Skip to content

Plastmasa

Plastmasas atkritumu problēmas risināšana ir ļoti svarīga, lai ES varētu samazināt piesārņojumu un aizsargāt vidi un cilvēku veselību. ES pasākumu mērķis ir attīstīt plastmasas aprites ekonomiku.

Kāpēc ir būtiski samazināt plastmasas piesārņojumu

Plastmasai ir liela nozīme mūsu ekonomikā, rūpniecībā un ikdienas dzīvē. Plastmasas materiālus izmanto visās ekonomikas nozarēs un dažāda veida produktos un precēs.

Tomēr plastmasa parasti nav bioloģiski noārdāma. Plastmasas gabala sadalīšanās var ilgt līdz pat 500 gadiem. Plastmasas drazas bieži sadalās mikroplastmasā, no kuras ir grūti attīrīt dabu un kas var nonākt mūsu pārtikas ķēdē caur ūdeni vai dzīvniekiem.

Tāpēc, lai aizsargātu vidi un cilvēku veselību, ir būtiski samazināt dabā izkliedētās plastmasas un mikroplastmasas daudzumu un nodrošināt plastmasas atkritumu daudzuma samazināšanu to un pareizu apsaimniekošanu.

Ilgtspējīga plastmasas izmantošana ir būtiska Eiropas pārejai uz oglekļneitrālu aprites ekonomiku.

ES mērķi cīņā pret plastmasu

Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu

Eiropas Komisija 2018. gadā pieņēma Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā, lai veicinātu plastmasas un plastmasas izstrādājumu atkalizmantošanu un reciklēšanu.

Stratēģija lika pamatus plastmasas piesārņojuma samazināšanai un sekmēja 2030. gada ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu un Parīzes nolīguma īstenošanu.

Aprites ekonomikas rīcības plāns

Plastmasas stratēģijas mērķi tika sīkāk izstrādāti aprites ekonomikas rīcības plānā, ar ko Komisija nāca klajā 2020. gadā. Plānā bija iekļauti atkritumu samazināšanas pasākumi attiecībā uz tādiem produktiem kā iepakojums un obligātas prasības attiecībā uz reciklēta materiāla saturu.

Nulles piesārņojuma rīcības plāns

2021. gada maijā Komisija nāca klajā ar gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plānu. Plāna galvenais mērķis ir iekļaut piesārņojuma novēršanu visās attiecīgajās ES politikas jomās, paātrinot plastmasas un citu dabas piesārņotāju samazināšanu.

Plastmasas daudzuma samazināšana uz sauszemes un jūrā ir divi no rīcības plānā izklāstītajiem mērķiem 2050. gadam.

Globāls līgums par plastmasu

ES atbalsta globālu vienošanos par plastmasu starptautiskā satvarā. Nolīguma mērķis būtu samazināt plastmasas piesārņojumu un atbalstīt pāreju uz aprites ekonomiku visā pasaulē.

Sarunas par šāda nolīguma noslēgšanu sākās 2022. gadā, bet līdz šim vienošanās nav panākta.

ES tiesību akti par plastmasu

Vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu aizliegums

2019. gada maijā Padome pieņēma direktīvu par plastmasas atkritumu samazināšanu. Direktīva ieviesa jaunus noteikumus dažiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem.

Noteikumi ietver aizliegumu izmantot konkrētus vienreizlietojamus plastmasas izstrādājumus, kuriem ir alternatīvas. Direktīva ieviesa īpašus pasākumus, ar ko samazināt to plastmasas izstrādājumu izmantošanu, ar kuriem piedrazo visbiežāk. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem kopš 2021. gada ir aizliegti šādi vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi:

  • šķīvji,
  • galda piederumi,
  • salmiņi,
  • vates kociņi,
  • izstrādājumi, kas izgatavoti no oksonoārdāmās plastmasas,
  • no putu polistirola izgatavota ēdienu vai dzērienu tara.

