Atkritumu tirdzniecība

Kas ir atkritumu tirdzniecība?

Vienā valstī radušies atkritumi ne vienmēr tiek likvidēti vai reciklēti tajā pašā valstī. Atkritumus var tirgot starp valstīm. Tas notiek dažādos nolūkos, tostarp:

• atkritumu apstrāde (tostarp atkritumos esošo izejvielu atgūšana),
• atkritumu likvidēšanai.

Katru gadu visas saimnieciskās darbības un mājsaimniecību darbību rezultātā Eiropas Savienībā rodas vairāk nekā 2000 miljoni tonnu atkritumu. Tas ir līdzvērtīgi 4,8 tonnām atkritumu uz iedzīvotāju – aptuveni Āfrikas ziloņa svars.

Lai gan lielākā daļa ES radīto atkritumu tiek apstrādāti pašā ES, ievērojams daudzums tiek nosūtīts uz citām valstīm. Aptuveni 32,7 miljoni tonnu tiek eksportētas, tas ir par 75 % vairāk nekā 2004. gadā, savukārt 70 miljoni tonnu tiek tirgotas ES iekšienē.

Turcija ir galvenais ES atkritumu eksporta galamērķis (13,7 miljoni tonnu), kam seko Indija un Apvienotā Karaliste (Eiropas Komisijas dati, 2020).

Dzelzs un tērauds ir atkritumi, ko ES tirgo visvairāk

Kāpēc atkritumu tirdzniecība ir jāregulē?

Ja atkritumu tirdzniecība netiek regulēta un kontrolēta, tā var kaitēt videi un cilvēku veselībai.

Vēl jo vairāk, ja atkritumi satur bīstamas vielas, tie var izraisīt zemes un okeānu piesārņojumu un radīt postošas sekas videi. Piemēram, plastmasas atkritumi parasti nav bionoārdāmi un vidē paliek ļoti ilgu laiku.

Nosakot atkritumu eksporta ierobežojumus un ieviešot uzraudzības pasākumus, var ierobežot vai novērst videi radītos riskus.

Papildus piesārņojuma novēršanai, nosakot atkritumu tirdzniecības noteikumus, var arī nodrošināt, lai atkritumos esošās izejvielas varētu izmantot atkārtoti vai reciklēt, un tādējādi tas var palīdzēt attīstīt ilgtspējīgu aprites ekonomiku.

Pašlaik Eiropas Savienībā tikai 46 % no visiem atkritumiem tiek reciklēti (Eiropas Vides aģentūras dati, 2020). Tiek lēsts, ka visā pasaulē reciklē mazāk nekā 20 % atkritumu. Tas liecina par to, ka vēl ir liels reciklēšanas rādītāju palielināšanas potenciāls.

Kādi atkritumi ES tiek reciklēti visvairāk?

Vēl viens aspekts ir nelikumīga atkritumu tirdzniecība.

Pašlaik 15–30 % atkritumu sūtījumu varētu būt nelikumīgi. Sūtījumi, kuri nav izsekoti, netiek kontrolēti un, visticamāk, tiks iznīcināti vai apstrādāti nepareizi, tādējādi palielinot vides riskus. Nelikumīga atkritumu tirdzniecība ir arī izšķiesta iespēja atkārtoti izmantot un reciklēt materiālus.

Kā ES regulē atkritumu sūtījumus?

Pirmo reizi 2006. gadā pieņemtie ES noteikumi par atkritumu sūtījumiem reglamentē gan:

• atkritumu eksportu un importu no ES uz trešām valstīm, gan
• atkritumu sūtījumus starp ES dalībvalstīm.

Noteikumi attiecas uz visiem atkritumu veidiem.

Eiropas Savienībā ir atļauti un reglamentēti gan bīstamo, gan nebīstamo atkritumu sūtījumi. Savukārt attiecībā uz sūtījumiem ārpus ES noteikumi aizliedz bīstamo atkritumu eksportu no ES valstīm uz valstīm, kas nav ES dalībvalstis, un uz valstīm, kas nav ESAO valstis. Noteikumos ir izklāstītas paziņošanas un piekrišanas procedūras attiecībā uz atkritumu sūtījumiem.

Noteikumi ārpus robežām

ES atkritumu sūtījumu regula balstās uz 1989. gada Bāzeles konvenciju, kas ir visaptverošākais globālais vides nolīgums par bīstamajiem atkritumiem un citiem atkritumiem. ES ir šā Apvienoto Nāciju Organizācijas nolīguma puse kopš 1994. gada.

Turklāt ES noteikumi par atkritumu sūtījumiem balstās uz 2001. gada lēmumu, ko pieņēmusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), kurā lielākā daļa ES valstu ir dalībnieces, un ar ko izveido kontroles sistēmu atkritumu reģenerācijai ESAO valstīs.

