"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
ES valstu vides ministri tikās Luksemburgā, lai apmainītos viedokļiem par paketi "Gatavi mērķrādītājam 55 %", gatavotos COP26 klimata samitam un apspriestu Jauno ES Meža stratēģiju 2030. gadam. Padome pieņēma nostāju pirmajā lasījumā par Orhūsas regulas grozījumiem. Ministri apsprieda arī pašreizējo straujo enerģijas cenu pieaugumu.
COP26 klimata samits
Sanāksmi ministri sāka ar diskusiju par gatavošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) sanāksmei, kas paredzēta no 31. oktobra līdz 12. novembrim Glāzgovā (COP26). Padome pieņēma secinājumus, kuros izklāstīta ES nostāja sanāksmē.
Pasaule patlaban nespēj noturēt virzību uz globālās sasilšanas ierobežošanu zem 1,5 grādiem. Ir jāpalielina kopīgie centieni uzturēt mūsu planētas temperatūru drošās robežās. COP26 konferencē ES aicinās visas Parīzes nolīguma puses nākt klajā ar vērienīgiem valsts emisiju samazinājuma mērķrādītājiem un attīstītās valstis – palielināt starptautisko klimata finansējumu. Šodien pieņemtie secinājumi apliecina, ka ES ir ne tikai vēlme, bet arī stingrs pilnvarojums vadīt diskusijas pareizā gultnē, proti, virzībā uz planētas aizsardzību visu tās iemītnieku labā un pasargājot tos, kuri ir visvairāk pakļauti klimata pārmaiņu ietekmei.
Andrejs Vizjaks, Slovēnijas vides un telpiskās plānošanas ministrs
Secinājumos visas puses tiek aicinātas nākt klajā ar vērienīgiem nacionāli noteiktiem devumiem (NND) un atzīt, ka ir kopīgi jāpastiprina pielāgošanās centieni.
Padome atgādina, ka ES un tās dalībvalstis ir pasaules vadošie klimata finansējuma sniedzēji. Secinājumos tiek atkārtoti apliecināta to apņemšanās mobilizēt vēl vairāk līdzekļu starptautiskajam klimatfinansējumam un pārējās attīstītās valstis tiek aicinātas palielināt savu ieguldījumu.
Padome arī izklāsta ES nostāju attiecībā uz Parīzes nolīguma Noteikumu kopuma pabeigšanu, jo īpaši brīvprātīgu sadarbību saskaņā ar 6. pantu un kopīgu grafiku NND.
ES valstu vides ministri sarīkoja pirmās oficiālās debates par paketi "Gatavi mērķrādītājam 55 %", īpašu uzmanību pievēršot iniciatīvām, kas ir Vides padomes kompetencē. Minēto priekšlikumu mērķis ir grozīt
ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu,
Kopīgo centienu regulu,
Regulu par zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību,
Regulu, ar ko nosaka CO2 emisiju standartus vieglajiem pasažieru automobiļiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem,
un izveidot Sociālo klimata fondu.
Paketes transversālā rakstura dēļ mēs varam sagaidīt, ka diskusijas būs sarežģītas un – reāli raugoties – prasīs zināmu laiku. Kopumā dalībvalstis atzinīgi vērtē paketi "Gatavi mērķrādītājam 55 %", jo ar to ir paredzēts nodrošināt konkrētus līdzekļus, lai ES varētu sasniegt savus palielinātos mērķus klimata jomā. Lai izvērtētu, vai – un kādā veidā – visas paketes daļas uzlabo vispārējo līdzsvaru, svarīgi ir izprast savstarpējās saiknes starp atsevišķiem dosjē.
Andrejs Vizjaks, Slovēnijas vides un telpiskās plānošanas ministrs
Ar paketi "Gatavi mērķrādītājam 55 %" ir paredzēts ES klimata politiku saskaņot ar ES mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un tās mērķi līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.
Pakete sastāv no virknes savstarpēji cieši saistītu priekšlikumu, ar kuriem vai nu groza spēkā esošos tiesību aktus, vai ievieš jaunas iniciatīvas dažādās politikas jomās un ekonomikas nozarēs.
Debatēs pievērsās līdzsvaram un savstarpējām saiknēm starp dažādajiem priekšlikumiem, kā arī to ieguldījumam ES vērienīgākajos klimata mērķos. Ministri izklāstīja savu viedokli par centienu sadalījumu gan starp dalībvalstīm un dalībvalstīs, gan starp dažādajām iesaistītajām ekonomikas nozarēm un par priekšlikumu ietekmi uz iedzīvotājiem. Debatēs jo īpaši pievērsās emisiju kvotu tirdzniecības paplašināšanai, attiecinot to arī uz ēkām un autotransporta nozari.
Ministri apmainījās viedokļiem par Jauno ES Meža stratēģiju 2030. gadam. Minētā stratēģija ir viena no Eiropas zaļā kursa pamatiniciatīvām, un tās pamatā ir ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Ar to ir paredzēts veicināt ES klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanu.
Debatēs pievērsās galvenokārt tam, vai Jaunā ES Meža stratēģija atbilst Padomes secinājumiem par Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030. gadam un vai tā nodrošina labu pamatu tam, lai ES globālā mērogā rādītu pozitīvu piemēru ilgtspējīgā mežu apsaimniekošanā. Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes novembra sanāksmē Padome pieņems secinājumus par Jauno Meža stratēģiju.
Padome pieņēma nostāju pirmajā lasījumā par grozījumu Orhūsas regulā attiecībā uz iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem. Padomes nostāja tika pieņemta pēc tam, kad 2021. gada jūlijā tika panākta provizoriska vienošanās ar Eiropas Parlamentu, un tas ir pieņemšanas procedūras pēdējais posms.
Pēc Grieķijas, Spānijas un Polijas lūguma ministri apsprieda pašreizējo enerģijas cenu pieaugumu.
Šo jautājumu iekļāva Eiropadomes 21. un 22. oktobra sanāksmes darba kārtībā. Pirms diskusijām Eiropadomē Komisija nāks klajā ar paziņojumu par pieaugošajām enerģijas cenām.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Komisija informēja ministrus par ziņojumu par to, kā tiek īstenota Regula (ES) Nr. 528/2012 par biocīdiem. Beļģija sniedza informāciju par nepieciešamību pēc koordinētas rīcības pret perfluoralkilēta un polifluoralkilēta vielām (PFAS), un Vācija informēja ministrus par ministru konferenci par jūras piegružojumu un piesārņojumu ar plastmasu, kura notika Ženēvā un kuru ar UNEP sekretariāta atbalstu kopīgi sasauca Ekvadora, Vācija, Gana un Vjetnama.
Pasaule patlaban nespēj noturēt virzību uz globālās sasilšanas ierobežošanu zem 1,5 grādiem. Ir jāpalielina kopīgie centieni uzturēt mūsu planētas temperatūru drošās robežās. COP26 konferencē ES aicinās visas Parīzes nolīguma puses nākt klajā ar vērienīgiem valsts emisiju samazinājuma mērķrādītājiem un attīstītās valstis – palielināt starptautisko klimata finansējumu. Šodien pieņemtie secinājumi apliecina, ka ES ir ne tikai vēlme, bet arī stingrs pilnvarojums vadīt diskusijas pareizā gultnē, proti, virzībā uz planētas aizsardzību visu tās iemītnieku labā un pasargājot tos, kuri ir visvairāk pakļauti klimata pārmaiņu ietekmei.