ES tirdzniecības politika
ES, izmantojot savu tirdzniecības politiku, pieņem tiesību aktus par tirdzniecību un ar trešām valstīm risina sarunas un slēdz starptautiskus nolīgumus par tirdzniecības jautājumiem.
Kas ir ES tirdzniecības politika?
Tirdzniecības politika ir ekskluzīvā ES kompetencē. Tas nozīmē, ka tiesību aktus par tirdzniecības jautājumiem un starptautiskus tirdzniecības nolīgumus slēdz ES, nevis dalībvalstis.
Darbojoties pasaules mērogā kopā un vienprātīgi, nevis izmantojot daudzas atsevišķas tirdzniecības stratēģijas, Eiropas Savienība pasaules tirdzniecības jautājumos atrodas stingrākā pozīcijā.
ES savas tirdzniecības attiecības ar trešām valstīm veido ar tirdzniecības nolīgumiem. Tie ir paredzēti tam, lai radītu labākas tirdzniecības iespējas un pārvarētu tirdzniecības barjeras.
Preču un pakalpojumu tirdzniecībai ir nozīmīga loma ilgtspējīgas izaugsmes palielināšanā un darbvietu radīšanā. Vairāk nekā 30 miljonu darbvietu Eiropas Savienībā ir atkarīgas no eksporta ārpus ES. Tiek lēsts, ka nākotnē 90 % no globālās izaugsmes notiks ārpus Eiropas robežām. Tāpēc tirdzniecība ir izaugsmes virzītājspēks un svarīga ES prioritāte.
Padome iestājas par spēcīgu, noteikumos balstītu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu. Atbildīgu ES tirdzniecības politiku papildina augsta līmeņa pārredzamība un efektīva saziņa ar iedzīvotājiem par tirdzniecības un atvērtu tirgu priekšrocībām un izaicinājumiem.
Godīga un taisnīga tirdzniecība
Eiropas Savienība vēlas nodrošināt godīgu un taisnīgu tirdzniecību ar trešām valstīm.
Tāpēc ES pēdējo gadu laikā ir strādājusi pie pamatīgas svarīgāko tirdzniecības jomas noteikumu reformas. Galvenās reformas jomas ir šādas:
- piespiešanas novēršanas pasākumi,
- ārvalstu tiešie ieguldījumi (ĀTI),
- divpusējie aizsardzības pasākumi,
- antidempings,
- tirdzniecības aizsardzības instrumenti (TAI).
ES likumdošanas iniciatīvu mērķis ir aizsargāt Eiropas ražotājus un uzņēmumus no iespējamā kaitējuma, ko var radīt ārējās tirdzniecības prakse.
Piespiešanas novēršanas pasākumi
Padome 2023. gada 23. oktobrī pieņēma jaunu piespiešanas novēršanas instrumentu. Šā rīka mērķis ir aizsargāt ES un tās dalībvalstis no trešo valstu īstenotas ekonomiskās piespiešanas, kuras izmanto pasākumus, kas ietekmē tirdzniecību vai investīcijas.
Reaģējot uz ekonomisko piespiešanu, trešām valstīm cita starpā varētu piemērot tādus pretpasākumus kā tirdzniecības ierobežojumu noteikšana, piemēram:
- augstāki muitas nodokļi,
- importa vai eksporta licences,
- ierobežojumi pakalpojumu, piekļuves ĀTI vai publiskā iepirkuma jomā.
Piespiešanas novēršanas instruments ir izstrādāts, lai mazinātu saspīlējumu un panāktu piespiešanas pasākumu pārtraukšanu, izmantojot dialogu. Jebkuri ES veikti pretpasākumi tiek piemēroti tikai kā galējais līdzeklis.
Ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšana
Padome 2019. gada 5. martā pieņēma regulu, ar ko izveido regulējumu ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) Eiropas Savienībā izvērtēšanai. Tas stājās spēkā 2020. gada oktobrī.
Ņemot vērā augsto integrācijas pakāpi Eiropas Savienībā, ārvalstu tiešie ieguldījumi vienā dalībvalstī varētu apdraudēt drošību vai sabiedrisko kārtību citā dalībvalstī vai visā ES.
