. jūnija sanāksmē.

• Elektroenerģijas tirgus modeļa reforma: Padome panāk vienošanos (paziņojums presei, 2023. gada 17. oktobris)

Padome vienojās par vispārēju pieeju attiecībā uz Regulu par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (REMIT). Priekšlikuma mērķis ir atbalstīt atklātu un godīgu konkurenci Eiropas enerģijas vairumtirgos, aizliedzot tirdzniecību, kuras pamatā ir iekšējā informācija, un novēršot tirgus manipulācijas.

REMIT regulas priekšlikums ir daļa no plašākas ES elektroenerģijas tirgus modeļa reformas. Vienošanās par pārējām reformas daļām, kuru mērķis ir samazināt elektroenerģijas cenu atkarību no svārstīgajām fosilā kurināmā cenām un pasargāt patērētājus no pārmērīga cenu pieauguma, paātrināt atjaunīgo energoresursu izmantošanu un uzlabot patērētāju aizsardzību, būs jāpanāk vēlākā posmā.

• Padome panāk vienošanos par elektroenerģijas tirgus reformas daļām (paziņojums presei, 2023. gada 19. jūnijs)

Padome pieņēma regulu, ar ko uz vienu gadu pagarina dalībvalstu brīvprātīgo gāzes pieprasījuma samazināšanas mērķrādītāju, kas ir 15 %.

Regulā Padomei ir saglabāta iespēja izsludināt "Savienības trauksmi" par piegādes drošību, un tādā gadījumā gāzes pieprasījuma samazināšana kļūtu obligāta.

Regulu pieņēma, izmantojot rakstisko procedūru. Tā stāsies spēkā 2023. gada 1. aprīlī.

• Padome oficiāli pieņem gāzes pieprasījuma samazināšanas mērķrādītāju, kas ir 15 % (paziņojums presei, 2023. gada 30. marts)

Enerģētikas padomes 2022. gada 19. decembra sanāksmē ES enerģētikas ministri vienojās par jauniem pasākumiem enerģētikas krīzes risināšanai. Viņi vienojās par jaunu tirgus mehānismu, kura mērķis ir ierobežot pārmērīgu gāzes cenu kāpumu, kā arī par pasākumiem gāzes piegādes nodrošināšanai un sadalei ES un ātrākām atļauju piešķiršanas procedūrām atjaunīgās enerģijas projektiem.

Regula ir pagaidu ārkārtas pasākums, kura mērķis ir ierobežot pārmērīgu gāzes cenu epizodes, kuras neatspoguļo pasaules tirgus cenas, vienlaikus nodrošinot:

• enerģijas piegādes drošību,
• finanšu tirgu stabilitāti.

Tas aizsargās iedzīvotājus un uzņēmumus no ļoti kaitīgās augsto enerģijas cenu ietekmes.

• Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padome (Enerģētika), 2022. gada 19. decembris

Eiropadomes 2022. gada decembra sanāksmē ES līderi pārskatīja progresu attiecībā uz enerģētikas krīzes pārvarēšanas pasākumiem un aicināja Padomi pabeigt darbu pie jaunu regulu priekšlikumiem nolūkā stiprināt solidaritāti enerģētikas jomā, paātrināt atjaunīgo energoresursu apguvi un izveidot tirgus korekcijas mehānismu gāzes cenām.

Eiropadome arī uzsvēra, cik svarīgi ir stiprināt ES koordināciju, ņemot vērā turpmākās aukstuma sezonas. Konkrētāk, ir jāturpina darbs šādos virzienos:

• ātri ieviest gāzes pieprasījuma agregēšanas un kopīga iepirkuma mehānismu, kā arī paātrināt pārrunas ar uzticamiem partneriem nolūkā noslēgt ilgtermiņa līgumus,
• efektīvi piepildīt gāzes krātuves un cieši pārraudzīt piepildījuma trajektorijas un gāzes pieprasījuma samazināšanas mērķus,
• laikus sagatavot 2023./2024. gada ārkārtas rīcības plānu ziemai.

• Eiropadome, 2022. gada 15. decembris

Padomes un Eiropas Parlamenta sarunu vedēji ir panākuši provizorisku vienošanos par "REPowerEU" priekšlikumu, kura mērķis ir stiprināt Savienības stratēģisko autonomiju, dažādojot enerģijas avotus un palielinot Savienības energoapgādes neatkarību un drošību.

