"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Eiropadomes ārkārtas sanāksme, 2020. gada 17.–21. jūlijs
Galvenie rezultāti
ES līderi vienojās par atveseļošanas pasākumu kopumu un budžetu 2021.–2027. gadam, kas ļaus ES atjaunoties pēc pandēmijas un atbalstīs ieguldījumus, lai veicinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos.
Mēs esam panākuši vienošanos par atveseļošanas pasākumu kopumu un Eiropas budžetu. Šīs neapšaubāmi bija sarežģītas sarunas šajos eiropiešiem tik grūtajos laikos. Tas bija maratons, kas noslēdzās sekmīgi par labu visām 27 dalībvalstīm un jo īpaši to iedzīvotājiem. Šī ir laba vienošanās. Šī ir nelokāma vienošanās. Un svarīgākais ir tas, ka šajos apstākļos šis ir pareizais risinājums Eiropai.
Priekšsēdētājs Mišels preses konferencē par Eiropadomes sanāksmi
Covid-19 krīzes izraisīto sociālekonomisko seku novēršanai ir vajadzīgi kopīgi un inovatīvi centieni ES līmenī, lai atbalstītu dalībvalstu tautsaimniecību atveseļošanu un noturību.
Vēlamo rezultātu un ilgtspējas sasniegšanas nolūkā būtu jāveido saikne starp atveseļošanas centieniem un tradicionālo DFS, kas kopš 1988. gada ir veidojusi ES budžeta politiku un sniedz ilgtermiņa perspektīvu.
ES līderi ir vienojušies par visaptverošu pasākumu kopumu 1824,3 miljardu EUR apmērā, kurā apvienota daudzgadu finanšu shēma (DFS) un ārkārtas atveseļošanas centieni saskaņā ar instrumentu "Next Generation EU" ("NGEU").
ES ilgtermiņa budžets
Jaunā daudzgadu finanšu shēma (DFS) aptvers septiņu gadu laikposmu no 2021. līdz 2027. gadam. DFS, ko pastiprina "Next Generation EU", būs arī galvenais instruments atveseļošanas pasākumu kopuma īstenošanai, lai novērstu Covid-19 pandēmijas sociālekonomiskās sekas.
DFS apjoms – 1074,3 miljardi EUR – ļaus ES izpildīt tās ilgtermiņa mērķus un pilnā apjomā saglabāt atveseļošanas plāna iespējas. Šis priekšlikums ir lielā mērā balstīts uz priekšsēdētāja Mišela februārī iesniegto priekšlikumu, kurā atspoguļotas divu gadu garumā notikušās diskusijas starp dalībvalstīm.
"Next Generation EU" nodrošinās Savienībai nepieciešamos līdzekļus Covid-19 pandēmijas radīto problēmu risināšanai. Saskaņā ar vienošanos Komisija varēs aizņemties tirgos līdz pat 750 miljardiem EUR. Šos līdzekļus var izmantot kompensējošiem aizdevumiem un izdevumiem, ko tālāk novirzīs, izmantojot DFS programmas. Finanšu tirgos piesaistītais kapitāls tiks atmaksāts līdz 2058. gadam.
Summas, kas pieejamas saskaņā ar "NGEU", tiks piešķirtas šādām septiņām atsevišķām programmām:
Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) līdzekļu sadalījums
Plānā paredzēts, ka līdzekļus novirza krīzes visvairāk skartajām valstīm un nozarēm: 70 % no Atveseļošanas un noturības mehānisma dotācijām tiks piešķirti 2021. un 2022. gadā, un 30 % – 2023. gadā.
Piešķīrumi no ANM 2021.–2022. gadā tiks noteikti saskaņā ar Komisijas piešķiršanas kritērijiem, ņemot vērā dalībvalstu attiecīgos dzīves standartus, lielumu un bezdarba līmeni.
