Kritiski svarīgo izejvielu akts

Kāpēc ir vajadzīgs ES Kritiski svarīgo izejvielu akts

Paredzams, ka ES pieprasījums pēc parastajiem metāliem, akumulatoru materiāliem, retzemju elementiem un citiem pieaugs eksponenciāli, jo ES atsakās no fosilajiem kurināmajiem un pāriet uz tīras enerģijas sistēmām, kurām nepieciešams vairāk minerālu.

Lai īstenotu ES zaļo pārkārtošanos, būs jāveido akumulatoru, saules enerģijas paneļu, pastāvīgo magnētu un citu tīru tehnoloģiju ražošana uz vietas. Lai apmierinātu attiecīgo pieprasījumu, būs vajadzīga plaša piekļuve virknei izejvielu.

Turklāt kritiski svarīgas izejvielas Eiropas Savienībai ir nozīmīgas šādiem nolūkiem:

Rūpnieciskās vērtību ķēdes

ar enerģiju nesaistītas izejvielas ir saistītas ar visa veida rūpniecību visos piegādes ķēdes posmos

Stratēģiskās tehnoloģijas, piemēram, kosmosa un aizsardzības tehnoloģijas

tehnoloģiskais progress un dzīves kvalitātes uzlabošanās ir atkarīga no dažādām izejvielām un pieaugoša izejvielu skaita

Klimats, enerģētika un vide

tīrām tehnoloģijām ir vajadzīgas izejvielas, kas ir neaizstājamas saules enerģijas paneļos, vējturbīnās, elektriskajos transportlīdzekļos un energoefektīvā apgaismojumā

Vietējai ražošanai ir būtiska nozīme ES enerģētikas un mobilitātes sistēmu reorganizācijā, ko daļēji virza “REPowerEU” plāns un 2035. gada automobiļu emisiju mērķrādītāji.

ES Kritiski svarīgo izejvielu akts

Padome 2024. gada martā pieņēma Eiropas kritiski svarīgo izejvielu aktu, jo paredzams, ka pieprasījums pēc retzemju elementiem turpmākajos gados eksponenciāli palielināsies.

Kritiski svarīgās izejvielas (KSI) ir izejvielas, kam ir liela ekonomiska nozīme ES un kuras ir pakļautas lielam piegādes traucējumu riskam to ieguves avotu koncentrācijas dēļ un labu un cenas ziņā pieejamu aizstājēju trūkuma dēļ.

Akta mērķis ir:

• palielināt un dažādot ES kritiski svarīgo izejvielu piegādi,
• stiprināt apritīgumu, tostarp reciklēšanu,
• atbalstīt pētniecību un inovāciju attiecībā uz resursu efektivitāti un aizstājēju izstrādi.

Jaunie noteikumi arī stiprinās Eiropas stratēģisko autonomiju.

• Stratēģiskā autonomija: Padome sniedz galīgo apstiprinājumu Kritiski svarīgo izejvielu aktam (paziņojums presei, 2024. gada 18. marts)

Kas ir izejvielas un kādam nolūkam tās izmanto?

Metāli, minerāli un dabīgie materiāli ir daļa no mūsu ikdienas. Tos izejmateriālus, kuri ekonomiskā ziņā ir vissvarīgākie un kuru piegāde ir pakļauta vislielākajam riskam, sauc par kritiski svarīgām izejvielām.

Kritiski svarīgas izejvielas ir būtiskas daudzu industriālo ekosistēmu funkcionēšanai un integritātei.

34 kritiski svarīgas izejvielas

Dažas nozares ir īpaši stratēģiski svarīgas ES atjaunīgās enerģijas, digitālajiem, kosmosa un aizsardzības mērķiem.