Dalībvalstis arī vienojās, ka līdz 2025. gadam būtu jānodrošina, ka plastmasas pudeles tiek izgatavotas no vismaz 25 % reciklēta materiāla, un līdz 2030. gadam – no vismaz 30 % reciklēta materiāla.

Uzlabota plastmasas iepakojuma atkalizmantošana un reciklēšana

ES 2024. gada decembrī pieņēma jaunu regulu par iepakojumu un izlietoto iepakojumu.

Noteikumi, kuri stājās spēkā 2026. gada 12. augustā, ietver ierobežojumus attiecībā uz vienreizlietojamu plastmasas iepakojumu konkrētām fasētām un atsevišķām pārtikas porcijām un vienreizlietojamiem produktiem viesmīlības nozarē.

Zem apritīgas reciklēšanas simbola ir attēlota kafijas krūze līdzņemšanai, dzēriena skārdene un piena kartona iepakojums, ilustrējot to, ka ikdienā lietojamus iepakojumus var reciklēt.
Iepakojums

Iepakojums

Plastmasas granulu izdalīšanās novēršana

Plastmasas granulas ir viens no lielākajiem netīša mikroplastmasas piesārņojuma avotiem. Ražošanas, pārkraušanas un transportēšanas laikā radušos zudumu dēļ katru gadu vidē var nonākt tūkstošiem tonnu granulu.

Lai novērstu šo piesārņojumu, ES 2025. gadā pieņēma jaunus noteikumus, kuru mērķis ir novērst plastmasas granulu zudumus visā piegādes ķēdē, tostarp pārvadājumos pa jūru.

Noteikumi paredz, ka uzņēmumiem, kas veic darbības ar plastmasas granulām, ir jāīsteno pasākumi, lai novērstu izbirumus un zudumus un tos savāktu, kad tie rodas. Atkarībā no to granulu daudzuma, ar kurām ir veiktas darbības, uzņēmumiem var būt arī jāiegūst neatkarīgs sertifikāts vai jāsniedz atbilstības deklarācija.

Uz plastmasas granulu pārvadāšanu pa jūru attiecas īpašas prasības, tostarp noteikumi par iepakojumu un pārvadāšanas informāciju.

Jauno noteikumu mērķis ir ievērojami samazināt plastmasas granulu zudumus un palīdzēt sasniegt ES mērķi – samazināt piesārņotību ar mikroplastmasu.

Regula stājās spēkā 2025. gada decembrī. Lielākā daļa tās noteikumu tiks piemēroti no 2027. gada decembra, dodot uzņēmumiem laiku pielāgoties jaunajām prasībām.

Atkritumu tirdzniecības regulēšana

Katru gadu Eiropā tiek radīts miljoniem tonnu atkritumu.

Ievērojama daļa no mūsu radītajiem atkritumiem ir plastmasa, un Eiropas Savienība plastmasas atkritumus gan importē, gan eksportē.

2024. gadā ES atjaunināja savus noteikumus, lai labāk regulētu atkritumu tirdzniecību ES iekšienē un ar trešām valstīm saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un aprites ekonomikas rīcības plānu.

Turklāt ir tikuši ieviesti jauni un stingrāki noteikumi plastmasas atkritumu eksportam uz trešām valstīm.

Skatīt arī

Atkritumu tirdzniecība

Atkritumu tirdzniecība

Virs atkritumu maisiņu un atkritumu tvertņu rindas attēlota liellaiva, kas pārpildīta ar atkritumiem, ar lejupvērstām bultām, kas attēlo atkritumu daudzuma samazināšanos.
Atkritumi

Atkritumi

Stilizēta ES zvaigžņu apļa ilustrācija, ko ieskauj zaļās pārkārtošanās simboli, tostarp vējturbīna, saules enerģijas paneļi, koki, savvaļas dzīvnieki, kultūraugi un traktors.
Eiropas zaļais kurss

Eiropas zaļais kurss

Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 12. augusts