Elastība
ES līderi vienojās par vienoto rezerves instrumentu ("SMI") ar mērķi finansēt konkrētus neparedzētus izdevumus saistībās un atbilstošos maksājumos, kurus citādi nebūtu iespējams finansēt. Vienotā rezerves instrumenta ikgadējais maksimālais apjoms tiks noteikts 772 miljonu EUR apmērā (2018. gada cenās).
Viņi arī vienojās par trim tematiskajiem īpašajiem instrumentiem, ar ko nodrošināt papildu finanšu līdzekļus īpašiem neparedzētiem notikumiem:
"Brexit" korekcijas rezerve, ar ko atbalstīt "Brexit" visvairāk skartās dalībvalstis un ekonomikas nozares (5 miljardi EUR);
Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds, ar ko atbalstīt darba ņēmējus, kas zaudēs darbu pārstrukturēšanas gadījumos saistībā ar globalizāciju (1,3 miljardi EUR);
Rezerve solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos ("SEAR"), lai reaģētu uz ārkārtas situācijām, ko izraisījušas lielas katastrofas dalībvalstīs un pievienošanās valstīs, un lai ātri reaģētu uz konkrētām ārkārtas vajadzībām ES vai trešās valstīs (1,2 miljardi EUR).
Pārvaldība un nosacītība
Saskaņā ar labas pārvaldības principiem dalībvalstis sagatavos nacionālos atveseļošanas un noturības plānus 2021.–2023. gadam.Tiem būs jāatbilst konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem un jāveicina zaļa un digitāla pārkārtošanās. Konkrētāk, šo plānu uzdevums ir veicināt izaugsmi un nodarbinātību un palielināt ES valstu "ekonomisko un sociālo noturību". Plānus pārskatīs 2022. gadā. Šo plānu novērtējumu Padome pēc Komisijas priekšlikuma apstiprinās ar kvalificētu balsu vairākumu.
Dotācijas tiks izmaksātas tikai tad, ja būs izpildīti saskaņotie starpposma un galīgie mērķrādītāji, kas noteikti atveseļošanas un noturības plānos.
Ja izņēmuma kārtā viena vai vairākas dalībvalstis uzskata, ka pastāv nopietnas novirzes no attiecīgo starpposma un galīgo mērķrādītāju apmierinošas izpildes, tās var lūgt Eiropadomes priekšsēdētāju nodot lietu nākamajai Eiropadomei.
Klimata pasākumi
30 % no DFS un "Next Generation EU" izdevumu kopējās summas būs paredzēti ar klimatu saistītiem projektiem. Izdevumi, kas paredzēti saskaņā ar DFS un "Next Generation EU", atbildīs ES mērķim līdz 2050. gadam nodrošināt klimatneitralitāti, ES klimata mērķiem 2030. gadam un Parīzes nolīgumam.
Tiesiskums
Savienības finanšu intereses tiks aizsargātas saskaņā ar Savienības Līgumos ietvertajiem vispārējiem principiem, jo īpaši vērtībām, kas noteiktas LESD 2. pantā. Eiropadome arī uzsver, ka svarīgi ir ievērot tiesiskumu. Uz šā pamata tiks ieviests nosacītības režīms budžeta un "Next Generation EU" aizsardzībai.
Pārkāpumu gadījumā Komisija ierosinās pasākumus, ko Padome pieņems ar kvalificētu balsu vairākumu.
Eiropadome ātri atgriezīsies pie šā jautājuma.
ES ieņēmumi: pašu resursi
ES līderi vienojās par jaunu resursu nodrošināšanu ES, lai atmaksātu līdzekļus, kas iegūti saskaņā ar "Next Generation EU". Tika panākta vienošanās par jaunu nodevu, ko 2021. gadā ieviesīs plastmasas atkritumiem. Paredzams, ka tajā pašā gadā Komisija nāks klajā ar priekšlikumu par oglekļa ievedkorekcijas mehānismu un digitālo nodevu – tie tiks ieviesti, vēlākais, līdz 2023. gada 1. janvārim.