No apzinātajām 34 kritiski svarīgajām izejvielām ir izveidots īpašs stratēģiski svarīgu izejvielu (SRM *) saraksts (sk. zemāk tumši dzeltenā krāsā 17 stratēģiski svarīgas izejvielas), kuru piegādē ir paredzams eksponenciāls pieaugums, turklāt visām šīm izejvielām raksturīga ražošanas prasību sarežģītība, un tādējādi tās ir pakļautas lielākam piegādes problēmu riskam.

Šis saraksts tiks regulāri pārskatīts.

*Stratēģiskās izejvielas, kas ir smagie un vieglie retzemju elementi: Nd, Pr, Tb, Dy, Gd, Sm un Ce

Kādam nolūkam izmanto kritiski svarīgās izejvielas (KSI)

Kritiski svarīgās izejvielas izmanto visur. Bez KSI lielākā daļa sabiedrības segmentu nespētu darboties, jo šīs izejvielas ir sastopamas daudzās ikdienas ierīcēs un katras dalībvalsts ekonomikai būtiskos produktos, piemēram, viedtālruņos, elektroautomobiļos, vējturbīnās, augu mēslošanas līdzekļos vai vai lidaparātos.

Vibrācijas tehnoloģija tālruņos = volframs

Elektriskie transportlīdzekļi = litijs, kobalts un niķelis

Vējturbīnas = bors

Kritiski svarīgo izejvielu ieguves ģeopolitika

Kritiski svarīgās izejvielas galvenokārt tiek iegūtas ārpus ES. Kaut gan ES nekad nebūs pašpietiekama, tomēr tās mērķis ir dažādot piegādes.

Pašlaik attiecībā uz dažām kritiski svarīgām izejvielām ES ir atkarīga tikai no vienas piegādes valsts:

• Ķīna nodrošina 100 % no ES vajadzīgajiem smagajiem retzemju elementiem,
• Turcija nodrošina 99 % no ES vajadzīgā bora,
• Dienvidāfrika nodrošina 71 % no ES vajadzīgā platīna.

Kopš 2024. gada trešo valstu noteiktie retzemju elementu un citu kritiski svarīgu materiālu eksporta ierobežojumi ir pastiprinājuši ES diversifikācijas stratēģijas steidzamību.

Piemēram, pēdējo trīs gadu laikā Ķīna ir pieņēmusi virkni eksporta kontroles pasākumu, kas reglamentē tādas KSI kā gallijs, volframs, bismuts un retzemju elementi, bet arī galaproduktus, piemēram, baterijas un aprīkojumu, kas saistīts ar retzemju elementu pārstrādi.

Vienlaikus citi globālie dalībnieki ir pastiprinājuši rīcību, kas vērsta uz to, lai nodrošinātu savu industriju piekļuvi KSI, šajos nolūkos finansējot KSI projektus un dažādojot savas piegādes ar partnerību starpniecību.

Lielākie kritiski svarīgo izejvielu piegādātāji Eiropas Savienībai

Pašpaļāvības stiprināšana

Lai samazinātu atkarību no trešām valstīm attiecībā uz piekļuvi kritiski svarīgām izejvielām, ES 2030. gadam ir noteikusi šādus mērķus.

vismaz 10 % no ES gada patēriņa nāk no ieguves ES

vismaz 40 % no ES gada patēriņa nāk no apstrādes ES

vismaz 25 % no ES gada patēriņa nāk no vietējās reciklēšanas.

jebkurā attiecīgajā pārstrādes posmā no vienas trešās valstsnetiek ievests vairāk kā65 % no ikkatras stratēģiskās izejvielas ES gada patēriņa

Lai to panāktu, ES pastiprina tirdzniecības darbības, tostarp:

• kritiski svarīgo izejvielu kluba izveide visām līdzīgi domājošām valstīm, kas vēlas stiprināt globālās piegādes ķēdes,
• Pasaules Tirdzniecības organizācijas stiprināšana,
• ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanas nolīgumu un brīvās tirdzniecības nolīgumu tīkla paplašināšana,
• stingrāka izpildes nodrošināšana, kas vērsta uz to, lai apkarotu negodīgu tirdzniecības praksi.

