"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Kultūras un audiovizuālās jomas ministru videokonference, 2020. gada 1. decembris
Galvenie rezultāti
Gatavojoties nākotnei – kultūras un mediju nozares atveseļošana pēc Covid-19 pandēmijas
Ministri apmainījās viedokļiem par to, kā palielināt kultūras un mediju nozares noturību ilgtermiņā un kā radošās industrijas un mediji var gūt labumu no ES atveseļošanas fondiem un saņemt pietiekamu informāciju par finansēšanas iespējām.
Covid-19 krīze īpaši smagi ir skārusi kultūras un mediju nozari. Mūsu diskusijās šodien apstiprinājās dalībvalstu apņēmība turpināt atbalsta sniegšanu šīm nozarēm valsts un ES līmenī – mērķorientētāk piešķirt atveseļošanas atbalstu, sniegt pietiekamu informāciju par finansēšanu un elastīgu pieeju ceļošanas ierobežojumiem. Turklāt iniciatīva "Eiropas kultūras galvaspilsētas" tika pielāgota, lai palīdzētu pandēmijas skartajām pilsētām, un mēs sagaidām, ka programmas "Radošā Eiropa" ietvaros finansējums no 2021. gada tiks palielināts.
Monika Gritersa, federālās valdības pārstāve kultūras un plašsaziņas līdzekļu lietās
Ministri apmainījās viedokļiem par šādiem jautājumiem:
pasākumiem Eiropas atveseļošanai ir jābūt vērstiem uz kultūras un radošās nozares dalībniekiem, tostarp medijiem, lai palīdzētu tiem ilgtspējīgā un noturīgā veidā sagatavoties nākotnes izaicinājumiem. Šai nozarei arī turpmāk jāsekmē Eiropas integrācija! Mēs vēlamies vēl vairāk pastiprināt Eiropas finansēšanas programmas un nodrošināt, ka kultūras un mediju nozare par tām tiek labāk informēta. Šajā nolūkā jāveic ilgtspējīgi pasākumi, kuri būs jāapspriež.
Mēs vēlamies nodrošināt nākotnes perspektīvas kultūras un mediju nozarei, jo īpaši tāpēc, ka pandēmijas milzīgā ietekme turpināsies ilgākā laikposmā. Kā mēs varam uzlabot tiesisko regulējumu par labu kultūras un medijiem, piemēram, attiecībā uz ceļošanas ierobežojumiem? Mēs vēlamies nodrošināt, ka šī nozare izmantos iespējas, ko sniedz Atveseļošanas un noturības mehānisms, kad tas tiks īstenots valstu līmenī.
Ministri pauda gandarījumu par to, ka tiks būtiski palielināts programmas "Radošā Eiropa" budžets 2021.–2027. gadam. Turklāt viņi atzinīgi vērtēja perspektīvu, ka tiks palielināts programmām "Erasmus+" un "Apvārsnis Eiropa" nākamajiem septiņiem gadiem un iespējas, ko šāds palielinājums var sniegt kultūras un radošo industriju atbalstam. Ministri pauda cerību, ka drīz tiks panākta vienošanās par nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) un Atveseļošanas un noturības mehānismu, jo tas ļaus nodrošināt papildu finansējumu kultūras nozarei un audiovizuālajai nozarei.
Lielākā daļa delegāciju atbalstīja ierosmi izveidot interneta portālu, kurā būtu piekļūstama un mērķorientēta informācija par finansējuma iespējām māksliniekiem un radošajiem darbiniekiem visā ES. Tas ļautu novērst tādas problēmas kā nepietiekama informācija un sarežģītas pieteikumu procedūras.
Ministri kopumā piekrita, ka ir jāveido sinerģija starp programmu "Radošā Eiropa" un citām ES programmām vai fondiem, kuriem ir kultūras un radošajām darbībām paredzēti atzari, piemēram, programmām "Erasmus+", "Apvārsnis Eiropa", "Digitālā Eiropa" un Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Viens no ierosinājumiem kultūras, radošo un mediju industriju atveseļošanas veicināšanai bija pastiprināt ES tiesisko regulējumu, jo īpaši ES autortiesību direktīvas un Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas īstenošanu, samazināt nodokļus grāmatu pārdošanai un izveidot tiešsaistes platformas, kas piedāvā Eiropas audiovizuālos materiālus.
Daudzi ministri aicināja noteikt izņēmumus ceļošanas ierobežojumos attiecībā uz māksliniekiem un radošajiem darbiniekiem visā Eiropas Savienībā.
Prezidentvalsts informēja ministrus par Vācijas pilsētas Kemnicas izvirzīšanu par vienu no Eiropas kultūras galvaspilsētām 2025. gadā. Slovēnijas delegācija informēja par pašreizējo stāvokli saistībā ar otras pilsētas (Slovēnijā) nominēšanu šim goda nosaukumam 2025. gadā. Ministri pauda gandarījumu par to, ka pasākumā "Eiropas kultūras galvaspilsētas" ir iespējams zināms elastīgums par labu tām pilsētām, kuras nelabvēlīgi ietekmē Covid-19 pandēmija.
Covid-19 krīze īpaši smagi ir skārusi kultūras un mediju nozari. Mūsu diskusijās šodien apstiprinājās dalībvalstu apņēmība turpināt atbalsta sniegšanu šīm nozarēm valsts un ES līmenī – mērķorientētāk piešķirt atveseļošanas atbalstu, sniegt pietiekamu informāciju par finansēšanu un elastīgu pieeju ceļošanas ierobežojumiem. Turklāt iniciatīva "Eiropas kultūras galvaspilsētas" tika pielāgota, lai palīdzētu pandēmijas skartajām pilsētām, un mēs sagaidām, ka programmas "Radošā Eiropa" ietvaros finansējums no 2021. gada tiks palielināts.