Viens no "REPowerEU" galvenajiem mērķiem būs palielināt Savienības energosistēmas noturību, drošību un ilgtspēju, samazinot atkarību no fosilajām degvielām un dažādojot enerģijas avotus Savienības līmenī, tostarp, palielinot atjaunīgo energoresursu izmantošanu, energoefektivitāti un enerģijas uzkrāšanas jaudas.

Pirms tiek sākta oficiālā pieņemšanas procedūra, teksts, par kuru panākta vienošanās, ir jāapstiprina Padomei un Eiropas Parlamentam.

• ES atveseļošanas plāns: panākta provizoriska vienošanās par "REPowerEU" (paziņojums presei, 2022. gada 14. decembris)

The Council decided to set an oil price cap for crude oil and petroleum oils and oils obtained from bituminous minerals which originate in or are exported from Russia, at USD 60 per barrel.

The price cap on Russian oil will limit price surges driven by extraordinary market conditions and drastically reduce the revenues Russia has earned from oil after it unleashed its illegal war of aggression against Ukraine. It will also serve to stabilise global energy prices while mitigating adverse consequences on energy supply to third countries.

• Russian oil: EU agrees on level of price cap (press release, 3 December 2022)

ES dalībvalstu enerģētikas ministri apsprieda jaunos pagaidu ārkārtas pasākumus, ar ko ierobežo augstās enerģijas cenas un uzlabo piegādes drošību.

Jaunie pasākumi:

• uzlabos solidaritāti patiesā ārkārtas situācijā un gāzes piegādes deficīta gadījumā,
• nodrošinās labāk koordinētus kopīgos gāzes iepirkumus,
• ierobežos gāzes un elektroenerģijas cenu svārstīgumu,

Ņemot vērā Komisijas 2022. gada oktobrī iesniegto priekšlikumu, ES valstis par pasākumu saturu vienojās Enerģētikas padomes ārkārtas sanāksmē 2022. gada 24. novembrī.

• Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padomes (Enerģētika) ārkārtas sanāksme, 2022. gada 24. novembris
• Padome vienojas par jauno pasākumu būtību saistībā ar kopīgiem gāzes iepirkumiem un solidaritātes mehānismu (paziņojums presei, 2022. gada 24. novembris)

Lai paātrinātu atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanu, Padome ir vienojusies par jauniem noteikumiem, kuru mērķis ir paātrināt atļauju piešķiršanas procedūras atjaunīgās enerģijas projektiem.

Tie ir pagaidu noteikumi, un tajos ir ietverti pasākumi, kas vērsti uz konkrētām tehnoloģijām un projektu veidiem, kuriem ir vislielākais ātras ieviešanas potenciāls un vismazākā ietekme uz vidi. Turklāt ar tiem tiek ieviesta prezumpcija par sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm attiecībā uz atjaunīgās enerģijas projektiem.

• Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padomes (Enerģētika) ārkārtas sanāksme, 2022. gada 24. novembris
• ES paātrinās atļauju piešķiršanas procesu atjaunīgās enerģijas projektiem (paziņojums presei, 2022. gada 24. novembris)

ES finanšu ministri apsprieda problēmas, ar ko viņi valsts līmenī saskaras saistībā ar pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt augsto enerģijas cenu ietekmi uz neaizsargātām mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

Saskaņā ar Komisijas aplēsēm eurozonas valstu valdības enerģijas atbalstam šajā gadā līdz šim kopumā ir iztērējušas aptuveni 1,25 % no eurozonas IKP. Tas ir aptuveni 200 miljardu EUR. Ministri izskatīja ievērojamā atbalsta radītās problēmas efektīvā inflācijas samazināšanas kompromisa pārvaldībā, kad vienlaikus tiek atbalstītas gan neaizsargātas mājsaimniecības, gan eurozonas starptautiskā konkurētspēja. Paskals Donohū, Eurogrupas priekšsēdētājs

• Eurogrupa, 2022. gada 7. novembris

Eiropadome apsprieda enerģētisko krīzi un vienojās, ka ir jāpaātrina un jāpastiprina centieni samazināt enerģijas pieprasījumu, izvairīties no normēšanas, nodrošināt piegādes drošību un pazemināt cenas. ES līderi uzsvēra, ka ir jāsaglabā vienotā tirgus integritāte.