Pēc tam Komisija nāks klajā ar pārskatītu priekšlikumu par ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), iespējams, attiecinot to arī uz aviācijas un jūrniecības nozarēm. Var tikt ieviesti arī citi jauni resursi, piemēram, finanšu darījumu nodoklis. Ieņēmumi no jaunajiem pašu resursiem, kuri ieviesti pēc 2021. gada, tiks izmantoti "NGEU" aizņēmumu pirmstermiņa atmaksai.
Jaunie finansējuma avoti papildina esošos pašu resursus:
tradicionālie pašu resursi – galvenokārt muitas nodokļi un cukura nodevas (dalībvalstis iekasēšanas izmaksu veidā paturēs 25 % no iekasētajām summām salīdzinājumā ar 20 % 2014.–2020. gadā);
PVN pašu resursi – veidojas no vienotas likmes 0,3 % apmērā, kas tiek piemērota katras dalībvalsts pievienotās vērtības nodokļa bāzei, nosakot, ka ar nodokli apliekamā PVN bāze katrai valstij nedrīkst pārsniegt 50 % no katras valsts NKI (metodoloģija tiks vienkāršota);
NKI pašu resursi – veidojas no vienotas likmes, ko piemēro dalībvalstu nacionālajam kopienākumam; šī likme katru gadu tiek koriģēta, lai līdzsvarotu ieņēmumus un izdevumus (nemainās).
Saskaņā ar DFS maksimālais apjoms, kas ES piešķirts gada apropriāciju segšanai, ir noteikts:
maksājumiem – 1,40 % no visu dalībvalstu NKI,
saistībām – 1,46 % no visu dalībvalstu NKI.
Budžeta iemaksu atlaides
Fiksētu summu atlaides ikgadējai iemaksai, kura pamatojas uz nacionālo kopienākumu, tiks saglabātas Dānijai, Vācijai, Nīderlandei, Austrijai un Zviedrijai.
Priekšsēdētājs Mišels 2020. gada 10. jūlijā iepazīstināja ar savu priekšlikumu
Vispārīga informācija
Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels (Charles Michel) 10. jūlijā iesniedza DFS un atveseļošanas pasākumu kopuma priekšlikumu.
"Mūsu atveseļošanas mērķus var rezumēt trīs vārdos: pirmkārt – konverģence, otrkārt – noturība un treškārt – pārveide. Konkrēti tas nozīmē Covid-19 radītā kaitējuma novēršanu, mūsu ekonomiku reformēšanu un mūsu sabiedrību pārveidošanu," paziņoja priekšsēdētājs Mišels.
Pēc divpusējām diskusijām ar ES līderiem priekšsēdētājs Mišels apzināja sešus pamatelementus iespējamas vienošanās panākšanai.
19. jūnijā ES līderi ar videokonferences starpniecību apmainījās viedokļiem par Eiropas Komisijas 2020. gada 27. maijā iesniegto priekšlikumu par jaunu atveseļošanas plānu un par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021.–2027. gadam.
Pēc sanāksmes Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels sāka politiskas sarunas ar ES līderiem.
Eiropadome 2020. gada 23. aprīlī nolēma strādāt pie atveseļošanas fonda izveides ar mērķi reaģēt uz Covid-19 krīzi. Līderi uzdeva Eiropas Komisijai steidzami nākt klajā ar priekšlikumu un arī precizēt saikni starp Atveseļošanas fondu un ES ilgtermiņa budžetu.
Mēs esam panākuši vienošanos par atveseļošanas pasākumu kopumu un Eiropas budžetu. Šīs neapšaubāmi bija sarežģītas sarunas šajos eiropiešiem tik grūtajos laikos. Tas bija maratons, kas noslēdzās sekmīgi par labu visām 27 dalībvalstīm un jo īpaši to iedzīvotājiem. Šī ir laba vienošanās. Šī ir nelokāma vienošanās. Un svarīgākais ir tas, ka šajos apstākļos šis ir pareizais risinājums Eiropai.