Jaunie ĀTI noteikumi Eiropas Savienībai ļauj identificēt jaunas problēmas un attiecīgi reaģēt. Šajā nolūkā jaunais regulējums:
- izveido sadarbības mehānismu, kurā dalībvalstis un Eiropas Komisija varēs apmainīties ar informāciju un pievērst uzmanību bažām saistībā ar konkrētiem ieguldījumiem;
- ļauj Eiropas Komisijai sniegt atzinumus, ja ieguldījums apdraud drošību vai sabiedrisko kārtību vairāk nekā vienā dalībvalstī;
- mudina uz starptautisku sadarbību ieguldījumu izvērtēšanas jomā, tostarp daloties pieredzē, paraugpraksē un informācijā par kopīgu interešu jautājumiem;
- nosaka konkrētas prasības dalībvalstīm, kuras vēlas saglabāt vai pieņemt izvērtēšanas mehānismu valsts līmenī.
2024. gada janvārī Komisija ierosināja pārskatīt ĀTI izvērtēšanas regulu, lai novērstu esošos trūkumus un uzlabotu instrumenta efektivitāti.
Šā pārskatīšanas priekšlikuma pamatā ir pieredze, ko Komisija un ES dalībvalstis guvušas pēdējo trīs gadu laikā, kad tās saskaņā ar spēkā esošo ĀTI izvērtēšanas regulu ir pārskatījušas vairāk nekā 1200 ĀTI darījumus.
Horizontālas divpusējas garantijas
2019. gada 28. janvārī Padome pieņēma regulu, kura ļauj tirdzniecības nolīgumos piemērot aizsardzības pasākumus.
Regula aptver ES un Japānas, ES un Singapūras un ES un Vjetnamas brīvās tirdzniecības nolīgumus. Darbības jomā varētu tikt iekļauti turpmāki tirdzniecības nolīgumi.
Divpusēji garantiju pasākumi ir saistīti ar tirdzniecības nolīgumiem un atļauj uz laiku atcelt tarifu preferences.
Pirms šīs ierosmes šis mehānisms tika ierosināts atsevišķi attiecībā uz katru tirdzniecības nolīgumu.
Saskaņā ar šo iniciatīvu šādi pasākumi gūst labumu no konsekventa “horizontāla satvara”, kas ir iekļauts jaunos tirdzniecības nolīgumos.
Antidempings
2017. gada 4. decembrī Padome pieņēma jaunus ES noteikumus nolūkā Eiropas Savienībai palīdzēt aizsargāties pret negodīgu tirdzniecības praksi. Tie stājās spēkā 2017. gada 20. decembrī.
Atjauninātos ES antidempinga noteikumus piemēro gadījumos, kad importētu ražojumu cenas valsts intervences rezultātā tiek mākslīgi pazeminātas.
Ar šo tiesisko regulējumu dempinga aprēķināšanā tiek likvidēta agrākā atšķirība starp tirgus un ārpustirgus ekonomikām.
Turklāt Eiropas Komisijai ir jāpierāda, ka pastāv būtisks “tirgus izkropļojums” starp preces tirdzniecības cenu un tās ražošanas izmaksām.
Tirdzniecības aizsardzības instrumenti
2018. gada 8. jūnijā stājās spēkā jaunā regula, ar kuru modernizē ES tirdzniecības aizsardzības instrumentus.
Regulas mērķis ir, nodrošinot brīvu un godīgu tirdzniecību, pasargāt ES ražotājus no zaudējumiem, ko rada negodīga konkurence. Tādējādi tirdzniecības aizsardzības instrumenti kļūs paredzamāki, pārredzamāki un pieejamāki, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).
ES mērķis ir antidempinga un antisubsidēšanas instrumentus padarīt efektīvākus un labāk piemērotus ES ražotāju aizsardzībai no negodīgas ārvalstu uzņēmumu prakses un no pretpasākumu riska.
Vienlaikus importētāji varēs labāk prognozēt mainīgās maksājumu likmes, kas tiem atvieglos uzņēmējdarbības plānošanu. Visai sistēmai vajadzētu būt pārredzamākai un ērtāk lietojamai.