Viņi aicināja Padomi un Komisiju steidzami iesniegt konkrētus lēmumus par papildu pasākumiem, tostarp:

• brīvprātīgiem kopīgiem gāzes iepirkumiem,
• jaunu papildu gāzes cenas etalonu,
• pagaidu dinamisku cenu koridoru darījumiem ar dabasgāzi,
• pagaidu ES sistēmu elektroenerģijas ražošanā izmantotās gāzes cenas ierobežošanai.

• Eiropadome, 2022. gada 20. un 21. oktobris

ES līderi tikās Prāgā, Čehijas Republikā, lai apspriestu Krievijas karu pret Ukrainu un tā ietekmi uz enerģētikas situāciju Eiropā, tostarp tās ietekmi uz ekonomiku.

Krievija Eiropas kontinenta un pasaules virzienā ir raidījusi enerģijas "šāviņu" Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, 2022. gada 7. oktobris

ES līderi galveno uzmanību pievērsa trim jomām, kuras viņi uzskatīja par būtiskām enerģētikas krīzes pārvarēšanai: samazināt pieprasījumu pēc elektroenerģijas, uzlabot piegādes drošību un mājsaimniecībām un uzņēmumiem garantēt pieņemamas cenas. Šajā sakarā līderi uzsvēra, ka ir svarīgi nodrošināt, lai gāzes krājumi tiktu uzpildīti pēc iespējas vairāk, un apsprieda kopīgas energoresursu iepirkuma platformas.

• Valstu vai to valdību vadītāju neformāla sanāksme, Prāga, 2022. gada 7. oktobris

ES dalībvalstis oficiāli pieņēma Padomes Regulu par ārkārtas intervenci augsto enerģijas cenu problēmas risināšanai.

Ar šo regulu tiek ieviesti kopīgi pasākumi elektroenerģijas pieprasījuma samazināšanai un enerģētikas nozares virsieņēmumu iekasēšanai un pārdalīšanai mājsaimniecībām, kā arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Šodien ES spēra nozīmīgu soli – un noteikti ne pēdējo – nolūkā ierobežot augstās enerģijas cenas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. ES dalībvalstu enerģētikas ministri ir apņēmušies strādāt pie turpmākiem pasākumiem, kurus Komisija plāno ierosināt. Ir jārisina pašreizējās krīzes pamatcēloņi un arī jāpalīdz ES rūpniecībai. Prezidentvalsts ir gatava neatlaidīgi strādāt pie visiem iespējamajiem risinājumiem. Jozefs Sīkela, Čehijas rūpniecības un tirdzniecības ministrs

• Padome oficiāli pieņem ārkārtas pasākumus enerģijas cenu samazināšanai (paziņojums presei, 2022. gada 6. oktobris)

ES dalībvalstu enerģētikas ministri panāca politisku vienošanos par priekšlikumu Padomes regulai, lai risinātu augsto enerģijas cenu problēmu. Ar šo regulu tiek ieviesti kopīgi pasākumi, kuru mērķis ir samazināt enerģijas cenas un enerģētikas nozares virsieņēmumus pārdalīt galalietotājiem. Tie ir šādi:

• samazināt elektroenerģijas patēriņu,
• noteikt ieņēmumu griestus elektroenerģijas ražotājiem,
• noteikt solidaritātes iemaksu no uzņēmumiem, kas darbojas fosilā kurināmā nozarē.

• Padome vienojas par ārkārtas pasākumiem enerģijas cenu samazināšanai (paziņojums presei, 2022. gada 30. septembris)

Enerģētikas padomes ārkārtas sanāksmē ES enerģētikas ministriem notika divas viedokļu apmaiņas par situāciju, kas ES izveidojusies enerģētikas jomā. Viņi apsprieda šādus jautājumus:

• pasākumi augsto enerģijas cenu mazināšanai,
• ES un valstu pasākumi, lai sagatavotos ziemai.

Pēc viedokļu apmaiņas par sagatavotības pasākumiem ministri secināja, ka, neraugoties uz nesenajiem notikumiem un konkrētāk uz to, ka Krievija ir samazinājusi gāzes plūsmu pa "Nordstream I", Eiropa šai ziemai ir gatava.

• Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padomes (Enerģētika) ārkārtas sanāksme, 2022. gada 9. septembris

Padome, izmantojot rakstisko procedūru, pieņēma regulu par gāzes pieprasījuma samazināšanu par 15 %.

Šī regula tika pieņemta pēc tam, kad jūlijā tika panākta politiskā vienošanās, un tā tiks publicēta "Oficiālajā Vēstnesī" 8. augustā un stāsies spēkā nākamajā dienā.

• Padome pieņem regulu par gāzes pieprasījuma samazināšanu par 15 % šajā ziemā (paziņojums presei, 2022. gada 5. augusts)

ES enerģētikas ministri 2022. gada 26. jūlijā panāca politisku vienošanos par brīvprātīgu dabasgāzes pieprasījuma samazināšanu par 15 % šajā ziemā.

Ministri apmainījās viedokļiem par enerģētikas stāvokli Eiropā saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu.

Viņi arī apmainījās viedokļiem par saviem valsts pasākumiem un ārkārtas rīcības plāniem, kā arī par turpmākām īstermiņa darbībām ES energoapgādes drošības stiprināšanai.

• Dalībvalstis apņemas nākamajā ziemā par 15 % samazināt pieprasījumu pēc gāzes (paziņojums presei, 2022. gada 26. jūlijs)

Tā kā Krievijas karš pret Ukrainu ir turpinājis būtiski pasliktināt energoapgādes drošību, G7 valstu vadītāji ir apņēmušies nekavējoties rīkoties, lai nodrošinātu energoapgādi un samazinātu cenu kāpumu, tostarp izpētīt tādus papildu pasākumus kā cenu griestu noteikšanu.

Mēs atkārtoti apstiprinām apņemšanos pakāpeniski novērst savu atkarību no Krievijas enerģijas, neapdraudot savus mērķus klimata un vides jomā. G7 līderu paziņojums

• G7 samits, Elmavas pils, 2022. gada 26.–28. jūnijs

ES dalībvalstu enerģētikas ministri savā Padomes jūnija sanāksmē apmainījās viedokļiem par situāciju Eiropas Savienībā enerģētikas jomā saistībā ar karu Ukrainā. Viņi apsprieda norises dabasgāzes nozarē un apmainījās ar informāciju par savas valsts sagatavotības līmeni nākamajai ziemai.

Ministri apsprieda arī papildu darbības, kas jāparedz, lai stiprinātu ES kopīgo gatavību.

Šajā sakarībā ministri atzinīgi novērtēja "REPowerEU" plānu, ar ko Komisija nāca klajā 2022. gada maijā, un ES Enerģētikas platformas izveidi, kuras uzdevums būs sadarboties ar starptautiskajiem piegādātājiem un pārvaldīt brīvprātīgus gāzes iepirkumus.

• Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padome (Enerģētika), 2022. gada 27. jūnijs

Padome pieņēma galīgo redakciju regulai par gāzes uzglabāšanu, kuras mērķis ir nodrošināt, ka gāzes glabātavas Eiropas Savienībā tiek piepildītas pirms ziemas sezonas un ka dalībvalstis tās var kopīgi izmantot solidaritātes garā, neraugoties uz gāzes tirgus darbības traucējumiem.

Tas ir svarīgs solis ceļā uz Eiropas Savienības energoapgādes drošības stiprināšanu saistībā ar karu Ukrainā.

Regulā ir paredzēts, ka pirms 2022./2023. gada ziemas sākuma pazemes gāzes glabātavas dalībvalstu teritorijā būtu jāuzpilda vismaz līdz 80 % no to jaudas un līdz 90 % – pirms turpmāko ziemas periodu sākuma.

Kopumā ES 2022. gadā kopīgi centīsies uzpildīt 85 % no kopējās pazemes gāzes uzglabāšanas jaudas Eiropas Savienībā.

• Padome pieņem regulu par gāzes uzglabāšanu (paziņojums presei, 2022. gada 27. jūnijs)

Atsaucoties uz Versaļas deklarāciju un nesenajiem Eiropadomes secinājumiem, ES līderi atkārtoti aicināja Komisiju kopā ar starptautiskajiem partneriem pētīt veidus, kā ierobežot pieaugošās enerģijas cenas, tostarp to, ciktāl vajadzības gadījumā būtu iespējams ieviest pagaidu cenu griestus.

