"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ministri pieņēma zināšanai progresa ziņojumu un sarīkoja politikas debates par paketē "Gatavi mērķrādītājam 55 %" iekļautajiem dosjē, kas ir Vides padomes kompetencē.
ES ir izvirzījusi sev mērķi līdz 2030. gadam par 55 % samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas, un tagad šis mērķis ir jāatspoguļo ES tiesību aktos. Paketes "Gatavi mērķrādītājam 55 %" priekšlikumi bija svarīga prezidentvalsts Slovēnijas prioritāte. Mēs esam darījuši visu iespējamo, lai attiecībā uz minēto paketi panāktu pēc iespējas lielāku progresu un vienlaikus nodrošinātu tās saskaņotību.
Andrejs Vizjaks, Slovēnijas vides un telpiskās plānošanas ministrs
Ministri apsprieda šādus paketē iekļautos dosjē:
siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) pārskatīšana,
regulas par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas jāpanāk dalībvalstīm (kopīgo centienu regulas), pārskatīšana,
regulas par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā (ZIZIMM) radušos siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti pārskatīšana,
noteikumu par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem pārskatīšana,
regula, ar ko izveido Sociālo klimata fondu.
Ministri apmainījās viedokļiem par mērķu vērienīgumu, kas vajadzīgs, lai nākamajos mēnešos panāktu turpmāku progresu attiecībā uz šiem pieciem ar klimatu saistītajiem dosjē, ņemot vērā dažādās savstarpējās saiknes starp paketes "Gatavi mērķrādītājam 55 %" priekšlikumiem. Ministri arī pauda viedokli par to, ko viņi uzskata par vissensitīvākajiem jautājumiem piecos dosjē.
“Gatavi mērķrādītājam 55 %”: kā ES savus klimata mērķus pārvērtīs tiesību aktos? (Infografika)
Baterijas un bateriju atkritumi
Prezidentvalsts ministrus iepazīstināja ar progresa ziņojumu par pašreizējo stāvokli diskusijās par tiesību aktu par baterijām un bateriju atkritumiem. Ziņojumā ir sniegts Slovēnijas prezidentūras laikā notikušo diskusiju kopsavilkums un norādīti pārējie aspekti un tehniskie jautājumi, ko jāturpina apspriest. Ministri diskusijās sniedza norādes turpmākajam darbam ar šo priekšlikumu.
Baterijas ir nozīmīgs elements pārkārtošanās procesā uz tīru enerģiju. Komisijas pirms gada iesniegtā tiesību akta priekšlikuma mērķis ir samazināt bateriju ietekmi uz vidi un sociālo ietekmi visos bateriju dzīves cikla posmos – no materiālu ieguves līdz ražošanai, lietošanai, reciklēšanai un apglabāšanai.
Ministri apmainījās viedokļiem par ES augsnes stratēģiju 2030. gadam, ar ko Komisija nāca klajā 2021. gada 17. novembrī.
Stratēģijā ir ierosināts izveidot satvaru ar konkrētiem pasākumiem augšņu aizsardzībai, atjaunošanai un ilgtspējīgai izmantošanai un tajā tiek ierosināts brīvprātīgu un juridiski saistošu pasākumu kopums. Tās mērķis ir palielināt augsnes oglekli lauksaimniecības zemē, cīnīties pret pārtuksnešošanos, atjaunot degradētu zemi un augsni un nodrošināt, ka līdz 2050. gadam visas augsnes ekosistēmas ir labā stāvoklī. Stratēģijā ir arī paredzēts līdz 2023. gadam izstrādāt tiesību akta priekšlikumu jaunam tiesību aktam par augsnes veselību.
Padome apstiprināja vispārēju pieeju attiecībā uz projektu direktīvai par kritisko vienību noturību. Šā instrumenta projekta mērķis ir samazināt neaizsargātību un stiprināt tādu infrastruktūru aizsardzību, kas ir būtiski svarīgas sabiedrībai, ekonomikas darbībai un iedzīvotāju labklājībai.
Komisija iepazīstināja ar priekšlikumu par atmežošanas un mežu degradācijas riska samazināšanu līdz minimumam saistībā ar ES tirgū laistiem produktiem un priekšlikumu par atkritumu sūtījumiem. Komisija arī sniedza ministriem informāciju par ES Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam īstenošanu.
Prezidentvalsts apmainījās ar informāciju par neoficiālo sanāksmi, kurā piedalījās ministri, kas ir atbildīgi par pilsētu jautājumiem, – par Eiropas pilsētu nozīmi zaļajā pārejā un Zaļā kursa mērķu sasniegšanā (sanāksme notika 2021. gada 26. novembrī Ļubļanā). Prezidentvalsts arī informēja ministrus par semināru par REACH regulā paredzēto licencēšanas un ierobežošanas procesu reformēšanu (seminārs notika 2021. gada 9. novembrī Brdo).
Prezidentvalsts un Komisija ziņoja ministriem par nesen notikušajām starptautiskajām sanāksmēm, tostarp COP26 klimata samitu, COP 15 bioloģiskās daudzveidības samita pirmo daļu, Orhūsas konvencijas par iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem Pušu sanāksmes septīto sesiju un Barselonas Konvencijas par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu COP22.
Austrija, kuru atbalstīja Ungārija, Kipra un Luksemburga, sniedza ministriem informāciju par koordinētu rīcību attiecībā uz tādu augu regulējumu, kas iegūti ar jaunām genomikas metodēm.
Spānija informēja ministrus par trešo Tīra gaisa forumu (forums notika 2021. gada 18. un 19. novembrī Madridē).
Lietuva, kuru atbalstīja Bulgārija, Igaunija, Kipra, Latvija, Malta, Polija, Rumānija un Ungārija, apmainījās ar informāciju par Mobilitātes tiesību aktu kopumu saistībā ar Eiropas zaļā kursa mērķiem.
Francija iepazīstināja ar savas gaidāmās prezidentūras darba programmu.
Padome bez apspriešanas pieņēma arī leģislatīvo un neleģislatīvo "A" punktu sarakstos iekļautos punktus.
ES ir izvirzījusi sev mērķi līdz 2030. gadam par 55 % samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas, un tagad šis mērķis ir jāatspoguļo ES tiesību aktos. Paketes "Gatavi mērķrādītājam 55 %" priekšlikumi bija svarīga prezidentvalsts Slovēnijas prioritāte. Mēs esam darījuši visu iespējamo, lai attiecībā uz minēto paketi panāktu pēc iespējas lielāku progresu un vienlaikus nodrošinātu tās saskaņotību.
