Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstis
Samoa nolīgums, nodrošina visaptverošu satvaru ES attiecībām ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm.
Samoa nolīgums
Attiecības starp ES un tās dalībvalstīm un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas (OACPS) dalībvalstīm reglamentē OACPS un ES partnerattiecību nolīgums, kas pazīstams arī kā Samoa nolīgums.
Šis partnerattiecību nolīgums ir tiesiskais regulējums ES attiecībām ar 77 valstīm. Tas ietver 47 Āfrikas, 15 Karību jūras reģiona un 15 Klusā okeāna valstis.
Samoa nolīguma valstis:
- Angola,
- Antigva un Barbuda,
- Bahamu Salas,
- Barbadosa,
- Beliza,
- Benina,
- Botsvāna,
- Burkinafaso,
- Burundi,
- Kaboverde,
- Kamerūna,
- Centrālāfrikas Republika,
- Čada,
- Komoru Salas,
- Kongo,
- Kuka Salas,
- Kotdivuāra,
- Kongo Demokrātiskā Republika,
- Džibutija,
- Dominika,
- Dominikānas Republika,
- Eritreja,
- Svatini,
- Etiopija,
- Fidži,
- Gabona,
- Gambija,
- Gana,
- Grenāda,
- Gvineja,
- Gvineja-Bisava,
- Gajāna,
- Haiti,
- Jamaika,
- Kenija,
- Kiribati,
- Lesoto,
- Libērija,
- Madagaskara,
- Malāvija,
- Maldīvija,
- Mali,
- Māršala Salas,
- Mauritānija,
- Maurīcija,
- Mikronēzija,
- Mozambika,
- Namībija,
- Nauru,
- Nigēra,
- Nigērija,
- Niue,
- Palau,
- Papua Jaungvineja,
- Ruanda,
- Sentkitsa un Nevisa,
- Sentlūsija,
- Sentvinsenta un Grenadīnas,
- Samoa,
- Santomē un Prinsipi,
- Senegāla,
- Seišelu Salas,
- Sjerraleone,
- Zālamana Salas,
- Somālija,
- Sudāna,
- Surinama,
- Tanzānija,
- Austrumtimora,
- Togo,
- Tonga,
- Trinidāda un Tobāgo,
- Tuvalu,
- Uganda,
- Vanautu,
- Zambija,
- Zimbabve.
Nolīguma mērķis ir stiprināt ES un ĀKK valstu spēju kopīgi risināt globālus izaicinājumus.
Tajā ir noteikti kopīgi principi, un tas attiecas uz šādām sešām prioritārajām jomām:
Cilvēktiesības un demokrātija
Miers un drošība
Attīstība
Migrācija un mobilitāte
Klimata pārmaiņas
Ekonomikas izaugsme
Nolīgumā būs ietverts kopējs pamats ĀKK līmenī apvienojumā ar trim reģionāliem protokoliem Āfrikai, Karību jūras reģionam un Klusā okeāna valstīm, galveno uzmanību pievēršot reģionu konkrētajām vajadzībām.
Padome 2023. gada 20. jūlijā deva zaļo gaismu partnerības nolīguma – kas būs jauns tiesiskais regulējums nākamajiem divdesmit gadiem un ar ko tiks aizstāts Kotonū nolīgumu – parakstīšanai un provizoriskai piemērošanai.
ES un tās dalībvalstis un OACPS dalībvalstis jauno nolīgumu oficiāli parakstīja 2023. gada 15. novembrī. Tā provizoriska piemērošana sākās 2024. gada janvārī.