Ņemot vērā, ka Krievija padara gāzi par ieroci, Eiropadome aicināja Komisiju turpināt steidzamā kārtā īstenot centienus ar mērķi nodrošināt energoapgādi par pieņemamām cenām.

Eiropadome arī aicināja Padomi kopā ar Komisiju veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai starp ES dalībvalstīm nodrošinātu ciešāku koordināciju enerģētikas jomā.

• Eiropadome, 2022. gada 23. un 24. jūnijs

Ņemot vērā, ka Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu turpinās un ka Baltkrievija to atbalsta, kā arī ņemot vērā, ka ziņots par zvērībām, ko Krievijas bruņotie spēki pastrādājuši Ukrainā, Padome nolēma pret Krieviju un Baltkrieviju noteikt sesto ekonomisko un individuālo sankciju paketi.

ES nolēma aizliegt jēlnaftas un konkrētu naftas produktu iegādi, importu vai nodošanu no Krievijas uz ES. Krievijas naftas izmantošanas pakāpeniska pārtraukšana prasīs no 6 mēnešiem jēlnaftai līdz 8 mēnešiem citiem naftas pārstrādes produktiem.

Ir paredzēts pagaidu izņēmums jēlnaftas importam pa cauruļvadiem tajās ES dalībvalstīs, kuras ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ ir īpaši atkarīgas no Krievijas piegādēm un kurām nav dzīvotspējīgu alternatīvu iespēju.

Turklāt Bulgārija un Horvātija varēs arī izmantot pagaidu atkāpes attiecīgi pa jūru piegādātas jēlnaftas un vakuuma gāzeļļas importam no Krievijas.

• Krievijas agresija pret Ukrainu: ES pieņem sesto sankciju paketi (paziņojums presei, 2022. gada 3. jūnijs)

Eiropadomes ārkārtas sanāksmē 2022. gada maijā ES līderi vienojās, ka sestā sankciju pakete pret Krieviju attieksies uz jēlnaftu, kā arī naftas produktiem, ko no Krievijas piegādā dalībvalstīm. Tiks ieviests pagaidu izņēmums jēlnaftai, ko piegādā pa cauruļvadiem.

Ņemot vērā ES dalībvalstu atšķirīgo enerģētisko struktūru, nosacījumus un apstākļus, ES līderi izvērtēja progresu saistībā ar Krievijas gāzes, naftas un ogļu importa pakāpenisku izbeigšanu.

Ņemot vērā iepriekšējos lēmumus par importa aizliegumu no Krievijas un "REPowerEU" plānu, ko ir iesniegusi Eiropas Komisija, ES līderi aicināja:

• vēl vairāk dažādot piegādes avotus un maršrutus,
• paātrināt atjaunīgo energoresursu apguvi,
• turpināt uzlabot energoefektivitāti,
• uzlabot Eiropas gāzes un elektroenerģijas tīklu starpsavienojumus, investējot infrastruktūrā.

• Eiropadomes ārkārtas sanāksme, 2022. gada 30. un 31. maijs

Padome un Eiropas Parlaments ir panākuši provizorisku politisku vienošanos par jauniem noteikumiem attiecībā uz gāzes uzglabāšanu. Ierosinātās regulas mērķis ir nodrošināt, lai uzglabāšanas iekārtas Eiropas Savienībā tiktu piepildītas pirms ziemas sezonas un lai dalībvalstis tās varētu kopīgi izmantot solidaritātes garā.

Likumdevēji ir vienojušies, ka pazemes gāzes glabātavas dalībvalstu teritorijā būtu jāuzpilda vismaz līdz 80 % no to jaudas pirms 2022./2023. gada ziemas un līdz 90 % pirms turpmākajiem ziemas periodiem. Savienība 2022. gadā kopīgi centīsies aizpildīt 85 % no pazemes gāzes uzglabāšanas jaudas.

• Gāzes uzglabāšana Padome un Parlaments panāk provizorisku vienošanos (paziņojums presei, 2021. gada 19. maijs)

Padome ir vienojusies par pilnvarojumu sarunām ar Eiropas Parlamentu attiecībā uz priekšlikumu par gāzes uzglabāšanu. Lai uzlabotu ES piegādes drošību pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā, priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, lai gāzes uzglabāšanas iekārtas Eiropas Savienībā tiktu piepildītas pirms nākamās ziemas sezonas un lai dalībvalstis tās varētu kopīgi izmantot solidaritātes garā.

