"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Pēc neformālām brokastīm ar sešu Rietumbalkānu partneru ārlietu ministriem Padome apsprieda ES attiecības ar Rietumbalkāniem.
Padomē notika plašas diskusijas par aktuāliem jautājumiem, tostarp par svarīgākajām ģeopolitiskajām norisēm, kopīgām interesēm veicināt stabilitāti un drošību reģionā un sadarbību kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) un kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) jautājumos.
Pirms ES un Rietumbalkānu samita 2026. gada 5. jūnijā ministri vienojās, ka ES turpinās sadarbību ar reģionu, veicot konkrētus pasākumus, lai padziļinātu sadarbību ārlietu, drošības un aizsardzības jautājumos. Tas nozīmē veicināt pieskaņošanos ES kopējai ārpolitikai un drošības politikai, īstenot drošības un aizsardzības partnerības papildus tām, kas jau noslēgtas ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju, un sniegt turpmāku atbalstu hibrīddraudu apkarošanai, tostarp cīņai pret dezinformāciju.
Pēc neformālas viedokļu apmaiņas ar Ukrainas ārlietu ministru Andriju Sibihu (Andrii Sybiha), kurš piedalījās klātienē, ES ārlietu ministri apsprieda Krievijas agresijas karu pret Ukrainu.
Diskusijā galvenā uzmanība tika pievērsta ES atbalstam Ukrainai un tika skarti vairāki aspekti: finansiāls, militārs un enerģētikas atbalsts un ES drošības garantijas, tostarp ES Satelītcentra stiprināšana, lai atbalstītu pamiera uzraudzību un novērstu sankciju apiešanu. Pirms Starptautiskās koalīcijas Ukrainas bērnu atgriešanai augsta līmeņa sanāksmes, kas notika tajā pašā dienā, ministri arī runāja par atbalstu Ukrainas bērnu atgriešanai un atkārtoti apstiprināja Ukrainas pievienošanās ceļa ģeostratēģisko nozīmi.
Ukrainas uzņemšana Eiropas Savienībā nav labdarība, tā ir ieguldījums mūsu pašu drošībā. Un mūsu vēstījums Putinam ir skaidrs. Ukrainas nākotne Eiropā mums ir svarīgāka nekā Ukrainas iznīcināšana Krievijai.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Attiecībā uz spiedienu uz Krieviju Padome pieņēma ierobežojošus pasākumus pret vēl 16 personām un septiņām vienībām, kas ir atbildīgas par Ukrainas bērnu sistemātisku nelikumīgu deportāciju un piespiedu pārvietošanu uz Krievijas Federāciju un uz laiku okupētajās teritorijās.
Ministri vienojās turpināt darbu pie stingrākām sankcijām, kas spēj apturēt Krievijas ieņēmumu plūsmas, un apsprieda miera sarunu jautājumu, kas tiks sīkāk apspriests Kiprā gaidāmajā neformālajā ārlietu ministru sanāksmē.
Visbeidzot, Padome pieņēma pastiprinātas pilnvaras Eiropas Savienības padomdevējai misijai civilās drošības sektora reformai Ukrainā (EUAM).
Pusdienās ES ārlietu ministri apsprieda situāciju Tuvajos Austrumos, ņemot vērā jaunākos notikumus reģionā.
Irāna
Padome apsprieda pašreizējo stāvokli saistībā ar karadarbību Persijas līča reģionā un reģionālās eskalācijas kontekstā apsprieda ES iesaistes stiprināšanu ar Persijas līča valstīm.
ES ministri bija vienisprātis, ka ir svarīgi padziļināt attiecības, izmantojot drošības, aizsardzības un diplomātiskos kanālus. Ministri arī atbalstīja ideju par darbu pie ES ierobežojošo pasākumu pastiprināšanas nolūkā garantēt kuģošanas brīvību, un apsprieda iespēju stiprināt operāciju ASPIDES.
Padome rīkoja viedokļu apmaiņu par Izraēlu un Palestīnu. Ministri pauda nopietnas bažas par pašreizējo humanitāro krīzi Gazā un to, ka ir apstājusies ANO DP Rezolūcijā 2803 apstiprinātā miera plāna īstenošana, atgādinot to, cik svarīgi ir saglabāt starptautisko uzmanību un iesaisti plānā, kā arī uzsvēra, ka ir jānodrošina piekļuve humānajai palīdzībai. Ministri uzsvēra, ka ir būtiski veicināt Gazas ātru atlabšanu un atbalstīt Palestīniešu pašpārvaldes reformu centienus.
