"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Padome rīkoja politikas debates par Vides padomes kompetencē esošajiem dokumentiem, kas ir iekļauti tiesību aktu kopumā "Gatavi mērķrādītājam 55 %". Šā tiesību aktu kopuma nolūks ir ES klimata un enerģētikas tiesisko regulējumu saskaņot ar mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu ES un tā mērķrādītāju – vismaz 55 % siltumnīcefekta gāzu neto emisiju samazinājumu līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.
Ministri apmainījās viedokļiem par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu autotransporta nozarē un ēku sektorā (ETS RTB) un jo īpaši par šā instrumenta efektivitāti emisiju samazināšanā, lai 2030. gadā sasniegtu -55 % mērķrādītāju.
Ministri iepazīstināja ar iespējām un galvenajiem parametriem, ko viņi uzskata par būtiskākajiem, lai uzlabotu šādas sistēmas sociālo pieņemamību, vienlaikus nodrošinot tās efektivitāti, kā arī ar dažām šīs shēmas iespējamajām alternatīvām.
Ministri apsprieda to, kādus Sociālā klimata fonda parametrus būtu jānosaka, lai tad, ja tiek ieviesta ETS autotransporta nozarē un ēku sektorā, tas varētu efektīvi atbalstīt visneaizsargātākās grupas.
“Gatavi mērķrādītājam 55 %”: kā ES savus klimata mērķus pārvērtīs tiesību aktos? (Infografika)
Baterijas un bateriju atkritumi
Ministri pieņēma vispārēju pieeju attiecībā uz priekšlikumu regulai, ar ko atjaunina ES tiesību aktus par baterijām un bateriju atkritumiem.
Baterijas ir nozīmīgs elements pārejā uz tīru enerģiju. Jaunie noteikumi veicinās Eiropas rūpniecības un ražošanas ķēžu konkurētspēju, un būs pieejams vairāk bateriju, kas nepieciešamas mūsu pārejai uz bezemisiju transportlīdzekļiem. Jaunie noteikumi nodrošinās, ka nolietotās baterijas tiks pienācīgi savāktas un netiks izmestas apkārtējā vidē. Tādējādi tiks novērsts, ka to sastāvā esošās toksiskās vielas nonāk apkārtējā vidē, un krasi tiks ierobežota tādu vērtīgu materiālu izšķērdēšana, kurus aprites ekonomikā varētu atgūt.
Barbara Pompili, Francijas ekoloģiskās pārejas ministre
Priekšlikuma mērķis ir samazināt bateriju ietekmi uz vidi un sociālo ietekmi visos bateriju aprites cikla posmos – no materiālu ieguves līdz ražošanai, lietošanai un reciklēšanai.
Priekšlikuma mērķis ir arī novērst neviendabīgu noteikumu un informācijas dēļ radušās atšķirības iekšējā tirgū, izveidojot kopēju un skaidrāku noteikumu kopumu, kas nodrošina vienlīdzīgus apstākļus ekonomikas dalībniekiem.
Ceļā uz Eiropas bateriju ilgtspējīgu un apritīgu piegādes ķēdi (Infografika)
Atmežošana un meža degradācija
Ministri rīkoja politikas debates par Komisijas priekšlikumu līdz minimumam samazināt tādu izstrādājumu patēriņu, kuru piegādes ķēdes ir saistītas ar atmežošanu vai meža degradāciju.
Priekšlikums tika publicēts 2021. gada 17. novembrī, un tajā ir noteikti obligāti pienācīgas pārbaudes noteikumi tirgus dalībniekiem, kuri ES tirgū dara pieejamas tādas ar atmežošanu un mežu degradāciju saistītas preces un atvasinātus produktus kā āda, šokolāde un mēbeles.
Ministri apmainījās viedokļiem par to, kā nodrošināt efektīvu un lietderīgu pienācīgas pārbaudes sistēmu, lai panāktu izsekojamību, kas vajadzīga, lai nodrošinātu, ka regulā iekļautie produkti nav saistīti ar atmežošanu un mežu degradāciju. Ministri arī apmainījās viedokļiem un sniedza ierosinājumus par kopīgām galveno terminu definīcijām regulas operatīvai piemērošanai.
Pusdienu diskusiju laikā ministri apmainījās viedokļiem par Eiropas pusgada zaļināšanu. Eiropas pusgads ir ekonomikas, fiskālās, darba un sociālās politikas koordinācijas cikls Eiropas Savienībā.
Ministri galvenokārt diskutēja par to, kā Eiropas pusgadā var labāk integrēt iekļaujošas un taisnīgas zaļās pārkārtošanās izaicinājumus, vienlaikus nodrošinot, ka tiek sasniegti Eiropas mērķi cīņā pret klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jomā.
Ministri arī apmainījās viedokļiem par galvenajiem principiem un labu praksi, lai ekonomikas politikā ņemtu vērā taisnīgu pārkārtošanos, jo īpaši analizējot ietekmes sadalījumu, kas Eiropas pusgadā būtu jāpastiprina.
Padome bez apspriešanas pieņēma divus Padomes lēmumus par ES nostāju Minamatas konvencijas par dzīvsudrabu Pušu konferences ceturtās sesijas otrajā posmā. Konvencija ir satvars, ar ko paredz kontrolēt un ierobežot dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu lietošanu un to antropogēnās emisijas un noplūdes gaisā, ūdenī un zemē, lai aizsargātu cilvēka veselību un vidi.