• Bāzeles konvencija (tīmekļa vietne)
• ESAO lēmums par atkritumu reģenerācijas kontroles sistēmu

Noteikumu atjaunināšana attiecībā uz ES atkritumu sūtījumiem

ES 2024. gadā atjaunināja savus noteikumus ar mērķi labāk regulēt atkritumu tirdzniecību ES iekšienē un ar trešām valstīm. Saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un aprites ekonomikas rīcības plānu pārskatītās ES atkritumu sūtījumu regulas mērķi ir:

• veicināt aprites ekonomiku ES,
• nodrošināt, ka atkritumu eksports nekaitē videi un cilvēku veselībai,
• vērsties pret nelikumīgiem sūtījumiem.

Atjauninātie noteikumi iekļauj:

• stingrākus noteikumus par atkritumu eksportu uz trešām valstīm,
• uzlabotus noteikumus par sūtījumiem ES iekšienē,
• pasākumus nelikumīgu sūtījumu apkarošanai.

Eksports uz trešām valstīm

Jaunie noteikumi ietver stingrākus noteikumus par atkritumu eksportu uz trešām valstīm.

Mērķis ir nodrošināt, lai atkritumi no ES tiktu eksportēti uz trešām valstīm tikai tad, ja ir garantija, ka saņēmēja valsts ir ieviesusi videi nekaitīgu apsaimniekošanas praksi un atkritumus var apstrādāt ilgtspējīgā veidā.

Atjauninātajos noteikumos tiek saglabāts eksporta aizliegums:

• atkritumiem, ko paredzēts apglabāt trešās valstīs,
• bīstamiem atkritumiem, no kuriem paredzēts atgūt valstīs, kuras nav ESAO valstis.

Turklāt ir ieviesti stingrāki noteikumi par plastmasas atkritumu eksportu uz trešām valstīm. Tas ietver aizliegumu eksportēt nebīstamos plastmasas atkritumus uz valstīm, kas nav ESAO dalībvalstis, savukārt nebīstamo plastmasas atkritumu eksports uz ESAO valstīm tiks atļauts tikai tad, ja tiks ievērota stingrāka iepriekšējās piekrišanas procedūra.

Atjauninātie noteikumi arī ietver:

• to valstu sarakstus, kurām ir atļauts importēt atkritumus no ES, pamatojoties uz valstu atkritumu apstrādes spējām,
• uzraudzību un kontroli, ko Eiropas Komisija veic attiecībā uz atkritumu eksportu uz ESAO valstīm,
• pienākumu ES eksportējošiem uzņēmumiem veikt neatkarīgas revīzijas par atkritumu apsaimniekošanas iekārtām,
• saistošu kritēriju noteikšanu "lietotām precēm", piemēram, transportlīdzekļiem un baterijām.

Sūtījumi ES iekšienē

Jaunie noteikumi, kas attiecas uz atkritumu pārvietošanu starp ES valstīm, ir vērsti uz aprites ekonomikas stimulēšanu.

Ar šiem noteikumiem uzlabo procedūras, lai veicinātu ilgtspējīgāku atkritumu apsaimniekošanu un palielinātu izejvielu reciklēšanas rādītājus.

Pasākumi cita starpā ir šādi:

• aizliegums nosūtīt visus apglabāšanai paredzētos atkritumus, izņemot gadījumus, kad tas atļauts, ievērojot iepriekšējās piekrišanas procedūru,
• ne tik stingras procedūras tā sauktajiem “zaļā saraksta” atkritumu sūtījumiem, kuri paredzēti resursu atgūšanai,
• procedūru digitalizācija,
• paātrinātās procedūras attiecībā uz reģenerējamiem atkritumiem,
• atkritumu klasifikācijas saskaņošana Eiropas Savienībā,

Nelikumīgi sūtījumi

Lai vērstos pret atkritumu nelikumīgu tirdzniecību, atjaunināto noteikumu mērķis ir:

• atbalstīt starptautisku izmeklēšanu par atkritumu nelikumīgu tirdzniecību,
• izveidot ES izpildes panākšanas grupu, lai uzlabotu koordināciju – arī ar starptautiskajiem partneriem,
• noteikumu uzlabošana attiecībā uz sankcijām un izpildi.

Padomes loma

ES atkritumu sūtījumu regula tiek pieņemta saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Padome un Eiropas Parlaments darbojas kā likumdevēji, un tiem ir jāvienojas par atjaunināto noteikumu galīgo tekstu.

Pēc tam, kad Eiropas Komisija 2021. gada novembrī bija ierosinājusi pārskatīt noteikumus, Padome Vides jautājumu darba grupā tehniskā līmenī rīkoja diskusijas starp dalībvalstu pārstāvjiem.

2023. gada maijā ES dalībvalstis Padomē vienojās par pilnvarojumu sarunām ar Eiropas Parlamentu. Padome un Eiropas Parlaments 2023.gada novembrī panāca vienošanos.

Noteikumus Padome pieņēma 2024. gada martā, tādējādi noslēdzot likumdošanas procesu.

• Atkritumu sūtījumi: Padome apstiprina efektīvākus un atjauninātus noteikumus (paziņojums presei, 2024. gada 25. marts)

Kur rodas ES atkritumi?

Eiropas Savienībā vairāk nekā 35 % atkritumu rada būvniecības nozare. Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde ir otrā lielākā nozare, kas rada atkritumus.