"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Ārlietu padome (Aizsardzība), 2026. gada 12. maijs
Galvenie rezultāti
Nākamā Ārlietu padomes sanāksme, kurā piedalās aizsardzības ministri, notiks Briselē, un to vadīs ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa (Kaja Kallas).
Atjaunināta apdraudējuma analīze
Sanāksmes sākumā ES aizsardzības ministri tika informēti par atjaunināto visaptverošo ES apdraudējuma analīzi.
ES atbalsts Ukrainai
Darba pusdienu laikā Padome apsprieda ES militāro atbalstu Ukrainai, ņemot vērā jaunākos notikumus uz vietas un noritošos diplomātiskos centienus panākt taisnīgu un ilgstošu mieru, kas ir balstīts uz stingrām drošības garantijām.
ES ministriem neformāla informācija apmaiņā (ar videozaziņas starpniecību) pievienojās Ukrainas aizsardzības ministrs Mikailo Fedorovs (MykhailoFedorov) un (klātienē ) NATO ģenerālsekretāra vietniece Radmila Šekerinska (RadmilaShekerinska)
Ukrainas aizsardzības ministrs iepazīstināja ar steidzamākajām kaujas lauka vajadzībām un perspektīvām turpmākai sadarbības attīstīšanai un Ukrainas uzņēmumu integrēšanai Eiropas aizsardzības tehnoloģiskajā un industriālajā bāzē.
Ukrainas pieredze liecina, cik ātri attīstās mūsdienu karadarbība, un arī gūtajai pieredzei ir jāietekmē mūsu politikas lēmumi. Aizsardzības novatorismam ir jākļūst par politisku prioritāti.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Pēc tam notikušajā ministru diskusijā galvenā uzmanība tika pievērsta ES un Ukrainas sadarbībai aizsardzības rūpniecības jomā, tostarp tā aizsardzības komponenta īstenošanai, kurš ir paredzēts Ukrainas atbalsta aizdevumā, Eiropas Miera mehānismā (EMM) un citiem ES instrumentos.
Augstā pārstāve uzsvēra, ka ES sniedz militāro atbalstu Ukrainai, kas jūnijā saņems pirmo izmaksu no 90 miljardu EUR aizdevuma, taču uzsvēra arī to, cik svarīgi ir turpināt divpusējo atbalstu, lai apmierinātu Ukrainas vajadzības. Viņa paziņoja, ka ES aizsardzības ministri ir vienojušies, ka ir jārod risinājumi EMM finansējuma mobilizēšanai, un tiks iesniegti konkrēti priekšlikumi.
Augstā pārstāve sniedza jaunāko informāciju par ES ieguldījumu drošības garantijās, ko tostarp panāk, stiprinot ES Satelītcentru un darbību “ceturto pīlāru”, lai atbalstītu centienus apkarot hibrīddraudus,atbalstītu aizsardzības nozares reformu un veterānu reintegrāciju; ar šo informāciju ES ārlietu ministri tika iepazīstināti aprīļa Ārlietu padomes sanāksmē Luksemburgā.
Padomē notika viedokļu apmaiņa par situāciju Tuvajos Austrumos un tās ietekmi uz Eiropas aizsardzību un drošību, tostarp draudiem un pārbaudījumiem, par aizsardzības pašreizējo pamatspēju pieejamību un par ietekmi uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu.
Situācija Hormuzas šaurumā ir pelēkajā zonā starp karu un mieru. Mēs atbalstām visas diplomātiskās iniciatīvas, lai rastu izeju un novērstu turpmāku eskalāciju. Pasaules nozīmīgākās kuģošanas joslas slēgšana nav paciešama. ES jūras operācijām reģionā var būt būtiska nozīme enerģijas un tirdzniecības plūsmu atjaunošanā.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Attiecībā uz kuģošanas brīvību pa Hormuza šaurumu ES aizsardzības ministri izvērtēja dažādas diplomātiskās iniciatīvas. Augstā pārstāve sniedza jaunāko informāciju par operāciju “EUNAVFOR ASPIDES”, un Padome apsprieda iespēju piemērotu apstākļu gadījumā pastiprināt un pagarināt operāciju.
Tika izskatīta arī situācija Libānā. Ministri apsprieda Apvienoto Nāciju Organizācijas Pagaidu spēku Libānā (UNIFIL) statusu, kuru pilnvaras beidzas 2026. gada beigās, un iespēju izveidot ES misiju.
Pēcpusdienas sēde noslēdzās ar diskusiju par to, kā tiek īstenota ES aizsardzības gatavības programma saskaņa ar Eiropadomes 2026. gada marta secinājumiem.
Atturēšana darbojas, ja tā ir ticama. Vājuma izrādīšana tikai veicina agresiju.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Pirms viedokļu apmaiņas ar prezentāciju uzstājās Eiropas Aeronautikas, drošības un aizsardzības nozaru asociācijas priekšsēdētājs Mikaels Johansons (Micael Johansson).
Pēc tam diskusijā tika izskatīts darbs, kas pašreiz norit prioritārajās spēju jomās un virzībā uz ES mēroga aizsardzības aprīkojuma tirgu.
Augstā pārstāve uzsvēra, cik svarīgi ir likvidēt politiskos un operatīvos šķēršļus, kas palēnina aizsardzības gatavības programmas īstenošanu, savukārt ministri uzsvēra, ka nozarei ir jāsasniedz rezultāti laikus un plašā mērogā.
Padome pieņēma no Eiropas Miera mehānisma sniegtu palīdzības pasākumu 15 miljonu EUR apmērā, ar kuru tiek stiprināta Bosnijas un Hercegovinas bruņoto spēku sadarbspēja un operatīvā gatavība.
Pirms sanāksmes ministru līmenī sasauktā Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) valde apsprieda aģentūras stratēģisko stiprināšanu.
Diskusija notika kā turpinājums Eiropadomes 2025. gada oktobra un 2026. gada marta secinājumiem, kuros tika aicināts pastiprināt EAA lomu Eiropas aizsardzības spēju attīstībā, sadarbīgā pētniecībā un kopīgas iegādāšanās centienos.