Pirmais lēmums attiecas uz Konvencijas A pielikuma grozījumu, lai paplašinātu tā darbības jomu, attiecinot to arī uz dzīvsudrabu saturošiem papildu izstrādājumiem, tostarp dažiem lampu veidiem. Tas attiecas arī uz B pielikuma grozījumu, lai paplašinātu tā darbības jomu, nosakot šajā pielikumā minētā ražošanas procesa, kurā izmanto dzīvsudrabu, pakāpeniskas izbeigšanas galīgo termiņu.
Otrā lēmuma mērķis ir precīzāk definēt darbības jomu Konvencijas noteikumiem attiecībā uz atkritumiem, jo īpaši tās 11. panta 3. punktam attiecībā uz pienākumu apstrādāt attiecīgos dzīvsudraba atkritumus saskaņā ar vidi saudzējošas apsaimniekošanas principu.
Minamatas konvencijas par dzīvsudrabu Pušu konferences ceturtās sesijas otrais posms notiks no 2022. gada 21. līdz 25. martam Bali, Indonēzijā.
Padome arī pieņēma Eiropas Savienības un tās dalībvalstu ievadpaziņojumu Minamatas konvencijas par dzīvsudrabu Pušu konferencē. Ievadpaziņojums ir pielāgots, lai īpaši atspoguļotu ES un tās dalībvalstu nostāju attiecībā uz Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu.
Noturīgi organiskie piesārņotāji
Prezidentvalsts Francija informēja ministrus par pašreizējo stāvokli saistībā ar priekšlikumu regulai par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (NOP). Padome 11. martā pieņēma sarunu nostāju pastāvīgo pārstāvju līmenī, gatavojoties turpmākām trialoga sarunām ar Eiropas Parlamentu.
Ar priekšlikumu tiek grozīti spēkā esošās regulas pielikumi, lai novērstu vai samazinātu šo ķīmisko vielu emisijas no atkritumiem.
Lai gan noturīgos organiskos piesārņotājus jaunos izstrādājumos parasti vairs neizmanto, tie joprojām ir atrodami dažu patēriņa preču, piemēram, ūdensnecaurlaidīgu tekstilizstrādājumu, mēbeļu, plastmasas un elektronisko iekārtu, atkritumos. Ar priekšlikumu tiek ieviesti stingri ierobežojumi šādām trim vielām vai vielu grupām atkritumos:
perfluoroktānskābe (PFOA), tās sāļi un ar PFOA saistītie savienojumi – atrodami ūdensnecaurlaidīgos tekstilizstrādājumos un ugunsdzēsības putās,
dikofols – pesticīds, ko iepriekš izmantoja lauksaimniecībā,
pentahlorfenols, tā sāļi un esteri – atrodami apstrādātā koksnē un tekstilizstrādājumos.
Tajā arī ir noteiktas stingrākas robežvērtības vairākām citām vielām, kuras jau ir iekļautas minētajos pielikumos, piemēram, dioksīniem un furāniem, kas atrodami pelnu un kvēpu piemaisījumos. Atkritumi, kuros NOP saturs pārsniedz minētās robežvērtības, ir jāapstrādā īpašos veidos, lai nodrošinātu, ka NOP saturs tiek iznīcināts vai neatgriezeniski pārveidots.
Padome apstiprināja Komisijas nodomu piedalīties nesaistošas kopīgas apņemšanās īstenošanā, lai paātrinātu pāreju uz neto nulles emisiju energosistēmu, izmantojot Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) programmu "Pāreja uz tīru enerģiju".
Citi jautājumi
Prezidentvalsts un Komisija sniedza informāciju par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides asamblejas piektās sesijas (UNEA-5) otro posmu, ko rīkoja no 28. februāra līdz 2. martam Nairobi, Kenijā. Sesijas vispārējais temats bija "Rīcības stiprināšana dabas aizsardzības jomā, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus".
Komisija sniedza informācijā par jaunu priekšlikumu direktīvai par vides krimināltiesisko aizsardzību, kurā definēti jauni noziedzīgi nodarījumi pret vidi un ieviesti sīkāk izstrādāti noteikumi par sankcijām, noteikumi izpildes uzlabošanai un pasākumi, lai palīdzētu personām, kas ziņo par noziedzīgiem nodarījumiem un sadarbojas ar tiesībaizsardzības iestādēm.
Komisija aicināja dalībvalstis steidzami rīkoties attiecībā uz daudzpusēju vides nolīgumu ratifikāciju.
Igaunijas un Somijas delegācija informēja par svinībām, kas ir gaidāmas saistībā Konvencijas par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu (Ūdeņu konvencija) 30. gadadienu. Ūdeņu konvencija tika pieņemta Helsinkos 1992. gadā. Tas ir juridiski saistošs instruments, kas veicina sadarbību pārrobežu ūdens resursu ilgtspējīgā apsaimniekošanā.
Baterijas ir nozīmīgs elements pārejā uz tīru enerģiju. Jaunie noteikumi veicinās Eiropas rūpniecības un ražošanas ķēžu konkurētspēju, un būs pieejams vairāk bateriju, kas nepieciešamas mūsu pārejai uz bezemisiju transportlīdzekļiem. Jaunie noteikumi nodrošinās, ka nolietotās baterijas tiks pienācīgi savāktas un netiks izmestas apkārtējā vidē. Tādējādi tiks novērsts, ka to sastāvā esošās toksiskās vielas nonāk apkārtējā vidē, un krasi tiks ierobežota tādu vērtīgu materiālu izšķērdēšana, kurus aprites ekonomikā varētu atgūt.