- Samoa nolīgums ("ES Oficiālais Vēstnesis")
- Samoa nolīgums: ES un tās dalībvalstis paraksta jaunu partnerības nolīgumu ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas dalībvalstīm (paziņojums presei, 2023. gada 15. novembris)
- Pēc Kotonū nolīguma darbības beigām: Padome dod zaļo gaismu jaunajam partnerības nolīgumam ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm (paziņojums presei, 2023. gada 20. jūlijs)
Kotonū nolīgums
Iepriekšējo partnerattiecību nolīgumu (Kotonū nolīgumu) pieņēma 2000. gadā, lai aizstātu 1975. gada Lomes konvenciju. To noslēdza uz 20 gadiem.
Sākotnēji Kotonū nolīguma termiņš bija 2020. gada februāris. Tā noteikumi ir pagarināti līdz brīdim, kad jaunais ES un ĀKK valstu partnerattiecību nolīgums netiks provizoriski piemērots vai nestāsies spēkā pirms minētā datuma.
Kotonū nolīguma mērķis ir samazināt un galu galā pilnīgi izskaust nabadzību un palīdzēt panākt ĀKK valstu pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā.
Nolīgums ir balstīts uz trim pīlāriem:
- attīstības sadarbība,
- sadarbība ekonomikā un tirdzniecībā,
- politiskā dimensija.
Kopīgas iestādes (Kotonū nolīgums)
ĀKK un ES partnerattiecību augstākā iestāde ir ĀKK un ES Ministru padome. Tā tiekas reizi gadā pārmaiņus Briselē un kādā no ĀKK valstīm, un to veido:
- ES Padomes locekļi,
- Komisijas loceklis,
- katras ĀKK valsts valdības pārstāvis.
Ministru padomei palīdz ĀKK un ES Vēstnieku komiteja, kas pārrauga Kotonū nolīguma īstenošanu.
ĀKK un ES Attīstības finansiālās sadarbības komiteja izvērtē, kā tiek īstenota sadarbība attīstības finansējuma jomā, un pārrauga progresu.
Apvienotā ĀKK un ES ministru komiteja tirdzniecības jautājumos apspriež jebkādus ar tirdzniecību saistītus jautājumus, kas interesē visas ĀKK valstis. Tā pārrauga sarunas par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem un šo nolīgumu īstenošanu. Tā arī izvērtē, kā daudzpusējās tirdzniecības sarunas ietekmē ĀKK un ES tirdzniecību un kā attīstās ĀKK valstu ekonomika.
ĀKK un ES Apvienotā parlamentārā asambleja ir padomdevēja struktūra, ko veido vienāds skaits ES un ĀKK pārstāvju. Asambleja popularizē demokrātiskus procesus un veicina labāku saprašanos starp ES un ĀKK valstu tautām. Turklāt tā apspriež jautājumus, kas attiecas uz attīstību un ĀKK un ES partnerattiecībām, tostarp ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem.
Sadarbības jomas
1. Attīstība
ES atbalsta programmas un ierosmes, no kā labumu gūst daudzas valstis ĀKK valstu grupā. Tai ir arī programmas, kas paredzētas turpmākai ekonomikas izaugsmei reģionā un konkrētu reģionu attīstībai ĀKK valstu grupā.
Lielāko daļu savu attīstības programmu saistībā ar ĀKK partnervalstīm Eiropas Savienība saskaņā ar jauno ES ilgtermiņa budžetu 2021.–2027. gadam finansē, izmantojot Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu – Globālā Eiropa (NDICI). NDICI tiks piešķirts kopējais finansējums aptuveni 79,5 miljardu EUR apmērā (faktiskajās cenās). Eiropas Attīstības fonds (EAF), ko finansēja no dalībvalstu tiešajām iemaksām, no 2021. gada vairs nepastāv.
2. Tirdzniecība
ES ir risinājusi sarunas par vairākiem ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN) ar 79 ĀKK valstīm. Šo nolīgumu mērķis ir izveidot kopīgu tirdzniecības un attīstības partnerību, ko atbalstītu ar attīstības palīdzību.
Padome pilnvaro Komisiju risināt sarunas par šiem nolīgumiem, un pēc nolīguma galīgās redakcijas izstrādes Padomei tas ir jāparaksta.