Stratēģiskie projekti

Lai palīdzētu sasniegt minētos mērķrādītājus, Komisija 2025. gadā saskaņā ar Kritiski svarīgo izejvielu aktu apstiprināja 60 stratēģiskus projektus, kas aptver 13 ES dalībvalstis un 13 trešās valstis.

Projekti attiecas uz 14 no 17 stratēģiskajām izejvielām un aptver visu vērtības ķēdi no ieguves un pārstrādes līdz reciklēšanai.

Par prioritāti tiek izvirzīta atkarības samazināšana, galveno uzmanību pievēršot visneaizsargātākajām piegādes ķēdēm. Piemēram, tiek prognozēts, ka, pateicoties atlasīto projektu īstenošanai, atkarība no vienas valsts retzemju elementu ieguvē samazināsies no 95 % līdz 42 %.

ES atkarība no gallija piegādēm (kas ir kritiski svarīgs elements pusvadītājiem un aizsardzības rūpniecībai) samazināsies no 71 % līdz 17 %, savukārt germānija gadījumā ES līdz 2030. gadam varētu panākt pilnīgu piegādes neatkarību.

• Atlasītie stratēģiskie projekti (Eiropas Komisija)

Piegādes drošības un apritīguma stiprināšana

Komisija 2025. gada 3. decembrī pieņēma “RESourceEU” rīcības plānu, lai paātrinātu un pastiprinātu centienus nodrošināt kritiski svarīgo izejvielu piegādi ES galvenajām rūpniecības nozarēm (piemēram, autobūves nozarei, MI un aizsardzībai) šādu materiālu pastiprinātas ģeopolitizācijas kontekstā.

Ar plānu tiek ierosināti mērķtiecīgi grozījumi Kritiski svarīgo izejvielu aktā, lai uzlabotu apritīgumu nolūkā palielināt reciklēšanas jaudu un stiprināt kritiski svarīgo izejvielu sekundāro tirgu, jo īpaši attiecībā uz pastāvīgajiem magnētiem.

2026. gada 4. martā pieņemtajā Padomes nostājā ir atbalstītas ierosinātās izmaiņas un:

• izvirzīta prasība Komisijai ziņot dalībvalstīm un uzņēmumu valdēm jebkādu KSI piegādes risku gadījumos,
• precizētas Komisijas pilnvaras ierosināt riska mazināšanas pasākumus,
• atļauts izmantot produktu pases, lai izpildītu informācijas sniegšanas pienākumus attiecībā uz pastāvīgajiem magnētiem.

• Izejvielas: Padome pieņem nostāju, lai stiprinātu piegādes drošību un ES rūpniecības apritīgumu (paziņojums presei, 2026. gada 4. marts)
• Regula, ar kuru groza Kritiski svarīgo izejvielu aktu, Komisijas priekšlikums

Ar “RESourceEU” rīcības plānu tiek ieviesti arī vairāki jauni instrumenti, tostarp:

• Eiropas Kritiski svarīgo izejvielu centrs,
• koordinēta krājumu veidošanas pieeja,
• kopīga iepirkuma mehānisms, izmantojot izejvielu platformu.

• “RESourceEU” rīcības plāns, Komisijas paziņojums

Pieprasījuma nākotne

ES mērķis līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 55 % liek Eiropai atbildīgi virzīties uz to, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti.

Tas nozīmēs, ka, nodrošinot piekļuvi kritiski svarīgām izejvielām un to pārveidi, būs jāpanāk divējāda pārkārtošanās – dekarbonizēt energosistēmu un nodrošināt autonomiju.

Materiālu pieprasījums Eiropas Savienībā (augsta pieprasījuma scenārijs):

Dati atspoguļo KSI pieprasījuma prognozi piecās stratēģiskās ES nozarēs – atjaunīgie energoresursi, elektriskā mobilitāte (e-mobilitāte), rūpniecība, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, un aeronautika un aizsardzība.

Plašāka informācija