Dalībvalstu pārstāvji Pastāvīgo pārstāvju komitejā vienojās par pilnvarojumu. Nākamais solis ir Padomes prezidentvalstij sākt sarunas ar Eiropas Parlamentu, lai ātri vienotos par teksta galīgo redakciju. Pēc tam abas iestādes regulu oficiāli pieņems.

• Dalībvalstis vienojas par sarunu pilnvarām attiecībā uz priekšlikumu par gāzes uzglabāšanu (paziņojums presei, 2022. gada 11. maijs)

Ārkārtas sanāksmē ministri apmainījās viedokļiem par situāciju Eiropas Savienībā enerģētikas jomā saistībā ar karu Ukrainā un par "Gazprom" nesen pārtrauktajām gāzes piegādēm dažām ES dalībvalstīm. Viņi apsprieda ES sagatavotības līmeni piegādes krīzes gadījumā, kā arī iespējamos ārkārtas un solidaritātes pasākumus. Viņi arī atkārtoti pauda solidaritāti ar Ukrainu.

• Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padomes (Enerģētika) ārkārtas sanāksme, 2022. gada 2. maijs

Eiropadome pievērsās enerģijas cenu pieauguma ietekmei un apsprieda iespējamos risinājumus tās mazināšanai, pamatojoties uz priekšlikumiem, ko Komisija iesniedza 2022. gada 23. martā.

Līderi apsprieda:

• tirgus pasākumus,
• gāzes uzglabāšanu un kopīgus gāzes iepirkumus,
• īstermiņa pasākumus, lai mazinātu ietekmi uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

• Eiropadome, 2022. gada 24. un 25. marts

Valstu vai to valdību vadītāju neformālā sanāksmē ES līderi apsprieda, kā nodrošināt energoapgādes drošību, ņemot vērā situāciju Ukrainā, kā arī 2050. gada klimatneitralitātes mērķrādītāju.

Līderi vienojās pakāpeniski izbeigt ES atkarību no Krievijas fosilā kurināmā un aicināja Eiropas Komisiju šajā sakarā līdz 2022. gada maija beigām ierosināt "REPowerEU" plānu.

Viņi arī aicināja Komisiju līdz 2022. gada marta beigām nākt klajā ar plānu, kā nodrošināt piegādes drošību un pieņemamas enerģijas cenas, un pauda ieceri apspriest iespējas, kā risināt jautājumu par enerģijas cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem, jo īpaši neaizsargātiem iedzīvotājiem un MVU.

• Valstu vai to valdību vadītāju neformāla sanāksme, 2022. gada 10. un 11. marts, Versaļa

ES enerģētikas ministri tikās Briselē, lai apmainītos viedokļiem par enerģētikas situāciju Ukrainā un Eiropā pēc Krievijas iebrukuma.

Ministri iepazīstināja ar savu viedokli par situāciju un pašreizējo stāvokli saistībā ar energoapgādi, enerģijas krājumiem un plūsmām attiecīgajās valstīs. Ministri un Komisija bija vienisprātis, ka ES nav tūlītēji apdraudēta gāzes vai degvielas piegādes ziņā pat Krievijas gāzes piegādes traucējumu gadījumā.

Tika apspriesti arī šādi jautājumi:

• nepieciešamība pēc ārkārtas pasākumiem, tostarp attiecībā uz piegādes nodrošināšanu, krājumu efektīvāku pārvaldību un labāku koordināciju starp dalībvalstīm;
• iespējas ierobežot enerģijas cenu ietekmi uz mājsaimniecībām un nozarēm.

• Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padome (Enerģētika), 2022. gada 28. februāris

Eiropadome 24. februārī rīkoja ārkārtas sanāksmi, lai apspriestu situāciju, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā.

ES līderi nosodīja Krievijas agresiju un pauda pilnīgu vienotību ar starptautiskajiem partneriem un pilnīgu solidaritāti ar Ukrainu, kā arī aicināja Komisiju ierosināt ārkārtas pasākumus, lai risinātu situāciju enerģijas tirgū.

