Dabas aizsardzība
ES noteikumu par dabas aizsardzību mērķis ir aizsargāt sugas un to dzīvotnes. “Natura 2000” ir pasaulē lielākais koordinētais aizsargājamo teritoriju tīkls.
Kā ES saglabā dabu
ES ir noteikusi ļoti vērienīgus un plaša mēroga noteikumus, lai aizsargātu Eiropas dabas mantojumu un bioloģisko daudzveidību.
ES Putnu direktīva un Dzīvotņu direktīva, kas pieņemtas attiecīgi 1979. un 1992. gadā, kopā veido stūrakmeni ES tiesību aktiem dabas aizsardzības jomā. Abu direktīvu vispārējais mērķis ir ne tikai glābt sugas un dzīvotnes no iznīkšanas vai izzušanas, bet arī nodrošināt, ka tās var attīstīties ilgtermiņā. Mērķis ir samazināt biodaudzveidības izzušanu Eiropas Savienībā.
Katra ES dalībvalsts var izlemt, kā minētās direktīvas īstenot vislabāk. Ir ļoti svarīgi, lai to īstenošanas veids atspoguļotu katras teritorijas ekoloģiskās vajadzības.
2019. gadā ES uzsāka Eiropas zaļo kursu, nosakot mērķi līdz 2050. gadam Eiropas Savienībā panākt klimatneitralitāti un nulles piesārņojumu. Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana ir daļa no šā ilgtermiņa plāna.
Papildus Putnu un dzīvotņu direktīvām ES dalībvalstis 2024. gadā pieņēma Dabas atjaunošanas regulu, kurā noteikti juridiski saistoši mērķrādītāji degradētu ekosistēmu atjaunošanai uz sauszemes un jūrā.
Dabas stāvoklis ES
Eiropas teritorija klāj mazāk nekā 5 % no planētas sauszemes platības, bet tajā pastāv liela savvaļas sugu un dzīvotņu dažādība.
Pēdējo desmitgažu laikā daba Eiropas Savienībā ir sākusi krasi samazināties, jo sugu populācija un to dzīvotnes sarūk un degradējas.
Klimata pārmaiņas, dzīvotņu izzušana, piesārņojums un invazīvas sugas ir vieni no galvenajiem degradācijas faktoriem.
Kāds ir dabas stāvoklis ES? (Infografika)
Putnu direktīva
ES putnu direktīva tika pieņemta 1979. gadā. Arī šodien tā nav zaudējusi savu aktualitāti un joprojām nosaka standartu putnu aizsardzībai un biodaudzveidības aizsardzībai kopumā visās ES dalībvalstīs.
Pašlaik Eiropā ir aptuveni 500 putnu sugu, un katrai no tām ir svarīga nozīme biodaudzveidības ziņā. Putni ir jutīgi pret vides noslogojumu, un to populācijas var atspoguļot izmaiņas vides veselībā.
Direktīvas mērķis ir aizsargāt visas Eiropas Savienībā dabā sastopamās savvaļas putnu sugas un to svarīgākās dzīvotnes. Tās mērķis ir arī ļaut putnu sugām atgūties no iznīkšanas un attīstīties ilgtermiņā.
Direktīvā ir noteikts, ka visām ES dalībvalstīm jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai saglabātu un atjaunotu putnu populācijas un to dzīvotnes. Tas ietver savvaļas putnu apzinātas traucēšanas, nogalināšanas, sagūstīšanas vai tirdzniecības un to ligzdu iznīcināšanas aizlieguma ieviešanu.
Dzīvotņu direktīva
Dzīvotņu direktīvas mērķis ir plaši aizsargāt dažādus dzīvniekus un sugas, kā arī dzīvotnes, kurās tie sastopami.
Tāpat kā Putnu direktīva, arī Dzīvotņu direktīva uzliek visām dalībvalstīm pienākumu izveidot stingru aizsardzības režīmu sarakstā iekļautajām sugām un dzīvotnēm. Piemēram, tām ir jāaizliedz:
- visu veidu apzināta gūstīšana vai nonāvēšana savvaļā,
- vairošanās vai atpūtas vietu noplicināšana vai iznīcināšana,
- savvaļā iegūtu īpatņu turēšana, pārvadāšana un pārdošana.
Direktīvas noteikumi nodrošina, ka, pieņemot turpmākus saglabāšanas pasākumus, tiek ņemti vērā ekonomikas, sociālie un kultūras faktori.
Lielo plēsēju aizsardzība Eiropā
Eiropas Savienībā mīt sešas lielo plēsēju sugas: brūnais lācis, vilks, Eirāzijas lūsis, Pireneju pussalas lūsis, tinis un zeltainais šakālis. Vismaz viena no šīm sugām ir sastopama katrā ES kontinentālās daļas valstī.
Pateicoties veiksmīgiem aizsardzības tiesību aktiem, piemēram, Dzīvotņu direktīvai, lielo plēsēju populācijas Eiropā pēdējo piecdesmit gadu laikā ir ievērojami atguvušās.
Vilku aizsardzības statuss
Desmit gados vilku populācija Eiropā ir divkāršojusies. Tas ir radījis problēmas savvaļas dzīvnieku un cilvēku darbību līdzāspastāvēšanai.
Padome 2025. gada aprīlī piekrita Komisijas priekšlikumam mainīt vilka aizsardzības statusu no “stingri aizsargājams” uz “aizsargājams”. Dalībvalstīm jāturpina nodrošināt labvēlīgu saglabāšanās stāvokli vilkiem un jāuzrauga situācija – tā rezultātā var tikt ieviesti pagaidu vai vietējie medību aizliegumi.
“Natura 2000” tīkls
“Natura 2000” tīkls ir pasaulē lielākā koordinētā aizsargājamo teritoriju sistēma, kas ir izvietota visās ES valstīs gan uz sauszemes, gan jūrā. Tā mērķis ir aizsargāt teritorijas, kas aptver visvērtīgākās un apdraudētākās sugas un dzīvotnes.
Putnu un dzīvotņu direktīvās ir izklāstīts vispārējais tiesiskais regulējums “Natura 2000” teritoriju aizsardzībai un pārvaldībai. Dzīvotņu direktīvā ir noteikts, kā ES dalībvalstīm attiecīgās teritorijas būtu jāaizsargā un jāpārvalda.
Nosakot konkrētai teritorijai specifiskus saglabāšanas mērķus un pasākumus, jāņem vērā ekonomiskie, sociālie un kultūras faktori, kā arī reģionālās un vietējās īpatnības.
Programma “LIFE”
Programma “LIFE” ir galvenais ES fonds tādu projektu atbalstam, kuru mērķis ir aizsargāt vidi, atjaunot dabu un aizsargāt sugas.
Kopš programmas izveides tā ir atbalstījusi vairāk nekā 1800 projektu, kuru mērķis bija aizsargāt sugas un biodaudzveidību. Tai bija arī būtiska nozīme “Natura 2000” tīkla izveidē, atbalstot aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanu.
Kāpēc salamandras mums ir svarīgas
Vissīkākajām radībām – vēl mazākām nekā salamandras – ir milzīga loma apbrīnojamā dzīvības tīkla saglabāšanā.
Pateicoties Dzīvotņu direktīvai, ES aizsargā salamandras un vēl simtiem citu dzīvnieku sugu, kā arī augus un dabas teritorijas. No Somijas līdz Maltai, no Rumānijas līdz Portugālei – ES tiesību akti ir palīdzējuši saglabāt dzīvotnes un tajās mītošās dzīvās sugas.
Skatīt arī
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 15. janvāris