Atkritumi
Atkritumi apdraud vidi un cilvēku veselību. ES strādā pie tā, lai novērstu un labāk apsaimniekotu atkritumus un veicinātu pilnīgāku aprites ekonomiku.
Atkritumi kā resurss
Atkritumi indē zemi un ūdeni, un mūsu okeāni piepildās ar plastmasas atkritumiem.
Nepareiza atkritumu apsaimniekošana izraisa piesārņojumu un rada spriedzi dabiskajai videi, apdraudot cilvēku veselību.
Tomēr, ja atkritumi tiek apsaimniekoti pareizi, tie var kalpot kā resurss. Ja atkritumi tiek izmantoti atkārtoti un pārstrādāti, nevis likvidēti, tie var radīt vērtību ekonomikai.
Aprites ekonomikā augstvērtīgus materiālus iegūst no atkritumiem un izmanto jaunu preču ražošanai. Tas paildzina materiālu kalpošanas laiku, tādējādi novēršot nepieciešamību tos likvidēt, kā arī samazinot vajadzību pēc jauniem materiāliem. Tas palīdz samazināt ietekmi uz dabas resursiem.
ES tiesību akti par atkritumiem
ES vispārējie mērķi attiecībā uz atkritumu apkarošanu ir šādi:
- samazināt negatīvo ietekmi, novēršot un prasmīgāk apsaimniekojot atkritumus,
- veicināt reciklēšanu un resursu un materiālu atkalizmantošanu, atbalstot aprites ekonomiku.
ES noteikumi par atkritumiem ir balstīti Atkritumu pamatdirektīvā, kurā noteikti galvenie atkritumu apsaimniekošanas principi. Ir ieviesti pasākumi, lai novērstu konkrētu atkritumu veidus, piemēram, e-atkritumus vai pārtikas atkritumus.
Atkritumu pamatdirektīva
Atkritumu pamatdirektīvā ir ietverti atkritumu apsaimniekošanas pamatprincipi un definīcijas. Tajā ir definēti atkritumu un bīstamo atkritumu veidi un izskaidrots, kad atkritumi vairs nav atkritumi un kļūst par otrreizējām izejvielām.
Direktīvā ir noteikta atkritumu prioritārā secība, ko sauc par "atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju". Saskaņā ar šo hierarhiju atkritumi pirmām kārtām nebūtu jārada, un tie būtu jālikvidē tikai tad, ja tos nevar atkārtoti izmantot, reciklēt vai reģenerēt.
Direktīvā ir ietverti arī dalībvalstīm sasniedzamie mērķi. To vidū ir sadzīves atkritumu atkalizmantošanas un reciklēšanas mērķis, proti, līdz 2025. gadam panākt, ka tas sasniedz vismaz 55 % no masas, līdz 2030. gadam – vismaz 60 % un līdz 2035. gadam – vismaz 65 %.
ES strādā pie tā, lai pārskatītu direktīvu, jo īpaši noteikumus par pārtikas atkritumiem un tekstilatkritumiem. Padome ir vienojusies par savu nostāju attiecībā uz pārskatīšanu, pamatojoties uz Eiropas Komisijas iesniegto priekšlikumu. 2025. gada februārī tika panākta provizoriska vienošanās ar Eiropas Parlamentu par tiesību akta galīgo redakciju.
Pārtikas izšķērdēšana
Atkritumu sūtījumi
Katru gadu tiek eksportēti aptuveni 32,7 miljoni tonnu atkritumu, savukārt Eiropas Savienībā tiek tirgoti 70 miljoni tonnu atkritumu.
Ja atkritumu tirdzniecība netiek pienācīgi regulēta un kontrolēta, tā var kaitēt videi un cilvēku veselībai. Atkritumi, kas satur bīstamas vielas, var piesārņot zemi un okeānus, radot katastrofālas sekas uz vidi.
ES ir noteikumi, kas reglamentē atkritumu sūtījumus. 2024. gadā šie noteikumi tika atjaunināti, lai labāk regulētu atkritumu tirdzniecību gan ES iekšienē, gan ar trešām valstīm.
Atkritumu tirdzniecība
Baterijas un bateriju atkritumi
Bateriju ražošanā tiek izmantotas daudzas jaunas izejvielas, un bateriju atkritumi satur bīstamas vielas. ES ir pieņēmusi noteikumus, kas reglamentē visu bateriju aprites ciklu – no ražošanas līdz atkalizmantošanai un reciklēšanai – un nodrošina, ka nozare un tās produkti ir droši, ilgtspējīgi un konkurētspējīgi.
To panāks, izmantojot snieguma, ilgizturības un drošuma kritērijus, stingrus ierobežojumus tādām bīstamām vielām kā dzīvsudrabs, kadmijs un svins un obligātu informāciju par bateriju oglekļa pēdu.
Ceļā uz Eiropas bateriju ilgtspējīgu un apritīgu piegādes ķēdi (Infografika)
Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi
Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi (EEIA) ietver plašu ierīču klāstu, piemēram, datorus, ledusskapjus un mobilos tālruņus to kalpošanas laika beigās. Šāda veida atkritumi var radīt nopietnas vides un veselības problēmas, ja izmestās ierīces netiek pareizi apsaimniekotas. Modernā elektronika arī satur retus resursus, tostarp kritiski svarīgas izejvielas, ko var reciklēt un izmantot atkārtoti, ja atkritumi tiek apsaimniekoti efektīvi.
Katru gadu radīto EEIA apjoms Eiropas Savienībā strauji pieaug. Lai mainītu šo tendenci un veicinātu EEIA materiālu labāku reciklēšanu, ES ir pieņēmusi noteikumus par šo atkritumu apstrādi, tādējādi veicinot ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu.
2024. gadā ES pieņēma noteikumu grozījumu, lai precizētu dažus noteikumus par paplašinātu ražotāja atbildību.
Iepakojums
ES valstis 2022. gadā radīja gandrīz 84 miljonus tonnu iepakojuma atkritumu, kas ir par 20 % vairāk nekā 2011. gadā. Ja netiks veikti nekādi pasākumi, iepakojuma atkritumi līdz 2030. gadam varētu pieaugt vēl par 19 %, tādējādi palielinot piesārņojumu un tā radītos riskus.
Lai to risinātu, ES ir pārskatījusi savus tiesību aktus par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem. Mērķis ir:
- samazināt iepakojuma atkritumu radīšanu,
- veicināt izmaksu ziņā efektīvu aprites ekonomiku iepakojuma jomā,
- saskaņot iepakojuma noteikumus visā ES.
Iepakojums
Noturīgi organiskie piesārņotāji
Noturīgi organiskie piesārņotāji, ko dēvē arī par “mūžīgām ķīmiskajām vielām”, jo tie nesadalās vidē, ir īpaši kaitīgas vielas: tie ir toksiski un var radīt apdraudējumu cilvēkiem un dabai.
Šīs ķīmiskās vielas ir sastopamas dažu patēriņa preču, piemēram, ūdensnecaurlaidīgu tekstilizstrādājumu, mēbeļu, plastmasas un elektronisko iekārtu, atkritumos.
Eiropas Savienība 2022. gadā pieņēma noteikumus, lai ierobežotu šādu vielu klātbūtni atkritumos.
Skatīt arī
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 19. februāris