• Eiropadomes ārkārtas sanāksme, 2022. gada 24. februāris

Eiropadomes decembra sanāksmē ES līderi apsprieda enerģijas cenu kāpumu, kas pašreiz ietekmē iedzīvotājus un uzņēmumus. Eiropadome turpinās cieši uzraudzīt situāciju un atkārtoti izskatīs šo jautājumu kādā no nākamajām sanāksmēm.

• Eiropadome, 2021. gada 16. decembris

ES enerģētikas ministri apmainījās viedokļiem par augsto enerģijas cenu ietekmi un iespējamiem seku mazināšanas pasākumiem valstu un ES līmenī.

Ministri dalījās pieredzē par pēdējo mēnešu laikā veiktajām darbībām un pieredzē, kas gūta, īstenojot Komisijas rīkkopā ierosinātos pasākumus. Diskusijā pievērsās ietekmei, kāda ir enerģijas cenu kontroles un patērētāju aizsardzības pasākumiem.

Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER) iesniedza ministriem svarīgākos konstatējumus no sava sākotnējā 15. novembrī publicētā ziņojuma par augstajām Eiropas enerģijas cenām un pašreizējo elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgus modeli. Dalībvalstis atzinīgi novērtēja sākotnējo analīzi kā pamatu uz pierādījumiem balstītai politikas diskusijai.

• Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padome (Enerģētika), 2021. gada 2. decembris

Plašākas diskusijas par makroekonomikas norisēm ietvaros Eurogrupa savā novembra sanāksmē pievērsās jautājumam par enerģijas cenu kāpumu.

• Eurogrupa, 2021. gada 8. novembris

ES dalībvalstu enerģētikas ministri tikās Luksemburgā, lai apmainītos viedokļiem par enerģijas cenu pieaugumu un apspriestu iespējamos mazināšanas pasākumus valstu un ES līmenī. Ministri atzinīgi novērtēja Komisijas pasākumu kopumu un vienojās, ka steidzamā kārtā ir jāveic īstermiņa valsts pasākumi, lai pasargātu visneaizsargātākos patērētājus.

Ministri apsprieda arī iespējamās vidēja termiņa un ilgāka termiņa iespējas, tostarp elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgus reformu, brīvprātīgas shēmas kopīgam gāzes iepirkumam un ES līmeņa risinājumus saistībā ar uzglabāšanu.

• Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padome (Enerģētika), 2021. gada 26. oktobris

Eiropadomes oktobra sanāksmē ES līderi apsprieda enerģijas cenu straujo pieaugumu un aicināja turpināt darbu vidējā termiņā un ilgtermiņā. Viņi aicināja:

• Komisiju izpētīt gāzes un elektroenerģijas tirgu darbību, kā arī ES emisijas kvotu tirdzniecības tirgu,
• dalībvalstis un Komisiju steidzami pēc iespējas labāk izmantot Komisijas instrumentu kopumu, lai atbalstītu visneaizsargātākos patērētājus un Eiropas uzņēmumus,
• Komisiju un Padomi ātri apsvērt vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumus attiecībā uz enerģijas piegādes pieejamību cenas ziņā un tās drošību,
• Eiropas Investīciju banku paātrināt investīcijas enerģētikas pārkārtošanā.

Eiropadome arī norādīja, ka tā turpinās sekot līdzi situācijai un atgriezīsies pie šā jautājuma decembrī.

• Eiropadome, 2021. gada 21. un 22. oktobris

Vides padomes sanāksmē 6. oktobrī ministri uzsvēra, ka ir steidzami jārīkojas, it īpaši, lai aizsargātu neaizsargātas mājsaimniecības, un aicināja Eiropas līmenī panākt koordinētu pieeju.

• Vides padome, 2021. gada 6. oktobris

Neformālajā Enerģētikas un transporta padomes sanāksmē 22. septembrī dažas dalībvalstis izteica bažas par enerģijas cenu pieaugumu un aicināja Komisiju izpētīt augsto gāzes un elektroenerģijas cenu cēloņus. Sanāksmē komisārs Simsons (Simson) apņēmās izstrādāt "instrumentu kopumu" iespējamiem pasākumiem valstu un ES līmenī.

• Neformāla transporta un enerģētikas ministru sanāksme, 2021. gada 22. un 23. septembris