EPN ar Āfrikas valstīm
2014. gada jūlijā noslēdzās sarunas par reģionālo EPN ar 16 Rietumāfrikas valstīm, Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienu (ECOWAS) un Rietumāfrikas Ekonomisko un monetāro savienību (WAEMU). Patlaban rit parakstīšanas process. Kamēr nav pieņemts viss reģionālais EPN ar Rietumāfriku, 2016. gada 3. septembrī un 2016. gada 15. decembrī sāka provizoriski piemērot pārejas ekonomisko partnerattiecību nolīgumus attiecīgi ar Kotdivuāru un Ganu.
2014. gada jūlijā tika arī sekmīgi pabeigtas sarunas ar valstīm Dienvidāfrikas attīstības kopienā (DAK). Nolīgumu parakstīja 2016. gada 10. jūnijā Kasanē, Botsvānā. 2016. gada 10. oktobrī to sāka provizoriski piemērot.
- ES gatavojas parakstīt ekonomisko partnerattiecību nolīgumu ar Dienvidāfrikas attīstības kopienas EPN valstu grupu (paziņojums presei, 2016. gada 1. jūnijs)
- EPN ar DAK EPN valstīm
2014. gada oktobrī tika sekmīgi pabeigtas sarunas ar Austrumāfrikas valstu kopienu. Patlaban rit parakstīšanas process.
Kamerūna bija vienīgā valsts reģionā, kura 2009. gada 15. janvārī parakstīja EPN starp ES un Centrālāfrikas valstīm. 2014. gada 4. augustā nolīgumu sāka provizoriski piemērot.
Austrumu un dienvidu Āfrikas reģionā Maurīcija, Seišelas, Zimbabve un Madagaskara EPN parakstīja 2009. gadā. Nolīgumu provizoriski piemēro kopš 2012. gada 14. maija.
EPN Karību jūras reģionā
2008. gada oktobrī ES parakstīja EPN ar Karību valstu forumu (CARIFORUM) – 15 Karību jūras reģiona valstu grupu. CARIFORUM un ES EPN provizoriski piemēro kopš 2008. gada 29. decembra.
EPN Klusā okeāna reģionā
2009. gada jūlijā pagaidu EPN starp ES un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm parakstīja Papua-Jaungvineja, un 2009. gada decembrī – Fidži. Papua-Jaungvineja nolīgumu ratificēja 2011. gada maijā. Fidži 2014. gada jūlijā nolēma sākt nolīguma provizorisko piemērošanu. No 14 Klusā okeāna valstīm Papua-Jaungvineja un Fidži veido lielāko daļu ES un Klusā okeāna valstu tirdzniecības. 2018. gada 21. decembrī EPN pievienojās Samoa, un 2020. gada 17. maijā – Zālamana Salas.
3. Migrācija
Migrācija ir svarīgs ES un ĀKK valstu attiecību aspekts. Satvars sadarbībai šajā jomā ir noteikts Kotonū nolīguma 13. pantā.
Šajā pantā ir ietverti punkti par apstākļu uzlabošanu izcelsmes valstīs un tranzītvalstīs, par likumīgu migrāciju un nelikumīgu imigrantu atgriešanu.
2015. gada novembrī ES un visvairāk skarto Āfrikas valstu līderi rīkoja samitu, lai pastiprinātu politisko sadarbību migrācijas jomā. Viņi vienojās par rīcības plānu, tostarp 16 konkrētām darbībām. Turklāt samita laikā tika arī iedarbināts ES Ārkārtas trasta fonds stabilitātes nodrošināšanai un neatbilstīgas migrācijas un personu pārvietošanas iemeslu novēršanai Āfrikā.
Reakcija uz migrācijas spiedienu
Padome un Eiropadome strādā pie tā, lai izveidotu visaptverošu Eiropas migrācijas politiku
Skatīt arī
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 22. janvāris