Tika apspriesta arī situācijas pasliktināšanās Rietumkrastā un nesenie Izraēlas valdības pieņemtie pasākumi. Jo īpaši – ņemot vērā pieaugošo vardarbību un apmetņu paplašināšanu Rietumkrastā. Pēc marta Eiropadomes secinājumiem un diskusijām Ārlietu padomes aprīļa sanāksmē Augstā pārstāve paziņoja, ka ministri ir panākuši politisku vienošanos virzīt uz priekšu mērķtiecīgas sankcijas pret ekstrēmistu kolonistiem un vienībām, kas atbalsta apmetnes Rietumkrastā. Vienlaikus ministri vienojās pieņemt turpmākus ierobežojošus pasākumus pret “Hamās” līderiem. Padome arī apsprieda turpmākus politikas risinājumus, tostarp ar tirdzniecību saistītus pasākumus attiecībā uz produktiem no Izraēlas apmetnēm.
Mēs izejam no ieilgušā politiskā strupceļa. Vardarbībai un ekstrēmismam ir sekas.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Ministri pievērsās arī smagajai humanitārajai krīzei Libānā, ņemot vērā pastāvīgo karadarbību starp Izraēlu un “Hezbollah”. Viņi aicināja abas puses ievērot 16. aprīļa pamieru un atkārtoti uzsvēra, cik svarīgi ir ievērot Libānas suverenitāti un teritoriālo integritāti.
Neformāla diskusija ar Kanādas ārlietu ministri
Pirms Starptautiskās koalīcijas Ukrainas bērnu atgriešanai sanāksmes ministriem pievienojās Kanādas ārlietu ministre Anita Ananda (Anita Anand) neformālai diskusijai par divpusējām attiecībām un sadarbību abas puses interesējošos starptautiskos jautājumos.
ES ārlietu ministri tika informēti par atjauninātās visaptverošās ES apdraudējumu analīzes rezultātiem.
Citi jautājumi un citi lēmumi
Sadaļā “Citi jautājumi” ministri uzklausīja:
Rumāniju – par Krievijas dronu nesenajiem pārkāpumiem Rumānijas gaisa telpā un par augsta līmeņa pasākumu par Vertikālo gāzes koridoru, kas notika Eiropas politiskās kopienas ietvaros;
Horvātiju – par Trīs jūru samitu un Uzņēmējdarbības forumu, kas notika Dubrovnikā;
Itāliju un Horvātiju – par MED9++ neformālu ministru sanāksmi, kas notika Romā 2026. gada 7. maijā un kurā tika izveidota koalīcija globālai piekļuvei mēslošanas līdzekļiem un pārtikas nodrošinājumam Hormuza krīzes laikā.
Padome pieņēma divus lēmumus, ar ko pilnvaro parakstīt ES un Meksikas modernizēto vispārējo nolīgumu un Pagaidu nolīgumu par tirdzniecību.
Saistībā ar ES apņemšanos atjaunot attiecības ar Sīriju Padome pieņēma lēmumu, ar ko atceļ 2011. gadā ieviesto ES un Sīrijas sadarbības nolīguma daļējo apturēšanu.
Padome nolēma par vēl vienu gadu – līdz 2027. gada 18 maijam – pagarināt ES ierobežojošos pasākumus pret aktoriem, kas ir iesaistīti kiberuzbrukumos pret ES un tās dalībvalstīm.
Padome apstiprināja Konvenciju, ar ko izveido starptautisku kompensācijas prasību komisiju Ukrainai.
Līdztekus šai sanāksmei
Ārlietu padomes maija sanāksmes beigās Augstā pārstāve Kaja Kallasa un paplašināšanās komisāre Marta Kosa (Marta Kos) ES vārdā kopā ar Ukrainas ārlietu ministru Andriju Sibihu un Kanādas ārlietu ministri Anitu Anandu (Anita Anand) kopīgi rīkoja Starptautiskās koalīcijas Ukrainas bērnu atgriešanai augsta līmeņa sanāksmi.
Pēc tam Augstā pārstāve Kaja Kallasa (Kaja Kallas) kopā ar Sīrijas pārejas valdības ārlietu un emigrantu ministru Asādu Hasanu al Šaibani (Asaad Hassan al-Shaibani) vadīja pirmo ES un Sīrijas augsta līmeņa politisko dialogu. Dialogs bija iespēja panākt progresu ES attiecību atjaunošanā ar Sīriju un izvērtēt darba virzienus, kas varētu atbalstīt pārejas posmu valstī.
Tas ir svarīgs signāls ES un Sīrijas attiecību normalizēšanā [...]. ES ātri rīkojās, lai atbalstītu politisko pāreju un rekonstrukciju pēc Asada režīma krišanas.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
